Džeisons Rodžers piesauca Dievu, ko viņš vēl nepazina 12 gadu vecumā.
"Es nezinu, kā vai kāpēc," Džeisons teica. "Es jutos vientuļš naktī, tumsā, raudādams savā spilvenā."
Džeisons, jaunākais no deviņiem bērniem, uzturējās pie savas tantes un tēvoča Jaunzēlandes ziemeļdaļā, kad viņš lūdza Dievu, lai Dievs iejauktos viņa dzīvē.
Viņa vecāki uzskatīja, ka viņš ir nekontrolējams, viņš tika izslēgts no skolas. Kad viņš vēl bija tikai zēns, viņš ielauzās mājās un zaga automašīnas. 10 gadu vecumā viņš nopirka savu pirmo automašīnu par savu pirmo algu, ko nopelnīja palīdzot tēvam būvlaukumā. Transportlīdzeklis bija "rūsas kaudze", bet viņš to vēlējās tikai dēļ tā numura zīmēm. Nākamo gadu laikā viņš paspēja izmantot šīs numura zīmes deviņām automašīnām, kuras viņš nozaga.
Džeisons nejutu tūlītēju atbildi uz viņa nakts lūgšanu, un apmēram gadu vēlāk viņa vecāki aizveda viņu uz Jaunzēlandes lielāko pilsētu Oklendā.
Džeisons grima dziļāk noziedzībā. Kad viņam bija 15 gadi, viņš nozaga savu pirmo marihuānas augu un pārcēlās kopā ar savu draudzeni uz viņas vecāku mājām. Viņš pievienojās ielas bandai un vairākus gadus audzēja un pārdeva marihuānu. Tad viņš kļuva atkarīgs no metamfetamīna un 11 gadus pats arī šo narkotiku tirgoja.
"Es biju stipri iesaistīts bandās un kriminālās aktivitātēs," viņš teica. "Es biju pazīstams ar mājokļu apzagšanu, nolaupīšana un izspiešanu. Man bija trīs cilvēki, kas ražoja narkotikas un četri izplatītāji, kas darbojās manā sindikātā."
Viņam bija kaudze ar naudu. Katras divas vai trīs dienas viņš nopelnīja 10 000 Jaunzēlandes dolāru (5 800 eiro) no narkotiku tirgošanas.
Tad kādu dienu cilvēks, vārdā Endrjū, pienāca pie viņa publiskajā peldbaseinā un aicināja viņu uz bezmaksas kikboksa nodarbībām. Džeisons priecājās par piedāvājumu, jo cerēja uzlabot savas iebiedēšanas un ielu-cīņu prasmes.
Trešdienas vakarā Džeisons kopā ar citiem gangsteru izskata cilvēkiem jau atradās sporta zālē. Endrjū vadīja grupu stundu garos sviedrus veicinošos vingrinājumos. Tad viņš paņēma kaudzi ar Bībelēm un paziņoja: "Pulcējamies ap galdu un dalīsimies."
Džeisons bija šokēts un vēlējās iet prom. Bet kādu iemeslu dēļ viņš tomēr palika.
Kamēr Endrjū 30 minūtes runāja, Džeisons savā prātā dusmojās uz Dievu. Viņš domāja: "Kas ir Dievs? Es esmu Dievs manā pasaulē. Man ir darbinieki, mani padotie. Es esmu cienījams. Es esmu Dievs."
Viņš atgriezās realitātē, kad Endrjū beidza lasot Jēzus vārdus Mateja 6:19-20 "Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog.
Džeisons bija apjucis. Kā viņš var krāt mantu debesīs - ārpus rūsas un citu kolēģu-zagļu satvēriena?
Viņš šo jautājumu pārdomāja visu nedēļu un regulāri sāka apmeklēt nodarbības. Drīz Endrjū jautāja viņam, vai viņš vēlētos palīdzēt vadīt nodarbības. Džeisons bija pārsteigts un apmierināts. Lai kvalificētos kā instruktors, viņam bija nepieciešams iziet pirmās palīdzības kursu Endrjū baznīcā, Papatoetoe Septītās dienas Adventistu Kopienas Baznīcā.
Drīz Džeisons apmeklēja sabata dievkalpojumus ar draudzeni un viņu septiņiem bērniem. Viņš pieņēma Jēzu un pēc 21 gadiem, kurus dzīvoja ar draudzeni, viņš lūdza viņas roku laulībā. Baznīca svinēja savu lielāko ģimenes kristību, kad viņš, viņa sieva un pieci viņu bērni tika kristīti vienā Sabatā. Tajā dienā arī divi jaunākie bērni tika iesvētīti.
Džeisons, 36 gadi, teica, ka pēdējo trīs gadu laikā viņa dzīve ir pilnīgi mainījusies.
"Mēs vairs nedzīvojam ar sešas pēdu augstu žogu, beisbola nūjām, apzāģētiem šaujamieročiem un Rembo stila nažiem. Tagad mēs dzīvojam aiz viegli pārkāpjama balta žoga, un man pieder savs saimniecības darbu bizness".
Viņš turpina vadīt kikboksa nodarbības, caur kurām kopumā vismaz seši cilvēki ir kristīti. Asara nopil pār viņa vaigu, kad viņš iedomājas par saviem vecākiem.
"Es katru dienu saņēma tālruņa zvanus no manas satrauktās mammas" viņš teica intervijā laikā. "Viņa visvairāk bija redzējusi cik neglīts raksturs man bija kļuvis. Tagad es no viņas tik bieži vairs nedzirdzu, un to var uztvert kā labu zīmi."
Viņš cer vest savus vecākus un citus ļaudis pie Kristus.
"Tagad es esmu mierīgs un laimīgs" viņš teica. "Es to nekad nemainīšu. Tagad es esmu Dieva māceklis, un es vēlos dalīties ar Vārdu tik daudz, cik vien spēju."
