Mēs visi kā viens varam piekrist, ka valsts likumiem IR JĀKLAUSA, un vēl vairāk piekrītam apustuļu sacītajam - "Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29) Bet kur šī robeža sākas? Aplūkosim Mārtiņa Subatoviča pārdomas ar Bībeles piemēriem, kas liek saprast šo robežu.

1. piemērs no Daniēla grāmatas 3. nodaļas. “Līdzko jūs dzirdēsit atskanam pūšamos ragus, bazūnes, flautas, vijoles, cītaras, stabules, somu dūkas un citus mūzikas instrumentus, tad jums jānometas zemē zelta tēla priekšā, ko Nebukadnēcars licis darināt, un tas jāpielūdz! Bet, kas nezemosies tēla priekšā un to nepielūgs, to tūlīt iemetīs degošā ceplī!"” Kurš bauslis aizliedz zemoties tēla priekšā? Tas ir otrais bauslis no Dieva desmit baušļiem. Kāda bija Daniēla draugu rīcība? Viņi palika uzticīgi Dievam. Viņi nezemojās un nepielūdza. Un, lūk, kāda ir viņu atbilde, kas mums būtu jāiemācās! Bet to nevar iemācīties, vienkārši iemācoties no galvas šo Bībeles pantu. Mums vajadzīgi šie piedzīvojumi! Daniēla 3. nodaļas 17. līdz 18. pants, lūk, viņu atbilde, kad viņi tiek apsūdzēti par savu nepakļāvību: “Mūsu Dievs, ko mēs godājam, var mūs izglābt no degoša cepļa, un Viņš mūs izglābs no tavas rokas, ak, ķēniņ. Bet, ja Viņš to arī nedarītu, tad tev būs zināt, ak, ķēniņ, ka mēs negodāsim tavus dievus un nepielūgsim to zelta tēlu, ko tu uzstatīji."” Viņi saka - mēs nepārkāpsim Dieva likumu, mēs paliksim uzticīgi Dzīvajam Dievam. Un Dievs viņus izglāba. 

2. piemērs no Daniēla grāmatas 6. nodaļas. “Tad priekšnieki un pārvaldnieki meklēja iemeslu, lai varētu apsūdzēt Daniēlu nolaidībā valsts pārvaldes lietās, bet tie nevarēja nekā kaitīga atrast, jo viņš bija uzticams, viņa rīcībā nebija atrodama nolaidība vai noziegums.” Piektais pants: “Tad tie vīri sacīja: "Mēs neatradīsim iemesla apsūdzībai pret šo Daniēlu, varbūt tikai viņa Dieva godināšanas jautājumā."” Viņi zināja, ka Daniēls dzīvo saskaņā ar Dieva likumiem, un, lūk, cik viltīgi viņi rīkojas! Daniēla 6. nodaļas 6. un 7. pants: “Tad šie priekšnieki un pārvaldnieki gāja kopā pie ķēniņa un sacīja: "Ķēniņš Dārijs lai dzīvo mūžīgi! Visi augstākie valsts ierēdņi, priekšnieki, apgabalu pārvaldnieki un valsts padomnieki, kā arī augstākie pavēlnieki nolēma, ka izdodama ķēniņa pavēle, rīkojums un aizliegums, saskaņā ar kuru ikviens, kas trīsdesmit dienu laikā griežas ar lūgšanu vai lūgumu pie kāda dieva vai cilvēka un ne vienīgi pie tevis, ak, ķēniņ, ir iemetams lauvu bedrē.” Kuru bausli pārkāpt liek šis ķēniņa likums? Tas ir pirmais bauslis! Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā. Un, lūk, šeit ir aizliegums pielūgt kādu, izņemot ķēniņu. (..) Šis pants mums ir jāiemācās, lai mēs varētu pastāvēt šīs pasaules pēdējās dienās. (..) Starp citu, šeit ir atklāta arī ienaidnieka taktika, ko mēs redzam arī Atklāsmes grāmatā. Pārvaldnieki ar viltu centās panākt šī likuma pieņemšanu. Savus patiesos motīvus viņi slēpa. Viņi it kā parādīja, ka vēlas paaugstināt ķēniņu, pagodināt viņa vārdu. Un arī mums jābūt modriem, jo gala laikā tiks izdoti likumi, kur patiesā motivācija tiks slēpta.
 

Tie tiks izdoti, it kā lai glābtu planētu, lai apturētu globālo sasilšanu, lai sekmētu ģimenes saliedētību, lai sekmētu veselību, bet patiesībā šie likumi, tāpat kā Daniēla gadījumā, tiks veidoti, lai izskaustu Dievam uzticīgos cilvēkus.

3. piemērs no Esteres grāmatas 3. nodaļas. “Un visiem ķēniņa galma kalpotājiem bija jāliecas un jāzemojas Hamana priekšā, jo tā ķēniņš par viņu bija pavēlējis. Bet Mordohajs neliecās un arī nekrita viņa priekšā pie zemes. Tad ķēniņa kalpotāji, kas bija pie vārtiem, jautāja Mordohajam: "Kāpēc tu pārkāp ķēniņa pavēli?"” Lūk, situācija, kad, ja vēlies būt paklausīgs Dievam, tu kļūsti par likuma pārkāpēju. Un, lūk, šis patiesais ienaids, atkal šis patiesais ienaids, tiek paslēpts. (..) Arī šeit ticīgo paļāvība uz Dievu tiek pārbaudīta. Hamanu kaitināja tas, ka bija kādi cilvēki, kas ievēroja Dieva likumus pāri par viņa pavēlēm. 

Šajos visos piemēros ir kāds vēl svarīgs noteikums, kas mums jāņem vērā. Tā ir varbūt medaļas otra puse, mazliet to gribu pieminēt. Cik tālu tas nebija pretrunā ar Dieva likumiem, Daniēls, viņa draugi, Mordohajs dzīvoja paklausībā valsts likumiem un kārtībai. Un viņi bija pat ļoti paklausīgi likumam, jo Daniēlam nebija, kur piesieties. Viņi mēģināja [atrast], nu kur viņš būtu pārkāpis kādu civillikumu, kur viņš būtu pretojies valdības programmai?! Nekur viņi nevarēja atrast, kur viņam piekasīties! Apustulis Pāvils mūs aicina vēstulē Titam 3:1: “Lai padodas un paklausa valdībām un varām.” Pat ja mums tas nepatīk! Esmu pārliecināts, ka bija kādas lietas, par kurām Daniēls nebija sajūsmā.
 

Bet tikai tad, kad izdotais likums mums liek pārkāpt Dieva likumu, kā tas bija Daniēla un Mordohaja gadījumā, mums jānostājas Dieva pusē. Tad vairāk ir jāpaklausa Dievam.

Un šeit ir mācība arī priekš mums šajā laikā ar visiem pandēmijas likumiem, noteikumiem un ierobežojumiem. Kaut mēs būtu tādi, kāds bija Daniēls, ka viņam nevarēja nekur piekasīties! Viņš visu darīja labi. Kaut arī mēs būtu ar tīru sirdsapziņu arī valsts likumu priekšā. Bet tajā brīdi, kad būs jāizšķiras, tad droši stāvēsim Dieva pusē.


Raksts ir daļa no Mārtiņa Subatoviča uzrunas “ZVĒRA ZĪME - Pēdējais ticības pārbaudījums” 2021. gada 9. janvārī. Pilno uzrunas ierakstu var noklausīties šeit https://youtu.be/xmy2juusV1E