Kas ir COVID-19?
Retais ir tāds, kas nav dzirdējis, par jauno koronavīrusa izraisīto pandēmiju – infekcijas slimību, ko sauc par COVID-19 (angliski., Coronavirus Disease 2019). Kopš 2019. gada decembra ar šo vīrusu ir inficējušies jau vairāk kā 133 000 cilvēku visā pasaulē, no tiem tuvu 5000 šī infekcija ir beigusies ar nāvi. Joprojām vairākās valstīs visā pasaulē novēro šī vīrusa strauju izplatību, tai skaitā arī Latvijā.
 
Vai koronavīruss ir kas jauns?
Vīruss ir maza molekula, tas nespēj pats vairoties. Vīrusi spēj izdzīvot izmantojot citu organismu šūnas, kur tie “iefiltrējas” saimniekšūnu iekšienē, pakļaujot to sevis pavairošanai. Vai koronavīruss ir kas jauns? Noteikti - nē. Koronavīrusi ir vesela vīrusu grupa, kas izraisa saslimšanu gan cilvēkiem, gan arī dzīvniekiem. Šī vīrusa grupas īpatnība ir tāda, ka ar to var inficēties ne tikai cilvēks no cilvēka, bet arī cilvēks no dzīvnieka. Zinātnei tie jau sen ir pazīstami, jo to izraisītas infekcijas cilvēkiem tiek reģistrētas cauru gadu. Parasti šīs infekcijas noris kā vieglas elpceļu saslimšanas, kam raksturīga sezonālā aktivitāte ar to maksimumu rudenī un ziemā.
 
Koronavīruss, ja tā var teikt, ir viltīgs. Līdzīgi kā gripas vīruss tas mainās, pielāgojas, tajā notiek mutācijas, līdz ar to veidojas aizvien jaunas vīrusa sugas. Jāatzīmē, ka jau iepriekš koronavīruss ir izraisījis nopietnas elpceļu infekcijas uzliesmojumus, kas pazīstams kā SARS (angliski, Severe Acute Respiratory Syndrome), kura rezervuārs dabā ir cibetkaķi un, iespējams, sikspārņi; MERS (angliski, Middle East Respiratory Syndrome), kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi.
 
COVID-19 infekcijas avots šobrīd nav zināms. Iespējams arī šoreiz tas ir iegūts no dzīvniekiem, jo daļa saslimušo bija saistīti ar Uhaņas Dienvidķīnas Jūras produktu un dzīvnieku tirgu. Šobrīd ir apstiprināta vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku, tomēr, lai pilnībā novērtētu infekcijas izplatīšanās ceļus un riskus, ir nepieciešams vairāk informācijas, kuras šobrīd vēl nav.
 
Vai ir pamats satraukumam?
Nenoliedzami, sabiedrībā satraukums par COVID-19 ir liels. Kopš 12.03.2020 valstī ir izsludināta ārkārtas situācija. Lielākai daļai no mums tas ir, kas nebijis. Šī situācija ietekmē praktiski visas darbības sfēras valstī gan sabiedriskā sektorā, gan veselības aprūpē, gan ekonomiskā, kura sekas mums vēl ir tikai priekšā. Šo satraukumu vēl vairāk pastiprina neziņa, jo šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.
 
Ir svarīgi būt informētam par aktuālo situāciju un drošības pasākumiem, par ko rūpējas plašsaziņu līdzekļi visdažādākajos veidos. Katram individuāli ir jāizvērtē riski savai veselībai, kā arī potenciālais apdraudējums citiem gadījumā, ja saslimstam ar COVID-19.
 
Atbildīgo dienestu līdzšinējā komunikācijā ļoti daudz uzmanības tika veltīta epidemioloģiskās situācijas izklāstam, diagnostikai, pacientu aprūpei, profilaktiskiem pasākumiem un tamlīdzīgi. Taču ilgstoši netika pateikts galvenais, ka līdzīgi kā gripas izplatību, tā arī jaunā koronavīrusa izplatību faktiski nav iespējams apstādināt ne Latvijā, ne arī lielākajā daļā pasaules, neveicot drastiskus pasākumus, kā pilnīgu ceļošanas ierobežošanu un valsts robežu slēgšanu, kas ir maz ticama. Visi pašreizējie pasākumi ir vērsti uz to, lai tikai ierobežotu COVID-19 izplatības ātrumu, kas dotu papildus laiku zinātniekiem izstrādāt vakcīnas vai zāles, pie kā starp citu šobrīd norisinās ļoti aktīvi darbs, līdz ar to arī ļautu glābt dzīvības tiem, kas ir riska grupā.
 
Pēc šobrīd esošās informācijas infekcija ar jauno koronavīrusu ir daudz lipīgāka kā, piemēram, gripai. Tā kā vīruss ir jauns, pret to vēl nav paspējusi izstrādāties imunitāte. Līdz ar to ir pamats satraukumam par plašu šī vīrusa izplatību. Sliktākajā scenārijā tiek lēsts, ka ar to varētu inficēties pat 2/3 populācijas. Labā ziņa ir tāda, ka 80% inficēto slimību pārslimo vieglā formā vai pat simptomu vispār neizjūt, līdz ar to absolūti lielākai daļai cilvēku apdraudējuma veselībai nav. Tas, ko mēs zinām, ir atlikušie 20%, kuriem novēro simptomus un kuriem attiecīgi tiek veiktas laboratoriskās analīzes. Sakarā ar to, ka daudziem slimības simptomu nav, sabiedrībā ir liels skaits vīrusa pārnēsātāju, kas par to pat nenojauš. Tāpēc ikvienam jābūt atbildīgam ne tikai par savu, bet arī par tuvinieka veselību, ievērojot atbildīgo dienestu sniegtās rekomendācijas.
 
Tā kā lielākoties novēro vieglus simptomus un absolūti lielākā daļa arī izveseļojas, kopumā sabiedrībai tam nevajadzētu radīt lielas problēmas, ja vien ar to vienlaicīgi nesaslimst vairāki tūkstoši cilvēku, kas neapšaubāmi radītu lielu cilvēkresursu trūkumu. Cits stāts ir, protams, personām, kas ir riska grupā, kurām šajā laikā ir jābūt īpaši piesardzīgām. 
 
COVID-19 riska grupa
Šobrīd ziņotā vispārējā mirstība no COVID-19 svārstās robežās ap 2.0% un ir saskatāma skaidra korelācija ar vecumu – jo vecāks pacients ir, jo lielāka ir mirstība, sevišķi vecuma grupā virs 60 gadiem. Šī ziņotā mirstība ir lielāka kā gripai, lai gan jāņem vērā to, ka šajos skaitļos nav iekļauti tie, kuriem COVID-19 norisinās bez simptomiem un līdz ar to, kuriem laboratoriskās analīzes nav veiktas. Tas nozīmē, ka realitātē sagaidāms, ka mirstība tomēr ir mazāka kā gripai. Līdz ar to vispārējai panikai nav pamata, taču riska grupai īpaši jābūt piesardzīgai un jācenšas nesaslimt ar COVID-19, kamēr nebūs pieejamas efektīvas vakcīnas vai zāles.
 
Šobrīd par risku grupu uzskata gados vecākus pieaugušos un personas ar nopietnām hroniskas slimībām, piemēram, sirds asinsvadu slimības, cukura diabēts, plaušu slimības. Ir sagaidāms, ka slimības norisinās smagākā formā, ja pacients ir smēķētājs.
 
Kas būtu jādara, ja esmu riska grupā?
Pirmkārt, saglabāt mieru! Manuprāt, vislabāk palīdzēs lūgšana, mēs zinām, ka Dievs kontrolē visus notikumus pasaulē, mums atliek tikai palikt uzticīgiem.
 
No praktiskām ieteikumiem atzīmēšu sekojošo.

1. Nodrošināt sevi ar pietiekamu ikdienas medikamentu un ikdienas preču krājumiem.
2. Veikt ikdienas piesardzības pasākumus, lai saglabātu distanci 2 metri starp sevi un citiem.
3. Izejot sabiedrībā, ierobežot ciešu kontaktu ar citiem, bieži mazgāt rokas ar ziepēm.
4. Cik vien iespējams, izvairīties no pūļa vai sabiedriskiem pasākumiem.
5. Izvairieties no ceļojumiem.
6. Cik iespējams, palieciet savās mājās, lai vēl vairāk samazinātu inficēšanās risku.

 
Ko darīt, ja saslimstam ar COVID-19?
Ja ir parādījušies saslimšanas simptomi (paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums), ir jāzvana uz 113. Pie personām ar vieglas elpceļu infekcijas pazīmēm vienas dienas laikā dosies ārstniecības persona, kura paņems analīžu materiālu laboratoriskai pārbaudei, bet pati persona paliks mājās. Ja personai būs smagas elpceļu infekcijas pazīmes, tostarp apgrūtināta elpošana, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests šo personu nogādās slimnīcā. Par izmeklējumu rezultātiem laboratorija informēs pacientu un Slimību profilakses un kontroles centru. Persona informāciju par izmeklējumu rezultātiem saņems 24 stundu laikā.
 
Ja izmeklējumu rezultāti uz COVID–19 būs negatīvi, personai tiks noteikts mājas režīms līdz pilnīgai slimības pazīmju izzušanai. Pēc telefoniskas saziņas ģimenes ārsts izsniegs darbnespējas lapu. Ja savukārt izmeklējumu rezultāti apstiprinās saslimšanu ar COVID–19, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pacientu nogādās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā vai Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā.
 
Ja nepieciešamas individuālas konsultācijas par jaunā koronavīrusa izraisītu uzliesmojumu, tad  darba dienās, laikā no plkst. 08:30 līdz 17:00 aicinām izmantot sekojošus tālruņa numurus, lai kontaktētos ar Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvjiem: 67501590 vai 67387661.
 
No praktiskām ieteikumiem atzīmēšu sekojošo.

1. Palikt savās mājās, izņemot gadījumus, lai saņemtu medicīnisko palīdzību. Aizdomās par saslimšanu ar COVID-19, nekādā gadījumā nedodieties pats pie ģimenes ārsta, bet zvanīt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 113.
2. Norobežot sevi no citiem cilvēkiem un dzīvniekiem savās mājās.
3. Ja Jums ir plānota kāda vizīte pie speciālista, operācija vai kāda cita manipulācija, pirms ārsta apmeklējuma, brīdināt viņu iepriekš, jo visticamāk vizīti nāksies atlikt.
4. Ja esat slims, kontaktējoties ar citiem, nēsāt sejas masku.
5. Klepojot un šķaudot, aizsegt muti ar elkoni vai kabatas lakatiņu.
6. Bieži mazgāt rokas ar ziepēm un tekošu ūdeni vismaz 20 sekundes.
7. Izvairieties dalīties ar saviem personīgiem sadzīves priekšmetiem.
8. Katru dienu notīrīt visas “pieskāriena” virsmas.
9. Rūpīgi sekot līdzi saviem simptomiem, veselības pasliktināšanas gadījumā zvanīt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 113.
10. Pārtraukt savu mājas izolēšanu tikai tad, kad Jūsu ārsts to ir atļāvis.

 
Kā stiprināt imunitāti?
Veids kā stiprināt savu imunitāti ir labi aprakstīts biedrības “Latvijas veselības misijas” sagatavotā bukletā “8 soļi ceļā uz veselību”. Visiem rekomendēju to izlasīt un pielietot savā ikdienā. Atgādinājumam 8 soļi ir sekojoši: uzturs, kustības, ūdens, saules gaisma, atturība, gaiss, atpūta, uzticība.
 
Kādus dezinfekcijas līdzekļus lietot?
Dezinfekcijai var izmantot spirta šķīdumu, kas satur vismaz 70% spirta, sadzīvē lietotus dezinfekcijas līdzekļus vai sagatavot 0.5% nātrija hipohlorīta šķīdumu. Lielākā daļa sadzīves balinātāju satur 5% nātrija hipohlorītu (balinātājs 1:9).
 
Šķidrajā balinātājā hlors ir dažādās koncentrācijās. Dezinfekcijas šķīduma pagatavošanai var izmantot jebkuras koncentrācijas balinātāja šķīdumu, izmantojot šādu formulu:
 
(X% pieejamajā balinātāja šķīdumā / X% vēlamā hlora) -1= dezinfekcijas līdzeklim pievienoamais ūdens apjoms.
 
Šajā formulā X% vēlamā hlora = 0.5%. Piemēram, ja 1 litrā balinātāja hlora koncentrācija ir 5%, tad dezinfekcijas šķīduma pagatavošanai nepieciešamo ūdens daudzumu aprēķina šādi: (5 % / 0.5%) - 1 = 9 L. Tas nozīmē, ka esošajam balinātāja apjomam jāpievieno 9 litri ūdens, kā rezultātā tiek iegūti 10 litri dezinfekcijas šķīduma, ka satur 0.5% hlora.
 
Ko no dabas līdzekļiem vēl varam ņemt talkā?
Dabas līdzekļi nepasargās no vīrusa izplatības, taču noteikti var stiprināt imunitāti. Katram noteikti ir sava metode, kā cīnīties ar vīrusu, cits ēd ķiplokus, cits karsē kājas, cits dzer zāļu un ingvera tējas vai bērzu sulas. Visu to var un vajag darīt, bet papildus noteikti ir jāievēro arī atbildīgo dienestu sniegtās rekomendācijas un norādījumus, kā pasargāt sevi no COVID-19.
 
Ko vēl vajadzētu zināt?
Turiet savu mājokli tīru. Bieži mazgājiet grīdas. Veiciet atbilstošu dezinfekciju. Regulāri mainīt dvieļus un gultas veļu. Mājās nestaigājiet ielas vai darba drēbēs. Vismaz 2 reizes dienā vēdiniet telpas. Ja iespējams, guliet pie atvērta loga. Pavadiet maksimāli daudz laika svaigā gaisā. Rūpējieties par saviem gados vecākiem radiniekiem, paziņām un draudzes locekļiem.

 
 

Lejuplādes

8 soļi ceļā uz veselību