Četras dziesmas, kuras aplūkosim, ir nosauktas pēc latīņu vārdiem, ar kuriem sākas Bībeles panti. Šīs himnas ir pierakstītas, PIRMS radās kristīgās konfesijas, un tās uzrunā ticīgos gadsimtu garumā. Šīs četras dziesmas ir: 1) Magnificat jeb Marijas dziesma, 2) Benedictus jeb Caharijas dziesma, 3) Gloria in excelsis Deo jeb eņģeļu dziesma un 4) Nunc dimittis jeb Sīmeana dziesma. Dziesmu stils atgādina psalmus, un dažreiz tās dēvē par “Varenajām himnām”.
 

Magnificat

Marija savu dziesmu dziedāja pirms Jēzus dzimšanas. Elizabete, Marijas māsīca un draudzene, uzmanīgi klausījās Marijas dziesmas vārdos.
 
“Un Marija sacīja: "Mana dvēsele slavē To Kungu,
un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju,
jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu,
jo Varenais lielas lietas pie manis ir darījis, un svēts ir Viņa Vārds,
un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.
Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izklīdinājis tos, kas ir lieli savā sirdsprātā.
Viņš varenos nogāzis no augstiem troņiem un paaugstinājis zemos.
Izsalkušo Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.
Viņš gādājis par Savu kalpu Israēlu un pieminējis Savu žēlastību,
kā viņš runājis uz mūsu tēviem, uz Ābrahāmu un viņa dzimumu mūžīgi."”
(Lūkas 1:46-55)
 
Kādi ir daži slavēšanas iemesli, kas atklājas šajā dziesmā? Marija pauž konkrētas Dieva īpašības un darbības: Viņš ir Pestītājs; Viņš izmanto pazemīgus instrumentus; Viņš ir varens un svēts un veic varenus darbus; Viņš ir žēlsirdīgs un pilda savus solījumus. Caur šo slavas dziesmu Marija atzīst To Kungu, kurš Viņu bija aicinājis īpašai kalpošanai – kļūt par Mesijas māti.
 

Marija Dievu pielūdza ne tikai ar vārdiem, bet arī ar savu nodošanos, pakļaušanos un uzupurēšanos, kas norādīja uz viņas dziļo izpratni par to, ko nozīmē patiesa pielūgsme.

Ir pieejams ieraksts no adventistu radītas dziesmas, kuras pamatā ir Marijas izteiktā slavas dziesma: www.adventistreview.org/the-song-of-mary
 

Benedictus

Caharija slavē Dievu pēc Jāņa Kristītāja piedzimšanas. Iespējams, ka viņa kaimiņi un radinieki dzirdēja dievbijīgā priestera nozīmīgo himnu, kas pauda viņa sirsnīgo uzticību Dievam. (Lūkas 1:67)

“"Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo Tas piemeklējis Savus ļaudis un tiem gādājis pestīšanu
un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā,
kā tas sendienās solījis ar Savu svēto praviešu muti:
mūs pestīt no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokām, kas mūs ienīst,
parādīt žēlastību mūsu tēviem un pieminēt Savu svēto derību,
un dot mums stipro solījumu, ko Viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahāmam,
ka mēs no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bezbailīgi kalpotu
svētumā un taisnībā Viņa priekšā visas mūža dienas.
Un tevi, bērniņ, sauks par Visuaugstākā pravieti, jo tu iesi Tā Kunga priekšā sataisīt Viņam ceļus,
dot Viņa ļaudīm pestīšanas atziņu uz grēku piedošanu
mūsu Dieva sirsnīgās žēlastības dēļ, ar ko auseklis no augšienes mūs uzlūkojis,
lai spīdētu tiem, kas mīt tumsībā un nāves ēnā, un atgrieztu mūsu soļus uz miera ceļu."”
(Lūkas 1:68-79)
 
Kādi bija iemesli, kādēļ Caharija slavēja Dievu? Dievs ir tuvojies Saviem ļaudīm, lai viņus atpestītu; Dievs ir sūtījis varenu Pestītāju; Dievs ir apžēlojis Savus bērnus. Caharija – priesteris, kurš kalpoja templī – nosauc konkrētus pierādījumus par Dieva glābjošo spēku, Viņa vadību un Viņa pieķeršanos Saviem bērniem.
 

Gloria in Excelsis Deo

Šis ir nosaukums eņģeļu dziesmai, ko viņi dziedāja Jēzus piedzimšanas brīdī. Īso, bet krāšņo dziesmu dzirdēja pārsteigtie gani, kas strādāja Betlēmes apkārtnē.
 
“Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze;
tie slavēja Dievu un sacīja:
"Gods Dievam augstībā,
un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts."”
(Lūkas 2:13,14)
 
Eņģeļu dziesma mums liek saprast, ka Jēzus iemiesošanās cilvēkā atkal savienoja Dievu ar cilvēci, saīsināja attālumu starp debesīm un zemi, un veicināja Dieva pagodināšanu un cilvēces mieru.
 

Nunc Dimittis

Sīmeana dziesma pirmo reizi izskanēja tad, kad Jēzus tika atvests uz templi, lai tiktu apgraizīts. Sīmaons, kuru Lūka raksturo kā “taisnu un dievbijīgu” (Lūkas 2:25), paņēma Jēzu savās rokās un slavēja Dievu, kamēr Jāzeps un Marija aizgrābti klausījās, līdz galam pat īsti nesaprotot Sīmaona vārdu nozīmi.
 
“"Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis;
jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu,
ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm,
gaismu apgaismot pagānus un par slavu Saviem Israēla ļaudīm."”
(Lūkas 2:29-32)
 
Kādi jauni Dieva slavēšanas iemesli parādās Sīmeana dziesmā? Pirmkārt, himna atklāj to, ka Jēzus ierašanās ir padarījusi pestīšanu par acīmredzamu, otrkārt, Viņa ierašanās pierāda to, ka glābšana ir piedāvāta visai cilvēcei.
Aplūkotās četras dziesmas turpina mums atgādināt, ka arī mums ir vairāki iemesli, lai slavētu un pielūgtu Dievu.
 
Kādus vēl elementus mēs varam saskatīt šajās dziesmās, kas palīdz labāk saprast, ko nozīmē slavēt un pielūgt To Kungu? Pirmkārt, visās šajās dziesmās ir saskatāms prieks (Lūkas 1:47), un tās pievērš uzmanību visdārgākajai dāvanai, ko Dievs ir devis cilvēcei – Jēzum. Otrkārt, katra dziesma piemin Dieva dāvāto glābšanu (Lūkas 2:11;30). Treškārt, katrā no tām ir pieminētas dievišķas īpašības, kā, piemēram, Dieva spēks un Viņa žēlastība (Lūkas 1:49,69, 50, 54). Ceturtkārt, visās ir saskatāma ideja, ka Kristus ieradās, lai nestu mieru visai cilvēcei (Lūkas 2:14;29).
 
Lai gan tas ne vienmēr ir viegli iekļaut visus šos elementus katrā slavēšanas reizē, mums tomēr ir jāpiedomā, lai tos iekļautu.
 

Prieks, pārliecība par glābšanu un miers ir katras pozitīvas, dzīvas, iesaistošas un iedvesmojošas slavēšanas pamatā.

Ne slavēšanas vadītājiem, ne mūziķiem, ne mācītājiem un pat ne vecākiem šos elementus nevajadzētu aizmirst vai neuzskatīt par svarīgiem. Šīs dziesmas, kas ir saistītas ar Kristus dzimšanu, pierāda, cik tie ir svarīgi.
 

Kāpēc slavēt?

Kā redzējām Lūkas evaņģēlijā pierakstītajās dziesmās, slavēšana ir kā dabiska pielūgsmes reakcija gan personīgās, gan publiskās pielūgsmes reizēs. Tādos gadījumos slavēšana ir kā pozitīva un priecīga reakcijas atbilde uz kādu Dieva sniegtu atklāsmi vai Viņa Vārda piepildīšanos. Psalmos rakstīts, ka mums jāslavē Dievs caur dziesmām, ar lūpām, ar visdziļākajām emocijām, ar mūsu dzīvi. Slavēšana viennozīmīgi ir patīkama, un tajā iesaistās gan cilvēki, gan eņģeļi.
 
Kā atklāts Rakstos, slavēšana ir kā atbildes reakcija uz to, kāds ir Dievs un ko Viņš ir izdarījis – un dara – Savu bērnu labā. Mēs slavējam Dievu, jo Viņš ir mūsu slavas vērts.

Raksta avots: https://www.adventistreview.org/2012-38