29. septembrī Rīgā, Baznīcas ielā 12A notika kāds īpašs pasākums - japāņu pēcpusdiena, uz kuru visus mīļi aicināja Katrīna un Kristiano, kuri pavadījuši Japānā pietiekami ilgu laiku, lai sajustu šo kultūru un līdzdalītu piedzīvoto arī citiem.
Uzklausīsim divu apmeklētāju iespaidus.
 
Loida Tarasenko:
Šo pēcpusdienu gaidījām visi ... Ar satraukumu un prieku!  Jo ir tik saviļņojoši pēc gada prombūtnes Austrumos, atgriezties mājās. Mēs visi ar neslēptu interesi nepacietīgi gribējām uzzināt kādu pārsteigumu mums sagatavojuši misionāri.
Aizraujoši kļuva jau brīdī, kad rīta Dievkalpojumā pamanījām skaistos tērpus, kuros bija apģērbti Katrīna un Kristiano. Mani visvairāk uzrunāja viktorīna, kurā saistoši un uzskatāmi varēja ieraudzīt, cik dažādi un neparasti ir japāņi, viņu valoda, kultūra un paražas, piemēram, "strebt" makaronus ar skaņu nozīmē, ka ēdiens ir izcils. Būt slaidam - tā ir japāņu kultūras iezīme. Šajā valstī ir četras valodas, kuras izmanto dažādām situācijām un arī rakstot atšķirīgi.
Esmu ļoti pateicīga japāņu misionāriem par ļoti sirsnīgo, patieso un skaisto pasākumu. Par to, ka uz dažām stundām varējām ieskatīties šai tālajā un tik atšķirīgajā kultūrā.
Lai Debesu Tēvs svētī Katrīnu un Kristiano viņu kalpošanā! Lai caur viņiem daudzi tiek iedrošināti izkāpt no savas komforta zonas un nodot savu dzīvi bez atlikuma Jēzum, sekojot Viņam, lai arī kur Viņš sauc! Sirsnīgs paldies Elīzei Kūmai, Valdim Zelčam un visiem palīgiem, kas veidoja šo skaisto piedzīvojumu skatāmu un baudāmu! Ar ilgām gaidu Kristus atnākšanu, kad mēs visi, no visām  pasaules malām sapulcēsimies kopā un Kānaānas valodā slavēsim mūsu Pestītāju un Dieva neizmērojamo mīlestību!
 
Skaidrīte Krūmiņa:
 
Ļoti vēlējos izveseļoties  savas slimošanas līdz 29. septembrim. Un tiešām - Dievs deva spēju apmeklēt Dievkalpojumu un tikties ar drosmīgiem  draudzes jauniešiem - misonāriem, kuri atgriezušies no tālās, eksotiskās, arī zemestrīču skārtās Japānas.
Bija patiess prieks un lepnums raudzīties viņos - Katrīnā un Cristiano japāņu tērpos. Šķita, ka viņi iemīlējuši šīs zemes kultūru! Visi klātesošie tika pacienāti ar japāņu uzkodām, kuras līdz mutei bija jānogādā ar irbulīšiem, speciālā tehnikā. To aprakstīt nav viegli!
Man visinteresantākais šķita veids, kādā Katrīna un Cristiano izpauda iegūtās zināšanas un pārdzīvojumus Japānā ar 20 jautājumu un atbilžu spēli, kā arī tika dota iespēja iemēģināt savu roku hieroglifu rakstīšanā. Japāņu valodā pat nodziedājām labi zināmu Kokļu skaņu dziesmu.
Interesanti, ka kādā veikaliņā pārdodas "Dobeles dzirnavnieka" auzu pārslas. Japāņu tautai labklājību palīdz sasniegt rūpīga attieksme pret darbu.
Misijas darba grūtības šķiet līdzīgas tām, kādas sastopam arī Latvijā. Jāņem vērā Austrumu civilizācijas īpatnības. Attiecības ar cilvēkiem japāņi veido ļoti piesardzīgi, izvērtējot svešinieku dzīvē un darbā. Ieinteresēt par Dievu iespējams tikai darba kolektīvos. Par sarunas uzsākšanu uz ielas var draudēt nosodījums no sabiedrības.
Liels paldies visiem, kas organizēja šo trīs stundu interesanto un svētīgo Sabata pēcpusdienu!