Mēs lasām Apd. 9. nodaļā par Saula atgriešanos ceļā uz Damasku. Interesanti piezīmēt, ka Jēzus tajā tiek nodēvēts par to Kungu. Tur Jēzus viņu uzrunāja: "Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?"
Nākamajā 5.p. ir zīmīgs Saula jautājums: "Kas Tu esi, Kungs?" Tekstā ir sengrieķu vārds kurios, kas ir viens no Dieva tituliem. Kristus atbildēja: "Es esmu Jēzus, ko tu vajā; celies un ej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara." Sauls piecēlās no zemes un, acis atvēris, neko neredzēja; un ceļabiedri to pie rokas ieveda Damaskā. Trīs dienas viņš nevarēja redzēt un ne ēda, ne dzēra.
Paralēli šim notikumam Damaskā bija kāds māceklis, vārdā Hananija, un Tas Kungs parādībā viņu uzrunāja: "Hananija!" Viņš atbildēja: "Še es esmu, Kungs!"
Tas Kungs viņam sacīja: "Celies un ej uz tā saukto Taisno ielu un uzmeklē Jūdas namā tarsieti, vārdā Sauls; viņš lūdz Dievu un parādībā ir redzējis vīru, vārdā Hananija, ieejam un tam rokas uzliekam, lai tas atkal kļūtu redzīgs."
Hananija iebilda: "Kungs, es no daudziem esmu dzirdējis par šo vīru, cik daudz ļauna viņš darījis Taviem svētajiem Jeruzālemē; un te viņam ir augsto priesteru pilnvara saistīt visus, kas piesauc Tavu Vārdu."
Hananija atpazina, ka ar viņu sarunājas tas Kungs – Jēzus, kurš viņam uzdod uzdevumu:
Tas Kungs viņam sacīja: "Ej, jo viņš Man ir izredzēts ierocis nest Manu Vārdu tautu, ķēniņu un Israēla bērnu priekšā. Jo Es viņam rādīšu, cik daudz viņam Mana Vārda dēļ jācieš."
Hananija aizgāja un nonāca tanī namā un, viņam rokas uzlicis, sacīja: "Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījies ceļā, pa kuru tu nāci, mani sūtījis, lai tu atkal kļūtu redzīgs un pilns Svētā Gara."
Šī Apd 9. nodaļa ir interesanta ne tikai ar Saula aicināšanu kļūt par Kristus apustuli, bet arī šo niansi, ka Kristus tajā tiek uzrunāts kā Kungs, kas ir tiešs Dieva tituls. Neapšaubāmi, ka Kristus vienlaicīgi ir gan Dieva Dēls, gan arī Cilvēka Dēls. Viņam piemīt gan dievišķā, gan cilvēciskā daba, tomēr, lasot Sv. Rakstos titulu “tas Kungs”, nepārprotami tiek saprasts Dievs.
Otra lieta, kas attiecas uz šo parādību ceļā uz Damasku, caur kuru Kristus uzrunāja Saulu, ir tā, ka Kristus ir iemiesojies cilvēka miesā un, saskaņā ar 1.Jņ 4:1-3 tikai antikrista gars apliecina, ka Kristus nav miesā nācis. Pats Kristus mācīja, ka nāks daudz viltus praviešu, kas sacīs – te ir Kristus vai tur, tuksnesī vai slepenajos kambaros. Viņš mācīja neticēt šādām vēstīm (Mat. 24:5, 26).
Vai Kristus ceļā uz Damasku bija parādījies miesā, vai ārpus tās, Bībeles teksts nepaskaidro. Tur ir rakstīts, ka bija gaisma un balss. Nav nekādu citu aprakstu, ne attēla, ne kontūru. Līdz ar to šī vīzija nav pretrunā ar mācību par Kristus iemiesošanos. Tomēr jebkura cita vīzija ir jāpārbauda, jo daudz maldinātāju garu ir izgājuši pasaulē. Ja kaut kur kādā vīzijā kāds esot sastapis Jēzu Kristu, tad, saskaņā ar Rakstiem, tas var būt maldu gars, ja Kristus ir ārpus miesas. Viena lieta, kad vīzijas tiek aprakstītas Sv. Rakstos un ar tām viss ir kārtībā. Cita lieta – ja kaut kādas vīzijas cilvēki apraksta mūsdienās, apgalvojot, ka tie esot sastapuši pašu Jēzu. Šie paziņojumi ir jāpārbauda uz Rakstu pamata, jo tie var izrādīties maldinoši.