“Gan toreiz jūs, Dievu nepazīdami, kalpojāt tiem, kas pēc būtības nav dievi.  Bet tagad, kad jūs Dievu esat atzinuši vai, labāki sakot, kad Dievs jūs ir atzinis, kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajiem un nabadzīgajiem pirmspēkiem un tiem atkal no jauna gribat kalpot? Jūs cienījat dienas, mēnešus, gadus un laikus. Es bīstos, ka tik nebūtu velti pie jums strādājis”

Pāvils vēršas pie galatiešiem, norādot uz vājajiem dabas elementiem, kam tie agrāk ir kalpojuši.

Tie agrāk bija piekopuši pagānisko praksi, no kā, pieņemot evaņģēliju, tie tika atbrīvoti, taču tagad galatieši bija pievērsušies radības pielūgsmei citā formātā. Galatieši atteicās no pagānisma, bet pieņēma jūdaisma tradīcijas, kas pēc satura atšķiras, bet pēc formas ir tā pati ārējā ceremoniju ievērošana, rituālisms, tev nebūs aizskart, tev nebūs pieskarties. Šādai praksei nav nekā kopīga ar glābšanu. Tā nespēj glābt pat visdedzīgāko piekritēju. Tā ir nasta pat šīs prakses izgudrotājiem.

Laiki – norāde uz reliģisko kalendāru. Jūdu reliģiskais kalendārs ar svētkiem, jaunajiem mēnešiem un ceremonālajiem sabatiem kopš Jēzus Kristus nāves Golgātā ir pārstājis būt aktuāls.

Gadi – sabata gadi, jubilejas gadi, kuri bija aktuāli laikā, kad pastāvēja Vecās Derības Israēla kārtība.

Dienas - Jūs cienījat dienas – Pāvils šeit 10.p. runā par 7 ceremoniālajiem sabatiem. Nekur Bībelē septītās dienas sabats netiek aprakstīts kā šeit. Sabats ir Radītāja dibināts pirms grēkā krišanas, 2500 gadus pirms Sinaja. Ja septītās dienas sabats ved cilvēku verdzībā, tad sanāktu, ka pats Radītājs ir izveidojis kaut ko, kas paverdzina, taču šāds secinājums nav iespējams. Jēzus ir apliecinājis, ka sabats ir dots cilvēka dēļ, bet jūdaisms māca, ka cilvēks ir sabata dēļ. Te ir atšķirīgas, pretējas pēc nozīmes, pieejas.

Ronalds Fangs Bībeles komentāros (New International Commentary of the New Testament) par vēstuli Galatiešiem norāda, ka pantā esošā vārdu secība sengrieķu valodā: dienas, mēneši, gadi un laiki, sakrīt ar Septuagintas tulkojumu 1. Mozus 1:14. Tas komentētāju vedina uz domām, ka vēstulē Galatiešiem autors norāda uz astroloģiskajām māņticībām, kuras bagātīgi ir sastopamas pagānu reliģijās. Tā ir reliģiskā dzīve, kur vadās no kalendāra.

Saistībā ar šiem pantiem vēstulē Galatiešiem ir daudz interpretāciju, taču lielākā daļa no tām ir emocionālas nokrāsas, neiedziļinoties būtībā.

Adventistiem tiek pārmests, ka, lasot šos pantus, aiz tiem stāvot “pravietis”, pēc kā šos vārdus saprot. Te ir svarīgi piebilst, ka, saskaņā ar Elenas Vaitas darbu indeksu, viņa šos pantus nekad nav komentējusi vai izmantojusi savos darbos. Līdz ar to adventistiem nav viņas viedokļa šo pantu skaidrošanā.

Taču šos pantus ļoti labi komentē citi, piemēram New International Commentary of the New Testament te norāda, ka galatiešu problēma bija tā, ka tie, pieņemot evaņģēliju un topot brīvi no pagānisma, nonāca jūdaisma reliģiskajā sistēmā, kas nespēj glābt, bet paverdzina.

11.p. Pāvils saka, ka baidās par galatiešu nākotni, viņu aplamās izvēles dēļ.

Darbs ir velts, ja galatieši no vienas verdzības nonākuši citā, bet brīvību nav nosargājuši.

Viņiem ir nepieciešama taisnošana ticībā uz Jēzu Kristu, kurš ir miris Golgatā un augšāmcēlies no mirušajiem.

Ievērojot reliģiskos rituālus kā glābšanas līdzekļus, tie zaudē taisnošanu, kas ir pieejama vienīgi ticībā uz Jēzus Kristu, pieņemot Viņa nopelnu un Svētajā Garā dzīvojot Viņa Vārdam atbilstošu dzīvi.

Līdz ar to problēma nav reliģisko iestādījumu kvalitātē, svētku daudzumā vai sabata ievērošanā, bet gan jautājumā par taisnošanu Dieva priekšā, kas ir mācīta jau Ābrahāmam, ko Pāvils atgādina galatiešiem. Ābrahāmam apsolītā taisnošana ir dota ar Dieva apsolījumu.

Krusta piedauzība, kad pieņem cilvēku likumus, tiem izpatīkot, lai izvairītos no nosodījuma un vajāšanām.