Šobrīd aktuālais ģimenes un laulības definīcijas jautājums daudzus izaicina uz pārdomām - humānisms vai Dieva Vārds?

Šveices reformators Cvinglijs (1484 - 1531) mācījās Vīnes universitātē, kā arī Bāzeles universitātē, kas tolaik bija zinātniskie humānisma centri. 

Humānisms kā ētikas un filozofijas kategorija ne tikai izceļ cilvēka vērtību un nozīmi, bet arī skaidro, ka ne Dievs, ne kāda absolūta ideja vai substance, bet tikai pats cilvēks ir pasaules un sabiedrības kārtības vienīgais noteicējs. [1]

"Tomēr viņš [Cvinglijs] pakļāvās Bībelei kā Dieva Vārdam, kā vienīgajai pietiekošajai un nekļūdīgajai visu lietu mērauklai. Viņš saprata, ka Bībelei pašai sevi jāizskaidro. Tādēļ tas neuzdrošinājās izskaidrot Rakstus tā, lai tie atbilstu kādai iepriekš pieņemtai teorijai vai doktrīnai, bet uzskatīja par savu pienākumu uzzināt, kāda ir Bībeles tiešā un nepārprotamā mācība. Pilnīgai un pareizai tās nozīmes izpratnei viņš centās izmantot katru palīglīdzekli, dedzīgi izlūdzoties Svētā Gara klātbūtni, kas, kā viņš to atzina, atklās Rakstus visiem, kas neliekuļoti un ar lūgšanām vēlēsies ar tiem iepazīties. 

"Raksti," sacīja Cvinglijs, "nāk no Dieva, ne no cilvēka, un tas pats Dievs, kas ir visas gaismas Avots, ikvienam ļauj saprast, ka tur runā Viņš. Dieva Vārds (..) nevar pievilt, tas ir ļoti gaišs un atklāj pats sevi, tas dvēselē ienes gaismu par pestīšanu un žēlastību, iepriecina to Dievā, dara to pazemīgu un cilvēks aizmirst sevi un sāk saprast, kas ir Dievs."

Šo vārdu patiesīgumu Cvinglijs pats bija pārbaudījis. Runājot par saviem piedzīvojumiem šajā laikā, viņš vēlāk rakstīja:
 

"Kad (..) es iesāku pilnīgi nodoties Svētajiem Rakstiem, tad filozofija un teoloģija manī vienmēr izraisīja nesaskaņas. Beidzot biju spiests secināt: "Tev jāatstāj visi meli un jāmācās pazīt Dieva prāts tikai no Viņa vienkāršā Vārda." Tad es sāku lūgt gaismu no Dieva, un Raksti kļuva daudz vieglāk saprotami." [2]

 

Humānisms vai Dieva Vārds? Bet varbūt kristīgais humānisms?

Esmu domājusi par Kainu, par svētīto pirmdzimto, par pirmo, kas dzimis pirmajiem šīs zemes vecākiem. Varētu teikt, ka viņš bija pirmais humānists, nenokāva upuri no avju pirmdzimtiem Dievam, bet nesa labākos augļus no paša izaudzētā (1.Mozus 4:3). Domāju, ka viņam noteikti nebija ļauni nodomi - tikai labāko upuri pienest. Bet Dievs nepieņēma šo humāno rīcību. Kāpēc?
 

Tā bija Kaina oriģinālā inovācija, uzlabota kalpošana, humānāka, noteikti žēlsirdīgāka, nekā bija noteicis Radītājs. Tomēr atlaides nebija. 

Kāpēc Dievs nepieņēma šo jauno, ētiskāko un humānāko upurēšanas ieteikumu? Vai varbūt tāpēc, ka Viņš zināja labāk Savu cilvēces glābšanas plānu? Vai varbūt tāpēc, ka Viņš ir Radītājs un Viņam pieder gala vārds? 

Robeža starp Radītāju un cilvēku tika novilkta un skaidri atklāta jau pašā sākumā. Mūsu ieteikumi un interpretācijas, kā labāk kalpot Radītājam, neder, un mums būtu tas jāsaprot, bet mēs joprojām mēģinām ieviest korekcijas un jau gandrīz septiņus tūkstošus gadus uzdodam jautājumus, kā labāk pielāgot Dieva Vārda interpretāciju mūsdienu laikmetam un aktuālajām vajadzībām, un turpinām mēģināt un mēģināt, ja nu izdodas uzlabot kalpošanu Dievam, zināt labāk, kā Dievs, kas ir pareizi un, kas nepareizi, kas labs un kas ļauns - ja nu izdodas? Un ja nu Viņš pēkšņi pārdomā un iedod atlaides?

“Tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā Rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, tiekāms viss notiek.” (Mateja 5:18)

“Zeme griežas uz savas ass no rietumiem uz austrumiem (pretēji pulksteņrādītāju kustības virzienam, skatoties no Ziemeļpola). Lai pabeigtu vienu pilnīgu apgriezienu uz savas ass, Zemei nepieciešamas 23 stundas, 56 minūtes un 4,09 sekundes. Lineārais rotācijas ātrums jebkur uz ekvatora ir aptuveni 1669 kilometri stundā (464 m/s). Mēs nepamanām Zemes rotāciju vienkārša iemesla dēļ - tādēļ, ka visi objekti ap mums pārvietojas paralēli un vienlaicīgi ar mums ar tādu pašu ātrumu, un apkārt nav objektu "relatīvās" kustības.” [3]

Un Dievs jautā: “Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? Pasaki to, ja tev ir tāds gudrs prāts!” (Ījaba 38:4)

Dievā vienlaicīgi savienojas tiesa, taisnība un žēlastība, likums un piedošana, un tikai tāpēc, ka vienīgi Dievs ir tāds, mēs kā cilvēki to nesaprotam un lielākoties kļūdāmies, kad mēģinām interpretēt, jo nespējam vienlaicīgi prasīt paklausību likumam un neskaitāmas reizes piedot pārkāpējam. Mūsu rīcībā lielākoties dominē vai nu viens, vai nu otrs. Rezultātā ir šķelšanās starp vienam Dievam ticīgajiem. Un viss ir atkarīgs tikai no humānākas vai „mazāk humānākas” (t.i., fundamentālākas), bet joprojām cilvēciskas interpretācijas. 

Kad gribam būt kā Jēzus, kurš izrāda žēlastību un laipnību cilvēkiem, mēs sākam mīkstināt Dieva Vārdu, sākam interpretēt un dot atlaides Dieva Vārdā noteiktajam, jo mēs gribam būt humāni kā cilvēki un mēs gribam būt kā Jēzus un aizmirstam, ka Viņš gāja uz krustu tikai tāpēc, ka nebija iespējams iedot atlaides Dieva Vārdam. Cita plāna nebija un nebūs. Cilvēku tiesības nepalīdzēs.

Šobrīd sabiedrība ir sadalījusies divā grupās par aktuālo ģimenes un laulības definīcijas jautājumu, katra grupa cīnās par tiesībām - vieni cīnās par tiesībām izvēlēties savus dzīvesbiedrus pretēji cilvēces sākumā izveidotajai Radītāja dabiskajai kārtībai, un otri savukārt cīnās par tiesībām aizstāvēt Bībeliskās laulības principu nemainīšanu mūsu sabiedrībā.

Šis ir aktualizējis arī kristiešu iesaistīšanos savu viedokļu izteikšanā un daudzu pretrunīgu jautājumu uzdošanā, kas ved pie vieglākām vai smagākām domstarpībām. Vieni no visvairāk dzirdētākajiem jautājumiem, īpaši kristīgu jauniešu vidū, ir - mums ir jāmīl visi cilvēki tāpat, kā Jēzus to darīja, jāparāda līdzjūtība, sapratne, pieņemšana, nenosodīšana. Ko man darīt, ja manu paziņu, draugu, kolēģu vai radu vidū ir cilvēks, kurš ir izvēlējies dzīvesbiedru ne pēc Radītāja iecerētā principa - vīrietis un sieviete? Kā man reaģēt? 

Mans novērojums ir, ka lielākie šī jautājuma risinātāji ir tie, kuru saskarsmes lokā nav šādu cilvēku, viņi vienkārši runā teorētiski un jo skaļāk, jo iespaidīgāk, un viņiem visiem ir viedoklis, tikai teorētisks viedoklis.
 

Tie kristieši, kuriem personiski regulāri sanāk saskarties ar cilvēkiem ar citu dzimuma orientāciju savās darba vietās vai paziņu vidū, tik skaļi nerunā un teorētiski nerisina šo jautājumu, viņi turpina būt kristieši, parādot kristīgu laipnību visiem cilvēkiem atkarībā no situācijas, kurā atrodas, klusi lūdzot Dieva un Svētā Gara vadību domās, vārdos un darbos, lai nekļūdītos, lai spētu nenodot Dieva Vārdu, lai nemēģinātu to citādāk interpretēt, varbūt modernizēt, pielāgot vai ignorēt, bet gan atklāt Kristus raksturu praktiski, stāvot uz Viņa Vārda pamata.

Draugi!

Laulība starp vīrieti un sievieti paliks Radīšanas piemineklis tāpat kā Sabats, tie abi ir Radītāja doti par svētību cilvēcei.

Jēzus Kristus Atklāsmes grāmatā dod mums ļoti vērtīgus un mūsdienīgus padomus:
"Es zinu, ka tu dzīvo tur, kur sātana tronis, bet tu turies pie mana Vārda un neaizliedz manu ticību." (Atkl.2:13)

"Bīstieties Dievu un dodiet Viņam godu, jo ir atnākusi Viņa tiesas stunda; pielūdziet to, kas radījis, debesis un zemi, jūru un ūdens avotus." (Atkl. 14:7)

Pielūdziet Radītāju!

Atsauces:
[1] https://lv.wikipedia.org/wiki/Humānisms
[2] E.Vaita, „Lielā Cīņa”, 155.lpp.
[3] https://enjoybooks.ru/lv/skorost-vrashcheniya-zemli-vokrug-solnca-km-ch-skorost-vrashcheniya-zemli.html