Aktuālā situācija ar COVID-19 koronavīrusu un daudzajiem jaunumiem ap mums rada raizes par šodienu, nākotni un arī mūsu labklājību. Krīzes apstākļos ir svarīgi neļauties izmisumam, nezaudēt paškontroli un… nebūt bezrūpīgiem. Krīzes laikā mēs sevi ieraugām citā gaismā – atkailinātus. Veikalu plaukti gan šeit, gan ārzemēs tiek ātri iztukšoti (nav saprotams, kāpēc pie mums visvairāk izpirkti tiek tieši griķi un tualetes papīrs?). Daudzus ir pārņēmusi panika, un tā izpaužas visos dzīves līmeņos. 

Šis laiks pieprasa īpašu atbildību no katra. Veselība ir kas vairāk nekā izārstēta slimība; tā ietver sociālu, emocionālu, garīgu un fizisku labklājību. Bet pāri satraukumam par veselību galvenais faktors, kas nosaka mūsu spēju mierīgi iet tālāk, ir tā garīgā bagāža, ko esam iepriekš sev sagādājuši. Šo bagāžu saņemam no  Dieva Vārda ar tā radošo spēku, tie ir apsolījumi un, pāri visam, Dieva klātbūtne. Dziesminieks atgādina: 

"Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā. Tāpēc mēs nebīstamies, kaut arī zeme zustu un kalni pašā jūras vidū nogrimtu. Lai jūras ūdeņi krāc, lai ceļas viļņi, un lai no bangu trakošanas visi kalni dreb. Tas Kungs Cebaots ir pie mums, mūsu stiprā pils ir Jēkaba Dievs!" (Ps. 46:2-4)

Šo psalmu īpaši mīlēja Mārtiņš Luters. Mēs zinām, ar kādām briesmām viņam bija jāsaskaras, bet pārspēka priekšā viņš palika nelokāms. Joprojām baznīcās dzied viņa sarakstīto korāli “Dievs Kungs ir mūs stiprā pils”. Dziesminieka radikālā uzticība Dievam atklājas spējā stāvēt bez bailēm, saskaroties ar to, kas rada nedrošību un draudus. 

Bībele jau no pirmajām lapaspusēm atgādina, ka Dievs ir sakārtojis Visumu tā, ka cilvēks var dzīvot. Viņš kontrolē procesus uz zemes. Viņš spēja nospraust robežas haotiskiem ūdeņiem, radīt sauszemi tā, lai cilvēks uz tās tiktu apgādāts ar visu vajadzīgo, lai varētu dzīvot. Ar grēka ienākšanu Dievs nav novērsies no cilvēka. Zemes dzīves laikā Jēzus dziedināja katru slimību.

Viņa priekšā atkāpās ļaunie gari un nāve. Bet galvenais – Viņš cilvēkam sniedza izpratni par Debesu Valstības dabu. Viņš uzvarēja sātanu, pie krusta pilnībā atklājot Dieva mīlestību uz mums. Viņš izcieta mūsu grēku sodu. Viņš salauza nāves varu ar krusta nāvi un augšāmcelšanos. Tādā veidā Jēzus ir atvēris iespēju cilvēkam saņemt mūžīgās dzīvības dāvanu. 

Lūk, tāpēc tādos laikos, kā šis, ir īpaši svarīgi atcerēties Dieva solījumu būt kopā ar mums. Mēs varam būt droši, ka Viņš nepametīs Savus bērnus šajā vajadzību laikā.

Tieši tagad Jēzus mīļi aicina mūs pie Sevis ar vārdiem (Mat 11:28): 

“Nāciet pie Manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas, un Es jūs atvieglināšu.”

Nākšana pie Jēzus ietver sevī lūgšanu. Bet te kāds var jautāt: “Dievs taču zina visu par mums, kādēļ stāstīt Dievam to, kas Viņam jau tāpat zināms?” Manuprāt, R. Blaumanis ļoti īsi, bet skaisti ir atklājis lūgšanas vajadzības noslēpumu: “Mīlestība grib sarunāties.” Jā, Dievs vēlas sarunāties ar mums. Šī saruna ir lūgšana, kurā izsakām pateicību par to, kā Viņš par mums ir rūpējies, kā Viņš mums jau ir palīdzējis un kā mūs līdz šim vadījis. Mūs pārņem siltas jūtas, mēs pateicamies par Viņa mīlestību. Un Viņš mums atbild, kad lasām Bībeli. Viņš mums atbild, piepildot ar mieru un dziļu prieku. Tiešām, Dievs visu zina par mums. Viņa miers ir mūsu sirdī tad, kad apkārt trako pasaules nemiers. 

Vienosimies lūgšanā par tiem, kas cieš no koronavīrusa; arī par tiem, kas rūpējas par slimajiem; par tiem, kas meklē vakcīnu, un visiem pārējiem, kas kalpo šajos laikos. Lūdziet Dievu par tiem, kas pārdzīvo briesmas! Tā mēs savās lūgšanās ietveram visus. Dievs ir visvarens. Viņš ciešanas spēj pārvērst par svētībām, kurām ir mūžības vērtība. 

Valdis Zilgalvis,
Ordinēts mācītājs