Atpakaļ Drukāt

B12 VITAMĪNS

1. aprīlis, 2021 | Robert Ancuceanu

Sauksim viņu par Dāvidu. Viņa vārds ir izdomāts, bet notikums ir patiess. Jauns (27 gadi), garš (1.80m), būdīgs (108kg), bet ne resns - drīzāk ar lielu muskuļu masu svarcelšanas dēļ. Viņš nesmēķēja un nelietoja alkoholu. Neskatoties uz to, jau ceturto reizi divu mēnešu laikā Dāvids ar “ātrajiem” tika aizvests uz slimnīcu, kur ārsti viņam jau ceturto reizi pateica, ka viņš nav piedzīvjis sirdstrieku. Tās, protams, bija labas ziņas. Vēl labāk būtu bijis, ja viņi būtu spējīgi pateikt, kas patiesībā bija viņa problēma.


Sākumā Dāvids nojauta, ka viņa plaukstas un pirksti kļūst nejūtīgi. Tad viņš sāka just sāpes krūtīs, tādu kā spiedienu, kas viņam neļāva pienācīgi elpot. Tikai pirms kāda laika viņa māte bija nomirusi no sirdstriekas, un viņš baidījās, ka ar viņu notiks tāpat. Katru reizi, kad ārstiem bija aizdomas par sirds problēmām, pēc kardiogrammas veikšanas viņi konstatēja, ka ar viņa sirdi problēmu nav. Asins ainas rezultāti izslēdza iespējamību par sirdstrieku, un stresa testi norādīja, ka iespēja gūt sirdstrieku drīzā nākotnē ir niecīga. Neskatoties uz to visu, neviens nespēja pateikt, kas bija pie vainas.

Ceturtajā vizītē ārsts nolēma Dāvidu ievietot slimnīcā, lai noteiktu precīzu diagnozi un saprastu, ko darīt tālāk. Ārsts par Dāvidu rūpējās, pārbaudīja viņa rokas un pēdas - tās vietas, kuras mēdza kļūt nejūtīgas. Lai gan no ārpuses viss izskatījās normāli, viņš ievēroja, ka pacientam nav refleksu, uzsitot pa Dāvida celi ar gumijas āmuriņu. Viņš palūdza viņam aizvērt acis un pakustināja viņa kāju pirkstus uz augšu un uz leju, kā arī lūdza, lai Dāvis pasaka, kurā virzienā pirksti tika kustināti. Dāvids to nespēja pateikt.

Pārbaudot Dāvida iepriekšējo vizīšu rezultātus, viņš atskārta, ka viņam ir maz sarkano asins ķermenīšu, kas nozīmēja, ka Dāvidam ir anēmija. Pārbaudot anēmijas rašanās iemeslus, viņš secināja, ka Dāvida dzelzs un folskābes līmenis ir normas robežās. 

Ārsts atklāja, ka B12 vitamīna līmenis Dāvida ķermenī bija ārkārtīgi zems - 10 reizes zemāks par normu. Mistērija beidzot tika atrisināta.
 

Kas ir B12 vitamīns?

Tas ir vitamīns, kuru cilvēka ķermenis nespēj radīt. Tādēļ tas ir jāuzņem no ārējiem avotiem, kā no ēdiena un uztura bagātinātājiem. B12 vitamīns tipiski nav atrodams augu valsts izcelsmes produktos, un tas ir vienīgais vitamīns, kas ir atrodams dzīvnieku izcelsmes produktos.
Jāpiemin, ka ne dzīvnieki, ne augi, ne sēnītes nevar radīt B12 vitamīnu. Vienīgie organismi, kas var radīt šo vitamīnu, ir baktērijas un arhebaktērijas, kurām ir nepieciešamie enzīmi, lai to darītu, un šis vitamīns dzīvnieku produktos tiek radīts šo mikroorganismu dēļ. 
 

Kādēļ B12 vitamīns ir svarīgs?

Kad ķermenī nav pietiekams B12 vitamīna daudzums, organismā sāk uzkrāties viela, ko dēvē par homocisteīnu, kā rezultātā palēlinās DNS sintēze, kā arī jaunu sarkano asins ķermenīšu veidošanās. Tā rezultātā cilvēks sasirgst ar tādu anēmijas veidu, kad eritrocīti ir lieli, maz un neefektīvi (tie ir pārāk lieli un nevar cirkulēt caur šauriem asins vadiem, lai pārvadātu skābekli). 
Tā kā tiek aizkavēta DNS sintēze, tiek ietekmēta arī citu šūnu veidošanās, kā, piemēram, leikocītu veidošanās.

B12 vitamīna trūkums organismā var izraisīt negatīvas neiroloģiskas sekas: neiropātiju (nervu bojājumus), ataksiju (kustību koordinācijas trūkumu), parestēziju (“tirpšanas” sajūtu), demenci, psihozi, un dažos gadījumos pat var veicināt Parkinsona slimības attīstīšanos, kā arī autismu, depresiju un epilepsiju.
 

Kuri cilvēki visvairāk ir pakļauti riskam neuzņemt pietiekamu B12 vitamīna daudzumu?

Ir vairākas cilvēku kategorijas, kas ir pakļautas riskam. Viena no tām ir veci cilvēki, jo ar laiku cilvēka kuņģis izstrādā arvien mazāk kuņģa skābes, kā rezultātā trūkst skābes, kas no proteīniem pārtikas produktos atdalītu vitamīnus, lai tie varētu uzsūkties. Līdzīgi arī citi cilvēki, kas sirgst ar kuņģa slimībām, ir pakļauti riskam neuzņemt pietiekamu daudzumu B12 vitamīna.

Vēl kāda cilvēku kategorija, kas ir pakļauta riskam, ir veģetārieši un vegāni. 
 

Ko iesākt?

Tiem, kuri atrodas riska grupā vai arī kuriem jau ir B12 vitamīna deficīts, ir jāuzņem šis vitamīns kā uztura bagātinātājs vai medikaments. Nepieciešamā deva ir atkarīga no B12 vitamīna līmeņa, bet rekomendācija ir 1000mg dienā.

Ja runa ir par striktiem veģetāriešiem vai vegāniem, vai pat lakto-veģetāriešiem vai lakto-ovo-veģetāriešiem, rekomendācijas ir skaidras - ir nepieciešami B12 vitamīna uztura bagātinātāji, ja vien uzturā netiek lietotas olas, piens un ar B12 vitamīnu bagātināti pārtikas produkti. 

B12 vitamīnu nav iespējams uzņemt par daudz, jo tas ir ūdenī šķīstošais vitamīns. Ja cilvēks pārsniedz rekomendējamo dienas devu, tad atlikušais B12 vitamīna daudzums vienkārši neuzsūcas un tiek izvadīts.

Raksta avots: https://st.network/health/twelve-months-in-a-year-vitamin-b12.html 
 

Ja Tev ieinteresēja šīs raksts, tad noteikti Tev jānoklausās konferences ieraksts par D vitamīnu, par tā nozīmi cilvēka veselībā.

Galvenie temati:
Skaties ierakstu šeit: https://youtu.be/wD10DOUTZi0