Viss sākās tik nevainīgi… tikai pāris glāzītes draugu pulkā. Alkohols deva drosmi. Vakarā pēc darba tas deva iespēju atslābināties. Ja gadījās konflikts ar kolēģiem vai ģimenes locekļiem, tad alkohols deva iespēju aizmirsties. Ar laiku, šādā veidā, var atklāt, ka bez alkohola vairs nevar iztikt un nedzēris nevar brīvi juties sabiedrībā.

Arvien retāk izdodas pārvarēt dusmas, rūpes un gūt prieku, ja nav iedzerts. Lai gūtu vēlamo rezultātu, vajag aizvien vairāk alkohola. Pudele kļūst par pavadoni darbā un vairs nevar iesākt dienu bez “stiprāka” malka. Ja nav dzerts, tad iekšēji pārņem nemiers, rokas trīc un sviedri klāj pieri.

Nu cilvēks ir iekļuvis alkohola atkarības gūstā.
Vai ir iespējams izkļūt ārā?
Tie, kuri reiz ir bijuši alkohola varā, apliecina, ka tas ir iespējams.
Alkoholisms ir slimība un slimniekam ir nepieciešama palīdzība.
“Negods nav būt slimam, bet negods ir neko nedarīt, lai kļūtu vesels.”
 
Soļi uz brīvību no alkohola:

1. SOLIS. Atzīties, ka pats neesi vairs spējīgs veidot savu dzīvi un pretoties alkohola vilinājumam. Ne katrs uz to ir spējīgs. Daudzi alkoholiķi meklē sev attaisnojumus un solās vairs nedzert, un šos solījumus tie spēj sacīt no sirds. Un tomēr tie ir tikai solījumi, kas neko nenozīmē. Līdzko atrodas kaut vismazākais iemesls iedzert, tie to izdara.

Maz ir to, kas atklāti spēj atzīt savu nespēku alkohola priekšā. Alkoholiķis noliedz savu vainu vai arī cenšas šo vainu mazināt, attaisnoties, kaut ko skaidrot. “Ar mani viss ir kārtībā! Tās pāris glāzītes, tās jau ieņem katrs…”

Arī tie, kas solās laboties, paša spēkiem netiek ārā. Tikai savas nespēcības apzināšanās ir pirmais solis, lai tiktu ārā. “Es padodos…” Noņemt savu masku, pārstāt sevi žēlot un attaisnot, pārstāt solīt un melot, sākt ieskatīties sevī un apzināties savu pazudušo stāvokli.

Tas neizdodas katram. Ir nepieciešami cilvēki, kuri ir bijuši līdzīgā stāvoklī, var to saprast un sniegt atbalstu. Tad ir vieglāk ļaut maskai krist un atstāt divkosību.

2. SOLIS. Nākt pie ticības, ka ir kāda vara, kura ir lielāka par mani. Tikai tas, kurš ir spēris 1. SOLI, sapratīs šī 2. SOĻA nepieciešamību. Nemitīgie zaudējumi cīņā, lai atbrīvotos no alkohola varas, liecina, ka pastāv lielāki spēki par cilvēku. No alkohola varas atbrīvotie liecina, ka ir šāds spēks.

Nonākt pie ticības nozīmē uzdrošināties veikt ticības lēcienu Dieva rokās. Sekot Bībelē – Svētajos Rakstos dotajiem Dieva norādījumiem.

Tas ir kā bija noticis kāda ugunsgrēka gadījumā. Māja bija dūmos. Apakšējā stāvā dega. Visi bija izskrējuši ārā, izņemot kādu zēnu. Tēvs viņu sauca un pa logu parādījās tā galva. Zēns netika ārā no mājas. Viss apkārt bija dūmos. Zem loga ugunsdzēsēji bija izklājuši tīklu. Tēvs sauca dēlam: “Lec!” Zēns sauca: “Bet es tevi neredzu, tēt!” Tēvs atbildēja: “Bet es tevi redzu! Lec droši! Lec!” Zēns leca un izglābās. Viņš uzticējās sava tēva balsij.

3. SOLIS. Es izlemju savu dzīvi pilnībā uzticēt Dieva Tēva rūpēm. Kāds var iebilst: te atkal ir atkarība. Gribu būt brīvs! Tomēr pazemīgi ir jāatzīst, ka pilnīgas brīvības neeksistē. Tev pašam sev ir svarīgi atzīties, kādu neatkarību tu meklē, lai būtu brīvs no alkohola, kurš tevi iznīcina?

Daudzi ir to jau piedzīvojuši, ka atkrīt bezcerīgā cīņa ar saviem spēkiem izlauzties no alkohola varas. Uzticies Dieva rūpēm. Tev izdosies! Nemeklē pudeli, bet meklē Dieva tuvumu.

Atkarība no Dieva tevi izglābs no alkohola varas un spēs darīt tevi brīvu. Meklē savu laimi Dievā un tad tu spēsi atrast laimi pats sev un nest laimi arī citiem.
 
 
 
Pamatā izmantots buklets “Laimīgs bez alkohola”