Atmiņas par Vēsmu Geidi
17. februāris, 2021
Šodien, 17. februārī, notika atvadīšanās no Vēsmas Geides, bīskapa-emeritus Viktora Geides dzīvesbiedres. Ar atmiņām par Vēsmu dalās daži no tiem, kas pazina, cienīja un mīlēja Vēsmu Geidi.
“Vēsma paliek atmiņās kā cilvēks, kas pašaizliedzīgi kalpoja cilvēkiem un Dievam, kas mīlēja cilvēkus un Dievu, kas apzinājās savu Dieva bērna uzdevumu. No viņas izstaroja prieks un mīlestība, labvēlība. Vēsmai piemita veselīga humora izjūta, kas sevišķi izpaudās tandēmā ar Viktoru. Vēsmai Dievs dāvāja neskaitāmus talantus, kas vairojās, tos lietojot Dieva darbā.
Vēl viena Vēsmas neatņemama sastāvdaļa, kas ir spilgti atmiņā, ir viņas saikne ar dzīvesbiedru, Viktoru. Viņi bija viens vesels, atbalsts viens otram. Manās acīs paraugs kristiešu ģimenei.” - Ilze Vītiņa, Jelgavas draudze
“Vēsma bija ļoti atsaucīga, to pamanīja katrs, kas apmeklēja pirmo evaņģelizācijas semināru Rēzeknē 1992.gadā. Pēc tam kopā ar Viktoru viņi turpināja palīdzēt augt jaunajiem kristiešiem Rēzeknes pilsētā turpmākos 3 gadus. Vēsma prata veltīt uzmanību katram tā, ka katrs sajutās īpaši aprūpēts. Strīdīgajos ticības jautājumos viņa atrada atbildi, kas nevienu nesarūgtināja. Vēsma spēja pamanīt katra garīgās spējas un mācēja katru virzīt kalpošanai Dievam. Palīdzēja ģimenes problēmu risināšanā. Vēsma atcerējās katru, kas apmeklēja draudzi, līdz pēdējām savas dzīves dienām. Ļoti pārdzīvoja par tiem, kas atstāja draudzi. Viņa prata lūgt vienkāršiem un saprotamiem vārdiem. Vēsma nekad nepaaugstināja balsi un nekad nevienu nepazemoja. Mīlēja katru kā sev tuvu cilvēku. Vēsma ir palikusi atmiņā kā otra mamma.” - Aleksandrs un Iveta Mačņevi, Anna Trofimenko, Rēzeknes draudze
“Kārsavas draudzē mēs Vēsmiņu atcerēsimies kā īpašu cilvēku, kas pie mums atbrauca uz Latgali kopā ar savu vīru Viktoru, lai pastāstītu par Dievu un Viņa mīlestību uz cilvēkiem. Tas notika 1993. gada oktobrī. Gribam pateikt, ka viņa ne tikai pastāstīja, bet arī ar savu piemēru parādīja, kādam jābūt kristietim, lai pagodinātu Dievu ar savu raksturu. Kārsavas kultūras namā tika vadītas lekcijas, kurās tika pētīta Bībele. Lekcijas vadīja Vēsmiņas vīrs Viktors un dēls Dzintars. Arī viņa pati ņēma dalību evaņģēlija pasludināšanā, dalot kristīgas grāmatas, un laipni pastāstīja par Dievu. Viņa vienmēr bija gatava atbildēt uz mūsu jautājumiem. Tā rezultātā Kārsavā arī nodibinājās draudze. Mēs Vēsmiņu atceramies kā sirsnīgu, vienkāršu un gaišu cilvēku. Viņa bija vienmēr smaidoša un ļoti dievbijīga. Vēsmiņa arī skaisti spēlēja uz ērģelēm, un mēs visi kopā dziedājām slavas dziesmas Dievam. Vēlāk, kad nodibinājās draudze, mēs kopā pavadījām daudz dievkalpojumu un sirsnīgu sadraudzības brīžu. Vēsmiņa mums deva daudz labu padomu par veselīgu dzīvesveidu un pareizu uzturu. Viņa bija ļoti dzīvespriecīga un enerģiska, iepazīstināja mūs ar daudziem jaukiem, kristīgiem cilvēkiem. Vēsmiņa ar Viktoru, braucot pie mums, ciemos līdzi atveda ciemiņus, kas mūs iepriecināja ar skaistām, spēcīgām kristīgām dziesmām. Caur Vēsmiņu mēs arī iepazinām Dzintaru un Rasiņu, kuri mums ir dārgi līdz pat šai dienai.
Izsakām dziļu līdzjūtību Vēsmiņas tuviniekiem, viņu pēdējā gaitā pavadot. Smagā dzīves cīņa nu ir izcīnīta. Gaidām uz atkaltikšanos ar Vēsmiņu augšāmcelšanās dienā!
“Tavā rokā es nododu savu garu. Tu mani esi atpestījis, Tu uzticīgais Dievs.” (Ps. 31:6)” - Diāna Mūrniece, Kārsavas draudze
“Esmu vēl pavisam maza meitene. Vasarās dzīvoju pie savas Memmītes un Vectētiņa Sokolovskiem.
Sabatā esam Kandavas draudzītē. Mani īpaši piesaista mūzika dievkalpojumā.
Vizma, jauna meitene spēlē flautu. Pie klavierēm Vēsma. Jauna, skaista, slaida sieviete bieziem, blondiem matiem. Vēsmas un Viktora trīs dēli vēl ir pavisam mazi zēni.
Vēsma ir tā, kas iedrošina un mudina jaunos bērnus un jauniešus iesaistīties kalpošanā dievkalpojumos. Vēsma ir atbalsts jauniešiem centienos veidot ko jaunu, uzdrošinoties ienest mūzikas kalpošanā jaunas vēsmas. Dzintars, Vēsmas un Viktora vecākais dēls, izveido jauniešu ansambli. Mēģinājumi. Izbraukumi uz Latvijas draudzēm. Vēsma līdzās nemanāma, bet atbalstoša. Siltas pusdienas īstā laikā. Ja vajag, arī naktsmājas.
Esmu pusaudze. Sabata vakaros dodamies uz Rīgas krievu valodā runājošo draudzīti.
Vēsma mūs iesaista mūzikas kalpošanā, pat krievu valodā. Un tas notiek tik viegli! - Nāc un dari! Ar smaidu, ar nedalītu uzticēšanos. - Tev izdosies!
Esmu jauna sieviete, jau māmiņa diviem mazuļiem. Draudzē toruden nebijis pasākums - no Vācijas ieradusies adventistu ārste vada veselīga dzīves veida semināru. Pēc dažām nedēļām mūsu pilsētā mācītājs Viktors Geide uzsāks evanģelizācijas semināru. Vēsma satiek mani un saka: “Tu esi medmāsa. Tu esi mācījusies par veselīgu dzīvesveidu. Nāc! Un runā! Katru vakaru kādu domu graudiņu. Tikai desmit minūtes katru vakaru. Tu to vari!”
Un atkal - tā ir uzticēšanās. Nedalīta uzticēšanās. Paļāvība. Iedrošinājums.
Mīlestība uz Dieva darbu, lai Dieva dotā vēsts tiktu sniegta tālāk.
Mīlestība uz cilvēkiem.
Pēdējie gadu desmiti - Veselības kalpošana Latvijā. Veselības izstādes dažādās Latvijas pilsētās. Mazu brīdi pirms komandai jādodas satikt izstādes apmeklētājus, Vēsma visus komandas darbiniekus aicina aplī.
Roku rokā sadodoties un izlūdzot Dieva svētības šai kalpošanai.” - Ēva Debnere
“Vēsmas acīs daudzreiz bija manāma tāda īpaša kalpošanas prieka dzirkstelīte. Viņa bija gatava negulēt vai celties agri no rīta, lai sagatavotu kādu prezentāciju vai cienastu veselības klubiņa interesentiem Rēzeknē. Kādā reizē viņa mūsu toreiz mazajam dēlam atveda mazu spēļu auto un ar neviltotu prieku stāstīja arī par saviem bērniem un mazbērniem. It kā sīkums, bet viņa domāja arī par vismazākajiem. Kopā arī esam gatavojušas pusdienas mācītājiem reģionālajā sapulcē. To nevarēja nepamanīt, ka viņas “ēdiens” bija darīt Debesu Tēva prātu.” - Elīna Ģipsle
“Vēsmiņu iepazinu 1974. gadā pusaudzes vecumā bērnu-jauniešu nometnē Krāslavas pusē. Viņas gaišais smaids un patiesi draudzīgā attieksme uzreiz iekaroja manu sirdi. Vēsma prata atrast kopīgu valodu ar jebkura vecuma un sociālā statusa cilvēku. Kad brālis Viktors ar sieviņu bija nozīmēti kalpot Daugavpils draudzē, mēs visi bijām pateicīgi Dievam par šo brīnišķīgo ģimeni un Vēsmu pazinām kā ļoti talantīgu, bezgala viesmīlīgu, atsaucīgu un līdzjūtīgu cilvēku, kas prata klausīties, uzklausīt un sadzirdēt ikkatru. Viņas skats vienmēr bija vērsts uz Augšu (uz to viņa arī pamudināja citus).
Pagājušā gada septembrī brālis Viktors ar Vēsmu iepriecināja jauno Daugavpils draudzi ar savu apmeklējumu. Mēs visi saņēmām garīgu stiprinājumu un patiesu, neviltotu mīlestību. Pēdējie Vēsmiņas šķiršanās vārdi bija: "Mēs taču vēl noteikti tiksimies, vai ne?! Ja ne šeit, tad Mūžībā!"” - Ella Šaripova, Daugavpils draudze
““Tie skatīs Viņa vaigu un Viņa vārds būs tiem uz pierēm.” (Atkl. 12:4)
Nekādi cilvēku teiktie vārdi nespēj līdzināties šim – “Viņa vārds būs tiem uz pierēm”. Mīļās Vēsmas pieri rotās Kristus brīnišķīgais vārds. Un tomēr arī mūsu vārdi šodien ir kā kluss paldies, guldot zemes klēpī uzticīgu Dieva bērnu!
Atmiņas aizved laikā, kad Vilni aicināja kalpošanas darbā. Bijām jauna ģimene. Ļoti īpaši sajutu Vēsmas līdzdalību, labvēlību, ieinteresētību un atbalstu. Nebija daudz pamācību, norādījumu, bet silts rokas pieskāriens, kurš iedrošināja. Nevajadzēja daudz vārdu, lai uzticētu savu problēmu, Vēsma saprata un sniedza atbalstu. Mūsu pirmie darba gadi bija Viktora un Vēsmas atbalsta apņemti.
Tad atmiņā iznirst tikšanās Baznīcas ielā – Vēsma darba aizņemtībā, bet saprotošs acu skats un sirsnīgs sveiciens.
Biju priecīga atsaukties kalpošanai veselības izstādēs. Pirms sākuma kopīga lūgšana un tad - došanās pienākuma vietā.
Lai kur satiku Vēsmu, vienmēr viņas acīs mirdzēja dedzība un mīlestība uz Dieva darbu. Un to viņa darīja no sirds, netaupot savus spēkus!
Dzeja un mūzika! Cik daudzveidīgi skaista bija Vēsmas dzīve! Sabata dievkalpojumā viņa pie Valmieras dievnama ērģelēm… Kā katrā lietā, tā arī mūzikā, viņa ielika visu sirds siltumu un dedzību! Dievam par godu! Cilvēkiem par svētību.
Un tādēļ Vēsmas dzīves patiesais novērtējums būs Kristus vārds uz viņas pieres!” - Ilze Latgale
