Vineta: Bībelē,  Jesajas 43:18, ir teikts “Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis.” 
Šodien atskatīsimies uz ne tik seniem notikumiem, un, cik es saprotu, tev ir vēlēšanās dalīties pārdomās par pagājušā gada, tavuprāt, svarīgāko notikumu mūsu draudzes dzīvē un atskatīties uz tām pārmaiņām, kuras ienesis Baltijas ūnijas kongress.

Vilnis Latgalis: Jā, bija sajūta, ka runāt par to tūlīt pēc kongresa būtu pāragri, jo, pirmkārt, toreiz tā vēl bija tikai teorija, tagad redzam to visu realitātē.
Otrkārt, uzreiz pēc Ūnijas kongresa komanda vēl nebija nokomplektēta; Igaunijas draudžu savienības kongress notika pēc divām nedēļām, tad tās jaunievēlētais prezidents arī ieņēma vietu Ūnijā.
Jāsaka, ka arī pēc Igaunijas kongresa strauju pārmaiņu uzreiz nebija, jo komanda no Igaunijas puses vēl tikai veidojās. Vēl nebija īsti skaidrs, kā šis jaunais  Ūnijas modelis darbosies, jo jaunievēlētajā sastāvā bija arī jauns Administratīvās komitejas modelis, un  visus pamatlēmumus pieņem tieši šī komiteja. Jaunajā modelī tika samazināts algotais Ūnijas sastāvs, bet krietni paplašināta padome.

V.: Kāpēc tu uzskati šo kongresu par svarīgāko 2019. gada notikumu draudzes dzīvē?
Vilnis: Tāpēc, ka šis kongress ir tiešām vēsturisks pagrieziena punkts. Gatavošanās kongresam sākās apmēram gadu iepriekš – 2018. gada jūnijā, kad Latvijā bija ieradušies Divīzijas pārstāvji. Divīzijas sekretāre un mantzinis vadīja divu dienu sanāksmi, kurā tika aplūkoti jautājumi par iespējamu reorganizāciju Ūnijā.

V.: Saki, lūdzu, kā Ūnija strādāja pirms šīs reorganizācijas?
Vilnis: Pirms iepriekšējā Ūnijas kongresa 2014. gadā pie mums arī ieradās Divīzijas prezidents. Klāt bija visu savienību prezidenti un Ūnijas Administratīvā komiteja. Tad toreizējais un pašreizējais Divīzijas vadītājs Rāfats Kamals mums teica, ka Ūnijas uzdevums ir kalpot savienību vajadzībām, viņš arī paskaidroja, ka pasaulē ir dažādi modeļi, un toreiz tika nolemts saglabāt iepriekšējo modeli, jo citas iespējas neredzējām. Man pašam tad vēl nebija pieredzes šajos jautājumos un, atklāti sakot, pat nebija sava viedokļa.
Tika uzklausīts un pieņemts Dāvida Nimmika piedāvājums saglabāt esošo modeli, un pēc šī modeļa mēs arī strādājām.

V.: Kā un kad radās domas par Ūnijas modeļa maiņu?
Vilnis: Par iemeslu tam varētu būt apziņa, ka arī pasaulē situācija mainās – mainās biznesa modeļi un kompāniju pārvaldība kļūst kompaktāka, daudz kas tiek darīts elektroniski un vairs nav nepieciešami tik lieli cilvēku resursi. Procesi kļūst ātrāki, un aktuāls ir arī izmaksu samazinājums. Līdzīgu priekšlikumu Transeiropas divīzija saņēma arī no Igaunijas draudžu savienības. Tas viss rosināja nākamajā darba periodā veikt izmaiņas esošajā Ūnijas modelī.

V.: Vai šī Ūnijas modeļa maiņa norisinājās ātri un viegli?
Vilnis: Kā jau minēju, darbs pie pārmaiņām sākās jau gadu iepriekš. Pirmajā sanāksmē pie kopsaucēja nenonācām, tad sekoja otrā sanāksme Helsinkos, un arī tur mēs nenonācām pie kopsaucēja, šķita, ka Divīzijas vadība īsti nesaprot, ko Baltijas ūnijā ietilpstošās draudžu savienības vēlas un ar ko tās ir neapmierinātas.
Šajā sanāksmē notika  atsevišķas pārrunas ar savienību prezidentiem, un es paskaidroju, ka manā ieskatā esošais Ūnijas modelis ir dārgs un ne tik efektīvs kā vajadzētu. Mums bija bagāta Ūnija un nabadzīgas savienības, tas radīja disonansi. Tāpēc arī es atbalstīju  pārmaiņu nepieciešamību.
Pēc tam notika vēl vairākas tikšanās, un viena no tām bija trīs dienu sanāksme šeit, Rīgā, kurā piedalījās arī visu Baltijas valstu draudžu savienību nodaļu vadītāji. Šīs sanāksmes noslēgumā pirmo reizi radās iespaids, ka Divīzijas vadība ir sapratusi – pārmaiņas tiešām ir nepieciešamas, un izteica tām savu atbalstu. Šādā noskaņā mēs gaidījām kongresu.

V.: Kā tu komentētu paša kongresa norisi?
Vilnis: Esmu piedalījies vairākos kongresos, bet šis kongress tiešām izcēlās ar pārsteidzošu vienotības un lūgšanu garu, tas bija redzams arī balsojumos. Kaut gan visi Priekšlikumu komitejas balsojumi bija aizklāti, tomēr arī tajos atklājās vienprātība un, es pat teiktu, Svētā Gara vadība. Kongress ar lielu balsu pārsvaru atbalstīja jauno modeli.

V.: Kā tu komentētu to, ka bija arī cilvēki, kas bija neapmierināti, dusmīgi vai pilnīgi pretējiem uzskatiem?
Vilnis: Es saprotu, ka nu jau bijušie Ūnijas darbinieki un vadītāji, iespējams, bija neapmierināti ar rezultātu. Viņi arī neatbalstīja šīs pārmaiņas pirms kongresa notikušajās konsultatīvajās sanāksmēs un nesaskatīja šo pārmaiņu nepieciešamību. Līdz ar to ir loģiski, ka viņu kandidatūras pat nenonāca līdz balsojumam, jo tika izraudzīta jauna komanda ar jaunu koncepciju. 

V.: Kādi bija tie jauninājumi, kurus piedāvāja jaunā komanda?
Vilnis: Pirmais jauninājums bija paplašinātā Ūnijas padome, kas man pašam sākumā nelikās pārāk pozitīvi, jo šķita, kā tādējādi būs grūtāk sadarboties un sastrādāties. Taču pieredze rāda, ka šī paplašinātā padome tiek pat vēl papildināta, pieaicinot jaunus cilvēkus no nodaļu vadītāju vidus, kuri, darot kopā darbu, apgūst jaunu pieredzi.

V.: Kādā veidā tika izraudzīti kandidāti šai jaunajai padomei?
Vilnis: Priekšlikumu komitejā katra valsts izvirzīja savus kandidātus; jaunievēlētais prezidents pienāca un konsultējās ar valstu pārstāvjiem. Kad piedāvājām viņam vairākas kandidatūras un lūdzām, lai viņš atzīmē, kuras, viņaprāt, būtu piemērotākās, viņš izraudzījās  gados jaunākos un teica, ka vēlas, lai tie būtu cilvēki, kas iegūtu pieredzi un nākotnē spētu būt noderīgi kā vadītāji.

V.: Vai tu arī saskati kādas priekšrocības gados jaunu cilvēku iesaistīšanai Ūnijas darbā?
Vilnis: Es pat teiktu, ka tie ir gados jauni cilvēki un arī vidējā paaudze. Šie jaunie cilvēki tiek iesaistīti tādēļ, ka tieši viņi labāk adaptējas jaunā situācijā un ir gatavi pārmaiņām. 
Igaunijas draudžu savienības vadība arī ir gados jaunāka, un viņi ir ieviesuši daudz uzlabojumu un jauninājumu; domājam, ka daļu no šīs pieredzes mēs varētu pārņemt.

V.: Vai tu varētu minēt, ko tieši?
Vilnis: Mēs plānojam, ka mācītāju ikmēneša sanāksmēs varētu piedalīties arī vairāku nodaļu vadītāji. Vēlamies veidot darba grupas, kur katra nodaļa varētu pārrunāt savus plānus un mācītāji varētu izteikt savus viedokļus un vajadzības, kā arī uzdot jautājumus.
Vēl viena lieta, kas, manuprāt, bija simpātiska Igaunijas savienības kongresā, ka nodaļu vadītāji atskaitījās kongresa delegātiem atsevišķās grupās, nevis visiem kopā, un tad katrs varēja uzdot jautājumus un arī saņemt uz tiem atbildes.

V.: Kā, tavuprāt, šis jaunais Ūnijas modelis strādā?
Vilnis: Vispirms gribu pateikt, ka vērtēju pozitīvi arī iepriekšējās Ūnijas komandas veikumu, jo tika paveiktas daudzas labas lietas, bet problēma bija tā, ka pats process bija dārgs. Baltijas ūnija nav tik liela, lai būtu nepieciešami ļoti daudzi darbinieki. Tagad mums ir kompaktāks Ūnijas sastāvs, nav atsevišķu nodaļu vadītāju, bet kādam no tiem, kas darbojas savās draudžu savienībās, tiek uzticēta atbildība par darba koordināciju Ūnijas līmenī. Jaunievedums ir darba savienošana, jo Latvijas draudžu savienības sekretārs ir arī Ūnijas sekretārs un Igaunijas savienības mantzinis ir arī Ūnijas mantzinis.

V.: Vai ir arī kas tāds, kas tevi patiesi iedvesmo?
Vilnis: Agrāk Ūnija bija tāds kā starpposms starp Divīziju un savienībām, bet mūsu jaunais modelis vēsta, ka Ūnija – tie esam mēs!
Vēl viens jauninājums ir tas, ka Ūnijas Administratīvās komitejas sastāvā  ir Ūnijas prezidents, sekretārs un mantzinis kopā ar triju draudžu savienību prezidentiem. Kad nesen tika izskatīts jautājums par Ūnijas telpām, es teicu: “Tas jums jāizlemj Ūnijas vadītāju līmenī!”, bet Ūnijas vadītājs pasmaidīja un atbildēja: “Ūnija, tie esam mēs visi kopā!” Ir brīnišķīgi apzināties, ka tā tas reāli ir, un tas patiešām iedvesmo!

V.: Vai esi pamanījis vēl kādus ieguvumus? 
Vilnis: Vēl viens nozīmīgs ieguvums ir tuvināšanās savienību starpā. Ir radusies lielāka vēlme sadarboties un iepazīt vienam otru, pārņemt pozitīvo pieredzi. Tas, ko es no savas puses ļoti augsti vērtēju, ir cieņa un respekts vienam pret otru, kas ir radies tieši šajā procesā.
Vēl viens ļoti svarīgs ieguvums skar finanšu jomu. Tie ir aptuveni 100 000 eiro gadā jeb 1 miljons eiro desmit gados. Mūsu finansiālajā situācijā tas ir ļoti nopietns ieguvums, un šie līdzekļi tiek novirzīti darbam savienībās. Tas nozīmē, ka tagad mums ir daudz lielākas iespējas misijas darbam un tā finansēšanai.

V.: Vai vari, lūdzu, paskaidrot, kur rodas šis tiešām iespaidīgais līdzekļu ietaupījums?
Vilnis: Ūnijas vadītāji saņem par apmēram 40% mazākas algas. Pusi algas viņi saņem, darot darbu savā savienībā, un pusi algas – Ūnijā. Jāpiebilst, ka no Igaunijas pārstāvju puses tas ir sava veida upuris, jo viņiem būtu finansiāli izdevīgāk darboties Igaunijas savienībā, nevis Ūnijā, jo tur algas ir lielākas nekā Latvijā, savukārt Ūnijas darbinieku algas tiek noteiktas pēc Latvijas draudžu savienības algu apmēra.

V.: Kā darbs virzās uz priekšu?
Vilnis: Ja runājam par Administratīvo komiteju, tad jaunums ir tāds, ka tajā piedalās arī triju savienību vadītāji, līdz ar to jautājumi tiek aplūkoti no vairākiem skatu punktiem. Šīs sanāksmes notiek vienreiz mēnesī un ilgst visu dienu. Ļoti nozīmīga ir tur valdošā pozitīvā gaisotne un Ūnijas vadītāju vēlme rast pašu labāko risinājumu.
Ņemot vērā to, ka Ūnijas sastāvā ir daudz jaunu cilvēku, es sagaidu, ka būs arī daudz jaunu, netradicionālu risinājumu, kas palīdzēs mūsu darbu virzīt ātrāk uz priekšu.

V.: Vai ir kas tāds, kas tevi īpaši iepriecina?
Vilnis: Sākums ir ļoti iedvesmojošs un cerīgs. Pirmkārt, attiecības kļuvušas ciešākas. Ūnija vairs nav kā augstākstāvoša organizācija, kurai atskaitāmies un kura saņem līdzekļus un pilda savas funkcijas – tāds attālināts modelis, kaut gan Ūnija atradās šeit, otrā dievnama pusē. Spārno tieši jaunā apziņa, ka Ūnija – tie esam mēs. Arī tad, ja ir jautājumi, kur mūsu domas reizēm dalās vai atšķiras, cieņas pilnā attieksme gadījumos, kad daži cilvēki domā savādāk vai uztver lietas atšķirīgi, arvien saglabājas.
Otrkārt, iedvesmo vēlme meklēt vislabākos risinājumus ikvienā situācijā. Vairāk līdzekļu tiek novirzīts savienību atbalstītajiem projektiem, līdz ar to iespēju darboties ir krietni vairāk.

V.: Paldies par sarunu! Ceru, ka turpinājums sekos visai drīz!

Interviju sagatavoja Vineta Krauliņa, LDS Komunikācijas nodaļas vadītāja