Aizvadītā gada pavasarī manai sievai Ērikai bija operācija, kuras laikā tika izoperēta liela, labdabīga hemangioma - asinsvadu veidojums uz ādas. Operācijas laikā tika izņemti arī divi segmenti no viņas aknām, taču mēs slavējām Kungu par veiksmīgu operāciju un dziedināšanu.
 

Pēc aptuveni četrpadsmit nedēļām Ērika tomēr sāka sajust vidēji smagas līdz smagas sāpes iegurnī, kuras papildināja arī vājuma sajūta. Analīzes atklāja, ka viņai ir anēmija, un papildus tika veikta arī vēdera iegurņa skenēšana. Rezultāti, kurus mums atsūtīja, bija šokējoši!

Izrādījās, ka Ērikas dzemde bija palielināta 8cm x 9cm liela veidojuma dēļ, turklāt tam apkārt esošie limfmezgli bija pietūkuši. Izskatījās, ka bija sākušās arī metastāzes. Radiologs apstiprināja, ka šis atklājums atbilst endometrija vēzim 4. stadijā, kas būtībā ir nāves spriedums.

Neskatoties uz šīm drūmajām ziņām, Ērika tik un tā tajā vakarā devās uz IKEA, lai iegādātos mēbeles vīriešiem, kas dzīvoja pagaidu dienesta viesnīcā, un piegādāja tās viņiem 21:30, pirms viņa atgriezās mājās pie sava vīra, kurš bija noraudājies. Ērika, kura nekad nebija savtīga, turpināja domāt par citiem un darboties citu labā, nepalaižot garām nevienu iespēju efektīvi strādāt Veimāras institūtā un mūsu ģimenē. 

Nākamajā dienā Ērika lidoja uz Loma Lindas universitāti. Ķirurgs mēģināja veikt biopsiju, bet Ērikas dzemdes kakls bija tika rētains, ka tas nebija iespējams. Ķirurgs paskaidroja, ka tieši šīs rētas bija novērsušas jebkādu dzemdes asiņošanu, kas būtu ļāvusi atklāt šo audzēju agrāk. Ķirurgs pārbaudīja arī Ērikas taisno zarnu un atklāja, ka audzējs ir izplatījies arī tur. Divas dienas vēlāk Ērikai bija paredzēta sarežģīta operācija, kurā viņai izņemtu dzemdi, olnīcas, iespējams, arī taisno zarnu un veiktu kolostomiju, kā arī izņemtu limfmezglus, lai palielinātu Ērikas izredzes izdzīvot dažus mēnešus vai - ilgākais - divus gadus ilgāk.

Es un mūsu četri dēli sākām gavēt un lūgt. Es teicu Ērikai, lai viņa negavē, jo viņai jau tā nāksies gavēt 3 līdz 5 dienas pēc operācijas. Bet mēs ar Ēriku kopā lasījām 16. nodaļu grāmatā “Kristus dziedinošā kalpošana” - “Lūgšanas par slimajiem”. Mēs to lasījām kā lūgšanu, ļaujot Svētajam Garam mūs pārliecināt par to, kā mums vajadzētu mainīties, lai mēs varētu labāk izpildīt Viņa gribu mūsos un caur mums. Svētais Gars mani pārliecināja, ka mana lūgšanu dzīve nav tāda, kāda tā bija Mozum, Pāvilam vai Kristum, un ka man kā vadītājam vienā no Dieva institūcijām būtu jāpavada daudz vairāk laika uz maniem ceļiem un mazāk laika, darot mazāk nozīmīgas lietas. Es tiku pārliecināts arī par to, ka man savs laiks ir jāpavada lietderīgāk, gluži kā to dara Ērika.
 

Turklāt es tiku pārliecināts vairāk lūgt cauri ikdienas aktivitātēm. Mēs lūdzām Svēto Garu pārmeklēt mūsu sirdis, lai saskatītu, vai kaut kas ir nostājies starp mums un citiem, starp mums un Dievu, lai Dievs būtu drošs, ka Viņš var pieskarties Ērikai ar Savu dziedinošo pieskārienu.

Gluži kā Tabita bija vajadzīga agrīnajā draudzē, tāpat arī Ērika bija vajadzīga Veimārā. Svētais Gars mūs pārliecināja par veidiem, kā mēs varam vēl ciešāk Viņam sekot mūsu dzīvēs. Dieva maigais Gars piepildīja mūsu lūgšanu istabu dienas laikā, kad gavēju, līdz pirmdienai, kad mēs turpinājām mūsu rīta un vakara lūgšanas. Mēs zinājām, ka neesam brīnuma cienīgi. Grēka alga ir nāve, un mēs visi kādreiz esam atkrituši no Dieva. Bet mēs tomēr lūdzām Dievu, lai Viņš turpinātu Savu darbu Veimāras institūtā un mūsu ģimenē nevis pēc mūsu prāta, bet pēc Viņa prāta.

Mani dēli piedzīvoja līdzīgu pieredzi, lasot to pašu nodaļu grāmatā “Kristus dziedinošā kalpošana” un gavējot. Mēs par šo notikumu nestāstījām cilvēkiem Veimārā, jo mēs sapratām, ka daudzās īsziņas un zvani, ko mēs saņemtu, varētu aizkavēt mūs no nodošanās lūgšanām un gavēšanai, ko mums katram individuāli vajadzēja darīt. Pēdējā vakarā pirms operācijas es kā draudzes vecākais svaidīju Ēriku ar eļļu, kamēr mēs abi bijām uz ceļiem, lūdzot Dievam - ja tas ir Tavs prāts, tad lai šis (pēdējās stadijas vēža) biķeris iet Ērikai garām. Mums bija skaidra pārliecība, ka Dievs būs ar Ēriku neatkarīgi no tā, vai viņa tiks izdziedināta vai nē.

Pirms tika uzsākta operācija, es informēju Veimāras institūta darbiniekus par mūsu krīzi, un mūsu draugs Dons Makintošs noturēja aizlūgšanu sanāksmi. Operācijai sākoties, daudzi cilvēki Veimāras institūtā sapulcējās, lai lūgtu. Mēs nezinājām, kas notiks, bet mums bija miers par to, ka Dievs visu kontrolē.

Operācija, kurai vajadzēja ilgt 5 līdz 6 stundas, ilga aptuveni 2 stundas. Izoperētais veidojums tika nosūtīts uz patoloģijas centru, kurā netika atklātas nekādas vēža pazīmes. Taisnā zarna netika skarta, un, lai gan tika izņemti divi limfmezgli, arī tie nebija vēža skarti.

Lieki piebilst, bet ķirurgs bija samulsināts, jo viņš nekad nebija piedzīvojis tādu gadījumu! Bet mēs zinām, kas notika! Dievs izdziedināja Ēriku tiktāl, cik mūsu cerības pat nebija sniegušās. Viņš pieskārās viņai ar Savu dziedinošo pieskārienu. Mēs slavējam Dievu, no kura plūst visas svētības!

Īsziņa, ko Ērika man atsūtīja, kad tika vesta uz operāciju zāli pēc anestēzijas saņemšanas, ir tik spēcīga: “Mūsu dvēsele gaida uz To Kungu, Viņš ir mūsu palīgs un vairogs. Par Viņu priecājas mūsu sirds, jo mēs paļaujamies uz Viņa svēto Vārdu. Tava žēlastība, Kungs, lai paliek ar mums, jo mēs ceram uz Tevi!” (Psalmi 33:20-22)

Lai Dievs izmanto šo pieredzi, lai ikkatru cilvēku tuvinātu Viņam, kamēr cenšamies piepildīt Viņa gribu mūsu dzīvēs. 107. psalma 19. un 20. pantā ir sacīts: “Tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš viņus izglāba no viņu bailēm. Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.”
Nīls Nedlijs ir sertificēts ārsts, kas specializējas iekšējā medicīnā ar uzsvaru uz gastroentroloģiju, garīgo veselību un dzīvesveida medicīnu. Viņš ir Veimāras insitūta prezidents un ir pasaulē plaši zināms viņa veiksmīgās programmas “Depresijas un trauksmes ārstēšana” dēļ, kas tiek realizēta Veimāras institūtā Veimāras pilsētā, Kalifornijā. Viņš un viņa sieva Ērika ir precējušies 35 gadus, un viņiem ir 4 dēli.




Aicinām pievienoties 10 VISPASAULES LŪGŠANU DIENĀM no 6. līdz 16. janvārim!

• Rīgas 1. draudze pulcēsies ikvakara telekonferencē uz lasījumu un lūgšanām pulksten 19:00. Telefona numurs 67777001, kods 2112
• Lūgšanu lasījums pieejams šeit:
https://adventisti.lv/lv/jaunumi/4338-10-Lugsanu-dienas
• Ir iespēja pievienoties arī citām Latvijas lūgšanu telekonferencēm šādos laikos - 5:30, 6:30, 9:00, 20:30, informācija par pievienošanos pa telefonu 26457714 (Baiba Bērziņa)

Aicinu katru draudzes locekli pievienoties vismaz vienam vakaram!  Bet, ja iespējams, pilnā mērā!