Bailes novājina mūsu imūnsistēmu. Līdz ar COVID-19 izraisīto haosu visā pasaulē, kad mums ir it īpaši nepieciešama spēcīga imūnsistēma, ļaunuma autors turpina saindēt atmosfēru ar paniku un bailēm. Cilvēki visā pasaulē ir nobijušies. Bailes palielina risku saskarties ar sirds un gremošanas problēmām. Tās var ietekmēt tos procesus mūsu smadzenēs, kas ir atbildīgi par spēju kontrolēt emocijas. Tās iespaido mūsu miega kvalitāti un var izraisīt nogurumu un nomāktību. Šķiet, ka bailes vienkārši ir daļa no mūsu ikdienas. Bet ko kristietim iesākt ar bailēm? Ko mums vajadzētu darīt, kad sastopamies ar bailēm? Vai mēs padodamies bailēm, vai arī lūdzam, lai Dievs vairo mūsu ticību? Šīs ir mūsu divas izvēles iespējas: bailes vai ticība.

Bailes jau ilgu laiku ir bijušas cilvēku dzīves sastāvdaļa. Bībele liek saprast, ka pēc tam, kad Ādams un Ieva bija grēkojuši, apēdot aizliegto augli, viņiem bija bail no paša Dieva klātbūtnes. 1. Mozus 3:8-10 atklāj šo bēdīgo stāstu: “Tad viņi sadzirdēja Dieva Tā Kunga balsi, kas dārzā staigāja dienas vēsumā; tad cilvēks un viņa sieva paslēpās starp dārza kokiem Dieva Tā Kunga priekšā. Un Dievs Tas Kungs sauca cilvēku, sacīdams: "Kur tu esi?" Tas atbildēja: "Es dzirdēju Tavu balsi dārzā, un mani pārņēma bailes, jo es esmu kails, un es paslēpos."

Sātans vēlas, lai mums būtu bail. Viņš priecājas mūs redzēt nogrimstam mūsu bēdās, kas novieto mūs tādā pozīcijā, kurā viņš mūs var iznīcināt. Pēteris raksta 1. Pētera 5:8: “Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” Bailes ir viens no sātana visefektīvākajiem ieročiem.

 

Nebaidieties

Tas šķiet teju vai neticami, ka tad, kad Jēzus atstāja Savus mācekļus, Viņš viņiem sacīja, lai viņi nebaidās. Jāņa 14:1 Viņš viņiem saka: “"Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man!” Vēlāk, 27. pantā, Viņš sacīja: “Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.” Jāņa 16:33 Viņš norāda uz vēl kādu būtisku domu, sakot: “To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!” Tomēr arī daži no lielākajiem Bībeles varoņiem kādā brīdī ir sastapušies ar bailēm un ticības izaicinājumiem.

Viens no piemēriem ir Jēkaba pieredze, kad viņš sapņoja par kāpnēm, kas bija uzslietas uz zemes, to gals sniedzās debesīs, un Dieva eņģeļi kāpa pa tām augšup un lejup. (1.Moz. 28:12) 17. pantā teikts, ka “Jēkabam kļuva bail”, bet viņš ticēja Dieva apsolījumam: “Un redzi, Es esmu ar tevi, un Es tevi pasargāšu it visur, kur tu ej!” (15. pants).

Tad ir arī Mozus pieredze, kurš bija nobijies un pārsteigts degošā krūma dēļ, meklēdams jebkādus aizbildinājumus, lai nevadītu jūdus ārā no Ēģiptes. Bet arī viņam bija dots Dieva apsolījums: “Es būšu ar tevi.” (2.Moz. 3:12)

Vēl bija arī Jozua. Kad viņš raudzījās pāri Jordānas upei uz vareno Jērikas pilsētu, ļoti iespējams, ka viņš jutās pārbijies. Dievs viņam lika būt stipram un drosmīgam, jo Kānaānas iekarošana izdosies: “Esi stiprs un drošsirdīgs! Jo tev būs šai tautai jāsadala zeme par mantojumu, ko Es ar zvērestu esmu apsolījis dot viņu tēviem.” (Joz. 1:6,7)

Atcerēsimies arī Eliju pēc viņa uzvaras Karmela kalnā, bēgot no ļaunās ķēniņienes Izebeles, kas viņu draudzēja nogalināt. Bet Dievam bija citi plāni. Elijam bija jādodas iesvaidīt divi ķēniņi un jāiesvētī jauns pravietis viņa vietā. (1. Ķēniņu 19:15-18)

Ķēniņiene Estere riskēja ar savu dzīvību, lai glābtu savus ļaudis. Kā viņa sacīja savam brālēnam, viņa devās pie ķēniņa un aizstāvēja jūdu tautu. Tā rezultātā jūdi varēja izglābties (Esteres 4.,5. nod.)

Šajā laikā, kad mēs cīnāmies ar paniku un bailēm, kuras sātans vēlas mums uzkraut, piepildīsim savus prātus ar dārgajiem Dieva Vārda apsolījumiem, kā arī paši dosim savu apsolījumu Viņam: “Es turu Tavus vārdus savā sirdī, lai negrēkotu pret Tevi.” (Ps. 119:11). Kamēr vien mēs atrodamies Dieva pusē, mums ir pārspēks pār šīs pasaules valdnieku. “Uz Dievu, kura vārdu es slavēju, uz To Kungu, kura vārdu es daudzinu, uz Dievu es paļaujos un nebīstos; ko cilvēki man var darīt?” (Ps. 56:11,12)
 

Būsim drosmīgi un neizbīsimies, jo mūsu Dievs ir uzticams!