Grūti noticēt, ka ir pagājis jau gads, kopš pasaule, kādu mēs to pazinām līdz tam brīdim, apstājās savās sliedēs. Tas vēl aizvien šķiet nereāli. Miljoniem cilvēku patvērās savās mājvietās, cerot un ticot, ka, ja mēs katrs izdarītu to labāko no savas puses, viss atgrieztos vecajās sliedēs jau pēc dažām nedēļām.

2020. gadā Amerikas psihologu asociācija publicēja brīdinājumu par pandēmijas radītā stresa ietekmi uz cilvēka fizisko un garīgo veselību ilgtermiņā. Veiktās aptaujas atklāja to, ka daudzi amerikāņi piedzīvo - un turpinās piedzīvot - garīgās un fiziskās veselības pasliktināšanos pandēmijas radītā stresa dēļ. Daudzi piedzīvos tādas ilgtermiņa sekas kā hroniskas saslimšanas, depresiju, trauksmi un atkarību no alkohola vai citām atkarību izraisošām vielām. Jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem pandēmijas laikā piedzīvo pašnāvnieciskas domas vairāk nekā cita vecuma cilvēki.
 
Šī statistika ir ļoti biedējoša un neiedrošinoša. Daži no mums, iespējams, jautā: “Dievs, kāpēc?” Varbūt daži no mums uzskata, ka Dievs mūs soda. Mēs, [Vilijs un Eleina Oliveri], savus terapijas pacientus mudinām nevis uzdot jautājumu “kāpēc”, bet gan “kas”. Patiesība ir tāda, ka mēs ne vienmēr iegūsim atbildi uz jautājumu “kāpēc”, bet, uzdodot jautājumu “kas”, pacients var labāk sevis apzināties situācijā, kurā atrodas, un meklēt risinājumu. Arī mēs kā kristieši, kas atskatāmies uz aizvadīto gadu, sadzīvojot ar COVID-19 pandēmiju, varam sev uzdot dažus “kas” jautājumus.

Šeit ir viens no tiem: Kas ir tas, ko mēs esam iemācījušies par sevi, par citiem, par Dievu un par Viņa plānu mūsu dzīvēs? Šeit ir dažas no atbildēm:

1. Ticība Dievam ir milzīga svētība. Sekulāri cilvēki apšauba ticības loģiku. Taču, kad esam pandēmijas skarti, loģika nesniedz mierinājumu. Ticība Tam, kurš spēj apklusināt vētru un mierināt mūs mūsu bēdās, ir racionāla un pārāka par pasaules sniegto mierinājumu. “Ne par ko neuztraucieties, tā vietā lūdziet par visu. Sakiet Dievam, kas jums ir nepieciešams, un pasakieties Viņam par visu, ko Viņš ir paveicis. Tad jūs piedzīvosiet Dieva mieru, kas ir pārāks par jebko, ko mēs saprotam. Viņa miers pasargās jūsu sirdis un prātus, kamēr dzīvojat Kristū Jēzū.” (Fil. 4:6,7, NLT tulk.) 

2. Novērtē savu ģimeni un tuvākos ik dienu. Mēs jau esam dzirdējuši šos vārdus atkal un atkal, taču pēc gada, kurā esam piedzīvojuši sociālo distancēšanos un atšķirtību no mūsu mīļajiem, tie mūs uzrunā vairāk nekā jebkad. Līdz 2021.gada marta vidum no COVID-19 bija nomiruši 2,6 miljoni cilvēku visā pasaulē. Mēs zinājām šos cilvēkus: tie bija mūsu ģimenes locekļi, draugi, kolēģi, kaimiņi, pārdevēji, medmāsas, skolotāji, ārsti. Novērtēsim tos, kuri ir mums apkārt, sazināsimies ar viņiem, piezvanīsim, lūgsim un samīļosim tos, kurus varam samīļot. 

3. Cilvēka gars ir izturīgs. Izturība nozīmē spēju labi pielāgoties un atgūties no neveiksmēm un grūtībām. Kurš gan būtu varējis iedomāties, ka pēc viena gada mēs aizvien ievērosim sociālo distancēšanos, sazināsimies virtuālajā vidē, regulāri vilksim maskas (lai gan ar nepatiku) un orientēsimies jaunajos dzīves apstākļos? Mēs esam izturīgāki, nekā mums šķiet. 

4. Mums ir uzdots uzdevums. Neskatoties uz veiktajiem koronavīrusa pētījumiem, vēl aizvien ir tik daudz, ko mēs nezinām un nesaprotam. Piemēram, kādēļ sieviete 83 gadu vecumā, kura atrodas riska grupā, izdzīvo pēc saslimšanas ar “kovidu”, bet divu bērnu māte, kurai ir 35 gadi, neizdzīvo? Līdz šim nav sniegta neviena laba atbilde uz šo jautājumu “kādēļ”. Taču, ja mēs uzdodam jautājumu “kas”, mēs varam dziļāk izprast Dieva paredzēto plānu mums, kamēr mēs dzīvojam uz šīs zemes. Vai mums vajadzētu rīkoties taisnīgāk, mīlēt ar lielāku žēlastību, paēdināt vairāk izsalkušos, aizstāvēt tos, kuri ir atstumti, staigāt pazemīgāk?

Neviens no mums nezina, kādas būs šīs pandēmijas ilgtermiņa sekas. Protams, pētījumi atklās arvien vairāk un vairāk. Bet mēs zinām to, ka Jēzus nāks drīz. Tāpēc neizniekosim pandēmiju.

 

Varbūt Dievs vēlas, lai mēs ieraugām viens otru vēl patiesāk, uzticamies Viņam vēl sirsnīgāk un esam par vēl spožāku šīs pasaules gaismu laikā, kad tā kļūst arvien tumšāka.

Viņš ir apsolījis dāvāt kroni pelnu vietā un gaviļu pilnu rītu. Sagatavojies saņemt savējo!

Avots: https://news.eud.adventist.org/en/all-news/news/go/2021-03-19/lets-not-waste-the-pandemic/