Laba veselība un Sabats

Kā Sabats uzlabo mūsu fizisko, mentālo un garīgo veselību?
 
Statistika rāda, ka stress ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ strauji pieaug slimības un nelaimes mūsu sabiedrībā; viens no galvenajiem stresa izraisītājiem ir mūsu pašu straujā dzīve. Sabats ir ideāla pretinde šim kaitīgajam ieradumam.
 
Padomājiet par to: veselus tūkstoš gadus cilvēki devās pie miera drīz pēc tam, kad norietēja saule. Mākslīgais sveču un eļļas lukturu apgaismojums bija dārgs un ne vienmēr īpaši noderīgs tumsā. Taču, kad tika izgudrota elektriskā spuldzīte, cilvēki tika pie ir viltotas saules gaismas 24 stundas diennaktī. Rezultātā no brīža, kad pamostamies, līdz brīdim, kad pārguruši iekrītam gultā, mums nav vaļas pat apstāties un ievilkt elpu. Pārsvarā mēs dzīvojam nebeidzamā steigā un prātojam vienīgi par to, kā spēsim visu paveikt.
 
Taču arī tad, ja šī stresa nebūtu, mēs tik un tā esam radīti izbaudīt iknedēļas atpūtu no mūsu darbiem un citām pasaulīgām aktivitātēm. Dievs jau iepriekš cilvēkos ielicis Sabata atpūtas ciklu. Tas ir kā iebūvēts mehānisms mūsu prātos un ķermeņos. No visām paaudzēm, kas dzīvojušas uz šīs zemes, mūsējai, iespējams, Sabats vajadzīgs visvairāk!
 
Protams, Sabats ietver sevī arī garīgo atpūtu, tomēr kādi ir daži no fiziskajiem ieguvumiem, ja ik nedēļu vienu dienu atpūšamies?
 
Acīmredzama saikne
 
Tas nav pārsteigums, ja atklājam, ka pastāv skaidra saikne starp iknedēļas atpūtu un labu veselību.
 
Septiņas dienas ir viena nedēļa. Tas izklausās pavisam vienkārši, tomēr patiesība ir tāda, ka zinātnieki nemaz īsti nezina, kādēļ septiņu dienu cikls ir tik ļoti ierakstīts mūsu ķermenī, mūsu sabiedrībā un kultūrā visā pasaulē.
 
Septiņu dienu nedēļa nav balstīta uz kādu saules sistēmas rotāciju, kā tas ir ar gadiem, dienām un mēnešiem. Tomēr pētījumi rāda, ka mums ir iekšējs, bioloģisks septiņu dienu cikls, ko sauc par cirkadiāno ritmu. Piemēram, pēc orgānu transplantēšanas procentuālā iespēja, ka organisms svešo orgānu nepieņems, augstāka ir septītajā un četrpadsmitajā dienā pēc operācijas.
 
Iknedēļas atpūta un tās atjaunojošās īpašības varētu samazināt risku saslimšanai ar sirds slimībām. Ir noteikti sirds slimību riska faktori, kas ir cieši saistīti ar mentālo un fizisko stresu. Viens no šiem riska faktoriem ir augsts urīnskābes līmenis asinīs, kas var paaugstināties pēc fiziskas pārslodzes. Kāds pētījums norāda, ka urīnskābes koncentrācija asinīs var paaugstināties vēl 21 stundu pēc fiziskas pārslodzes.
 
Vēl kāds riska faktors ir paaugstināts fibrinogēna līmenis asinīs. Fibrinogēns ir savienojums, kas veicina asins receklīšu veidošanos. Fibrinogēns paaugstinās sarežģītu mentālu problēmu laikā vai smagas krīzes brīžos. Arī fibrinogēna līmenis dabiski pielāgojas septiņu dienu ciklam. Kādā pētījumā tika testēti vairāk nekā 5000 slimnīcā esošo veterānu, visaugstākais fibrinogēna līmenis viņiem bija sestdienā, svētdienā un pirmdienā.
 
Divi citi faktori, kas saistīti ar sirds slimību riska palielināšanos, ir stress un augsts asinsspiediens. Stress var būt gan fizisks, gan mentāls. Abi tā veidi var paaugstināt asinsspiedienu.
 
Iknedēļas atpūta = mazāks risks
 
Kā gan iknedēļas atpūtas diena var samazināt risku saslimt ar sirds slimībām? Visi minētie riska faktori ir saistīti ar mentālā un fiziskā darba izraisītu stresu. Tādēļ risku saslimt ar sirds slimībām var samazināt, samazinot stresa līmeni organismā.
 
Ņemot vērā visus riska faktorus un to, ka fibrinogēns ir savienojums, kura līmenis var mainīties tieši sestdienās, svētdienās un pirmdienās, šīs dienas būtu vislabākās, kad atpūsties no fiziski un mentāli izsmeļošiem uzdevumiem. Ja nu mums būtu jāizvēlas viena diena no trim, kura dāvātu vislabāko aizsardzību sirdij?
 
Pēc stresa pilnas nedēļas nepieciešams laiks, lai samazinātos urīnskābes līmenis. Piektdienas vakars būtu vislabākais sākums mūsu atpūtai, jo urīnskābes līmenis sāktu mazināties pirms tam, kad sestdienā sāks paaugstināties fibrinogēna līmenis. Apbrīnojami, jo bībeliskā septītās dienas atpūta patiesībā sākas ar piektdienas saulrietu, sniedzot šo papildu laiku urīnskābes līmeņa samazināšanai!
 
Svarīgi zināt, ka aktivitāšu samazināšana nedēļas laikā neaizkavēs jūs no riska saslimt ar sirds slimībām. Pētījumi rāda, ka sēdošs dzīvesveids un kalorijām bagāts uzturs noved pie hroniskas dedzināšanas un C reaktīvā proteīna paaugstināšanās, kas ir vēl viens riska faktors. Tādēļ aizņemtība nedēļas laikā patiesībā nāk par labu!
 
Atpūta no darba nenozīmē, ka iknedēļas atpūtas laikā nevajadzētu kustēties. Tieši pretēji, šāda uzvedība arīdzan var palielināt risku sirds un asinsvadu slimību gadījumos.
 
Pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kuri ievēro sestdienu kā savu iknedēļas atpūtas dienu, redzami samazinās risks saslimt ar koronāro artēriju slimībām. Saskaņā ar National Geographic pētījumu septītās dienas adventisti dzīvo par 10 gadiem ilgāk nekā citi amerikāņi. Viens no iemesliem ir mūsu septītās dienas Sabata ievērošana.
 
Uzlādēties Sabatā
 
Kāds ir labākais iemesls ik nedēļu vienu dienu veltīt atpūtai? Pēc garas darba nedēļas mums visiem noderētu neliela fiziska “atjaunošanās”. Tomēr to pārspēj pats galvenais iemesls – Dievs mums ir teicis pieminēt Sabata dienu un turēt to svētu! Uzticība Dievam un paklausība Viņa baušļiem mums vienmēr dāvās svētības.
 
Bībelē minēti neskaitāmi piemēri ar tiem, kas turējuši svētu Dieva ceturto bausli un guvuši svētības gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai – Mozus, ķēniņš Dāvids, apustuļi un Jēzus Kristus. Šie ir tikai daži no visiem.
 
Pirms cilvēces grēkā krišanas un grēka ienākšanas mūsu pasaulē cilvēkiem nevajadzēja fizisku atjaunošanos no nedēļas darba pūlēm. Tomēr Dievs tik un tā svētīja septīto dienu – laiku īpašai savienībai ar Savu radību. Tādēļ iknedēļas atpūta, Sabats, ir vislabākā garīgās atjaunošanās iespēja. Sabats ir laiks, kad aizbēgt no mūsu profesijas, mūsu raizēm un mūsu ikdienas darbiem. Mūsu gars tiek atjaunots, mūsu prāts atdzīvināts un ķermenis atspirgst, kad pavadām laiku ar ģimeni un draugiem, kopā pielūdzam, līdzdalām savu ticību, dodamies dabā un meklējam Dievu. Uzsākot darba nedēļu pēc tādas atpūtas, tu patiešām jutīsies kā jauns cilvēks!
 
Tā ir Dieva īpašā dāvana mums katru nedēļu.
 

Vai Sabata ievērošana patiešām tevi ietekmē?

Dieva Vārds saka, ka mēs esam atbildīgi par savu izvēli un rīcību. “Tātad ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi.” (Romiešiem 14:12) “Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.” (Jēkaba 4:17) “Svētīgi, kas mazgā savas drēbes, lai tiem būtu daļa pie dzīvības koka un varētu pa vārtiem ieiet pilsētā.” (Atklāsmes 22:14) “Šeit vajadzīga svēto izturība, kas tur Dieva baušļus un Jēzus liecību.” (Atklāsmes 14:12)
 
Izvēlēties pieņemt Sabata atpūtu ir arī ticības jautājums. Tas ir kā atgādinājums, ka, neatkarīgi no tā, ko mēs darām, Dievs visu kontrolē. Kad noliekam savu ikdienas mērķu sasniegšanu malā uz vienu dienu katru nedēļu, mēs sakām: “Dievs, es uzticos, ka Tu visu vadīsi, kamēr es šo vienu dienu atstāju savas pasaulīgās dzīves raizes Tavās rokās. Es ticu, ka Tu parūpēsies par manām vajadzībām septiņas dienas nedēļā pat tad, ja es strādāju tikai sešas. Neatkarīgi no tā, cik daudz naudas es varētu šajā dienā nopelnīt vai cik nepabeigtu darbu vēl sakrājies no iepriekšējās nedēļas, šodien es atpūtīšos gan domās, gan fiziski un vienkārši izbaudīšu Tavu klātbūtni.”
 
Tieši tā – Sabats ir tavs Sabats. Dievs to radīja tev, un, ja tu Viņu mīli, tu to ievērosi, jo tas ir viens no Viņa baušļiem. Mīlestība bez paklausības it nemaz vairs nav mīlestība (1. Jāņa 2:4). Tev jāpieņem lēmums. Tu nevari no tā izvairīties. Dievs lūdz, lai tu mīlētu Viņu un paklausītu Viņam šodien!
 

Kā turēt Sabatu svētu?

Kā ievērot Sabatu? Šeit ir daži padomi, kas palīdzēs tev sākt.
 

1. Ej uz draudzi. Viena no Sabata visjaukākajām priekšrocībām ir iespēja sanākt un slavēt kopā ar draugiem, ģimeni un pat svešiniekiem. 3. Mozus grāmatā 23:3 Sabats tiek nosaukts par “svētu kopā sanākšanu” (KJV). Ja vien tev nav kāda slimība vai smags ievainojums, palikšana mājās Sabata dienā tev laupa lielas svētības, kuras tu varētu saņemt kopā ar draudzes ģimeni. Satikties ar Dieva cilvēkiem ir svarīgi ne tikai tāpēc, ka esam kopā dievkalpojumā; mums ir nepieciešams iedrošinājums vienam no otra, īpaši ņemot vērā to, ka Kristus atgriešanās diena tuvojas (skat. Ebrejiem 10:24,25).
2. Pēti Dieva Vārdu. Sabatā Jēzus devās uz draudzi un lasīja Rakstus (Lūkas 4:16). Tādēļ Sabats ir īstais laiks, lai pētītu Rakstus mājās, draudzē, pļavā. Protams, mums vajadzētu lasīt Bībeli ik dienas. Tomēr Sabats dāvā mums iespēju mācīties par Dievu daudz koncentrētākā veidā, ja mēs gan klausāmies sludinātajā Vārdā, gan paši to pētām.
3. Lūdz. Lūgšanai vajadzētu būt ļoti svarīgai daļai mūsu ikdienas gaitās. Sabats sniedz laiku, kad mēs varam koncentrēties sarunai ar mūsu Labāko Draugu Jēzu un padziļināt mūsu attiecības ar Viņu. Sabats ir kā piemineklis radīšanai, tādēļ neizsakāma svētība var būt atrast vietu dabā, kurā slavēt Dievu kopā ar draugiem un ģimeni un kopā lūgt. Tas var padarīt Sabatu vēl īpašāku. Izlasi Apustuļu darbos 16:13!
4. Veido attiecības. Sabats tika dots, lai mēs varētu augt pateicībā un mīlestībā un kļūt tuvāki Kungam. Jūs nevarat iepazīt kādu, ja vien nepavadāt laiku ar šo personu. Sabats sniedz netraucētu, kvalitatīvu laiku ar Dievu. Darba steiga, rēķinu samaksa, garāžas tīrīšana un visas citas lietas tiek noliktas malā, lai mēs varētu kopt savas attiecības ar Dievu, noliekot sāņus arī savas dzīves nastas.
5. Atpūties. Israēliešu iziešana no Ēģiptes verdzības un ieiešana apsolītajā zemē saistās ar atpūtu. Sātans joprojām nevēlas, lai Dieva tauta atpūšas. Tāpat kā Ēģiptē iesprostotajiem israēliešiem vajadzēja Dieva atpūtu, arī mums nepieciešama Dieva atbrīvošana un atpūta. Pirms mēs sasniedzam Debesu Apsolīto Zemi sātans vēlreiz mēģinās izmantot visus šīs zemes spēkus, lai mēģinātu atturēt Dieva tautu no pielūgsmes Sabatā. Šāda atpūta var būt fiziska, mentāla un emocionāla, tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka tā ir arī garīga.
6. Atjauno. Sabats ir arī atjaunošanas diena. Kad izejam ārā Dieva radībā, mēs piedzīvojam Viņa “jaunradīšanu”. Mūsu ķermenis atjaunojas atpūšoties. Līdzīgi, kad mēs apmeklējam slimos Sabatā, tas paceļ un atjauno viņu garu. Pat Sabats ir jāatjauno Dieva tautas apziņā. Sabats ir svēts laiks, un mums vajadzētu pavadīt dienu svētās sarunās ar Dievu visas dienas garumā, pagodinot Viņu un atjaunojot Sabatu, kuru tik daudzi ir sabradājuši zem savām kājām.
7. Dari labu. Mēs varam tā koncentrēties uz lietām, kuras nevajadzētu darīt Sabatā, ka aizmirstam tās labās lietas, kuras patiesībā varam darīt. Kad farizeji jautāja, vai Sabatā ir brīv dziedināt, Jēzus tiem atbildēja: "Kurš cilvēks jūsu starpā, kam viena avs un kad tā sabatā iekrīt bedrē, to nesatvers un neizvilks ārā? Vai cilvēks nav daudz labāks par avi? Tādēļ ir gan brīv sabatā labu darīt." (Mateja 12:11-12). Avis arī mūsdienās iekrīt bedrēs, var notikt ārkārtas situācijas, kuras piesaista mūsu uzmanību. Kad cilvēki Sabatā cieš un mēs varam tiem palīdzēt, vai tad mums nevajadzētu sirdī par tiem iedegties pat vēl vairāk nekā tad, ja kāds dzīvnieks nonācis nelaimē? Atcerieties: savas ticības līdzdalīšana Sabatā var palīdzēt kādai citai dvēselei atrast glābšanu Jēzū.

No žurnāla "The Rest of Your Life", Amazing Facts