Ieskats seminārā 26. septembra vakarā un darbinieku sanāksmē 27. septembra priekšpusdienā
           
26. septembrī jau pirms pulksten sešiem vakarā dievnams Baznīcas ielā 12a sāka pildīties ar cilvēkiem. 18.30 Lielā zāle ar visām papildu rindām bija pilna, daļa klausītāju izvietojās balkonā, tur bija iespēja arī klausīties tulkojumu krievu valodā.

Kā ievaduzrunā teica LDS prezidents Vilnis Latgalis, tas, ka šī vakara viesis – Pāvels Goija – vispār ir mūsu vidū, jau vien ir liels un gandrīz neticams brīnums. Taču Dievs mums šo brīnumu ir ļāvis piedzīvot.

Pirmās semināra svētrunas tēma bija “Sastopoties ar Dievu”.
“Kas tev ir reliģija? Kas tev ir ticība? Kāpēc tu nāc uz draudzi?” bija pirmie Pāvila  Goijas uzdotie jautājumi sanākušajiem. Kas mums ir ticība? Sabats? Šķīsta barība, izpratne par doktrīnām? Taču mēs varam svētīt Sabatu, varam ēst šķīstu barību, varam pat kalpot draudzē un nebūt glābti. Var būt tā, ka draudzē izskatāmies un izliekamies svēti, bet mūsu mājas dzīve līdzinās ellei. Izlikties bezgalīgi nav iespējams. Mēs varam gadiem kalpot draudzē un tomēr būt pazuduši. Mēs varam dzīvot ārēji pareizu dzīvi un tomēr palikt ar neizmainītu sirdi. Pazudusī avs bija pazudusi ārpus mājas, taču pazudušais grasis bija pazudis mājās. Tā ir realitāte.

Patiesa pārmaiņa nāk pēc tam, kad esam piedzīvojuši pieredzi, kādai cauri iziet pilnīgi visi Bībeles cilvēki, kuru dzīve izmainās. Pirmais solis šajā pieredzē ir sastapšanās ar Dievu. Visi Bībeles cilvēki, kas piedzīvo patiesu dzīves izmaiņu, sastopas ar Dievu. Pāvils izmainās, sastopot Jēzu uz Damaskas ceļa, Caķejs izmainās, sastopot Jēzu, Marija Magdalēna… Visi. Ir neskaitāmi stāsti par izmanītu dzīvi, un visos šajos gadījumos cilvēki pirms tam ir sastapuši Dievu. Mēs nevaram piedzīvot patiesas pārmaiņas, nesastopot Dievu un nepiedzīvojot Viņa klātbūtni.
Kā to piedzīvot? Nelūdziet pēc savām vajadzībām, lūdziet pēc Dieva goda, ilgojieties pēc Viņa, sauciet pēc Viņa, lūdziet pēc Viņa, lūdziet, kaut spētu sadzirdēt Dieva balsi, un jūs saņemsiet atbildi!

27. septembra priekšpusdienā Lielajā zālē pulcējās draudzes darbinieki. Pāvels Goija sludināja vēsti, kā panākt izaugsmi draudzē, kā saņemt atbildi no Dieva, kā pasniegt Bībeles stundas un cik milzīgs spēks ir lūgšanām.
Sanāksmes otrajā daļā ikvienam veselu stundu bija iespēja uzdot jautājumus. Sniegsim ieskatu tikai dažos no tiem.

Atbildot uz jautājumu, kā pareizi lūgt un kāda ir viņa lūgšanu prakse, P. Goija atbildēja, ka tas ir ļoti ietilpīgs temats, par kuru izveidots 10 lekciju seminārs, kas pieejams internetā, bet kā īso atbildi minēja piemēru ar peldētapmācību. Mēs nevaram iemācīties peldēt, tikai teorētiski runājot par peldēšanu. Lai iemācītos peldēt, mums ir jādodas ūdenī un jāsāk darboties. Arī lūgt nevar iemācīties teorētiski, tas vienkārši ir jāsāk praktizēt.

Vēl viens jautājums bija par to, kā praktiski palīdzēt atkarībās nonākušajiem. Pārsteidzoša bija Pāvela Goijas atbilde – dodiet viņiem iespēju kalpot, ne jau par diakoniem vai draudzes vecākajiem, uzticiet viņiem praktiskas kalpošanas, dodiet viņiem iespēju kalpot citiem cilvēkiem, jo, kamēr viņi kalpo citiem, Dievs darbojas pie viņiem pašiem.

Pārsteigts par to, ka nav uzdots neviens jautājums par diskutablajiem tematiem Ģenerālkonferencē, br. Goija mudināja kādu no šiem jautājumiem tomēr uzdot.  Tādi arī tika uzdoti. Pirmais no tiem bija par draudzes šķelšanos liberālajos un konservatīvajos. Atbildot uz to, P. Goija uzsvēra, cik būtiski ir, lai draudze kopā lūgtu un kalpotu, lai visi kā viens būtu nodevušies evaņģelizācijai. Tas visus ved tuvāk Dievam, un kopējā kalpošanā nesaskaņām vairs nav vietas.

Otrs jautājums skāra sieviešu ordināciju. Komentējot ĢK lēmumu, P. Goija atklāja, ka tas pieņemts, lai neradītu šķelšanos draudzē un netiktu zaudēts liels skaits draudzes locekļu, kuri nostājas pret sieviešu ordināciju. Pats viņš pret sieviešu ordināciju neiebilst, taču uzsvēra, ka tas ir tikai viņa personīgais, nevis ĢK viedoklis. Bībelē par ordināciju vispār nav runas. Tā savulaik tika ieviesta, lai noņemtu tiesības rīkoties ierindas locekļiem un varu koncentrētu priesteru rokās. “Kuram jāveic galvenais darbs – sludinātājam vai draudzei, ierindas locekļiem?” jautāja Pāvels Goija. “Kuram jākristī ļaudis – sludinātājam vai ierindas locekļiem? Vai Filips bija sludinātājs, kad kristīja etiopiešu augstmani?” Ja draudze paļaujas tikai uz sludinātāju, tā kļūst slinka.  Apustuļu dienās viņi nodibināja draudzes un devās tālāk, un draudzes pašas darbojās un piedzīvoja izaugsmi. Tāpat notika pionieru laikā. Šodien Brazīlijā vienam sludinātājam ir vairāki desmiti draudžu, un tās visas aug.

Nopietnas lūgšanas pēc Dieva plāna, lielas lūgšanas pēc lielām lietām, nesavtīga kalpošana pēc Dieva atklātā nodoma ir tas, kas ļauj Dievam ar spēku darboties un ved cilvēkus uz draudzi – tā varētu īsumā noformulēt visu šai rītā dzirdēto.

Nākamā uzruna – 27. septembrī 18.30.