Justies labi un darīt labu
31. jūlijs, 2020 | Maja Ahača
Viens no svarīgākajiem lēmumiem, kuru tu vari izdarīt savā dzīvē, ir lēmums par laimi un prieku. Parasti mēs dzirdam, ka katram no mums ir nepieciešams tiekties pēc laimes, jo tā ir dzīves patiesā jēga un mērķis.
Laime tradicionāli tiek saistīta ar ārējo vidi un apstākļiem, kurus tu nespēj kontrolēt – piemēram, laika apstākļi (saule vai lietus), laiks (nedēļas nogale vai darba dienas), citi cilvēki (darbabiedru labais vai sliktais noskaņojums, mīļoto cilvēku klātbūtne vai prombūtne) un tā tālāk. Laime ir kaut kas, kas notiek ar tevi, un tev pār to ir ļoti maza vai nekāda ietekme. Kad, tiecoties pēc laimes, tu fokusējies uz nedēļas nogalēm vai atvaļinājumiem, tu vari pat izstrādāt sevī atkarību no personām (tu jūties iztukšots un bēdīgs, kad šo cilvēku nav tavā tuvumā, tava pašcieņa ir atkarīga no tavu augstākstāvošo labā novērtējuma), saulīte padara tevi laimīgu un lietus laikā tu jūties bēdīgs. Visai drīz šāda pieredze noved pie nedrošības, bailēm un tukšuma.
No otrās puses ir prieks. Pārsteidzoši – prieku tu vari izvēlēties. Prieks ir prāta stāvoklis. Tu izvēlies būt priecīgs, neskatoties uz ārējo vidi, cilvēkiem vai apstākļiem. “Prieks ir iedrošinājums, ka Dievs kontrolē visas manas dzīves detaļas, klusa pārliecība, ka visa galā viss būs labi un apņēmīga izvēle pateikties Dievam visās situācijās” (R. Vorens).
Dažiem cilvēkiem patiesa laime, prieks un dzīves apmierinājums nāk no dzīves, kas ir pamatota uz skaidrām vērtībām un nolūka. Viņi piedzīvo prieku, neskatoties uz apstākļiem.
Vienu no šādiem cilvēkiem man nesen gadījās sastapt un viņš pastāstīja man savu pieredzi:
“Pēdējo desmit gadu laikā mana profesionālā dzīve bija ļoti mainījusies. Dieva nodoms manai dzīvei tapa skaidrāks. Tam sekojošie notikumi mainīja mani. Taču pārmaiņas ne vienmēr ir pozitīvas. Kaut kā gadījās, ka biju sarūgtināts un dusmīgs. Es izlēmu, ka nepieļaušu nekādiem ārējiem apstākļiem vai cilvēkiem mani pārveidot tādā veidā, kam es nepiekrītu. Es izvēlējos atgriezt prieku savā dzīvē. Es sapņoju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi Dievā un ar Dievu. Šajā ceļā man līdzēja ceļa zīmes svarīgo vērtību formā: mīlestība, gudrība, iedvesma, drosme un laipnība. Tās mani notur uz pareizā ceļa un vada manu soļus pareizā virzienā. Es izvēlos drosmīgu dzīvi, kalpojot cilvēcei, pretēji mierinājumam, ko sniedz meklējumi pēc viltus izpriecām. Man nākas iziet ārpus manas komforta zonas, taču tad es piedzīvoju patiesu nozīmi, jēgu un prieku."
Rūpēs par ļaužu labklājību mēs vadam pārmaiņas. Izejot no tā, kas mēs esam, un no spēcīgas pārliecības par jēgu, kas ir daudz lielāka par mūsu dzīvi.
Maja Ahača ir viena no vadītājām ADRA Europe.