“Bet, ja jums nepatiks Tam Kungam kalpot, tad izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit.” (Jozuas 24:15)
 
Dieva žēlastībā tu esi uzzinājis par neparasto brīdi laikā – Sabatu. Tā ir svētīta un svēta diena katras nedēļas beigās. Tu esi redzējis, kā Dievs to ir izveidojis no laiku sākuma un kā Viņa tauta, sākot ar Ābrahāmu un Mozu un beidzot ar Jēzu un apustuļiem, to ir ievērojusi.
 
Lielais jautājums tagad, protams, ir: vai Sabats kā daļa no Desmit baušļiem šodien joprojām ir svarīgs?

Vai Likums vēl ir svarīgs?

Godīgi apskatīt Sabatu un tā nozīmi mūsdienās bez Dieva likumu un Desmit baušļu pētīšanas ir neiespējami. Sabats, ceturtais bauslis, ir būtiska daļa no šīs kopainas.
 
Dievs saka: “Savu derību Es nepadarīšu par neesošu, nedz grozīšu to, kas nācis pār manām lūpām.” (Psalmi 89:35). Kā jau pirms tam uzzinājām, Dieva morālos likumus nevar izmainīt. Desmit baušļi ir Dieva doti un ierakstīti akmenī ar Viņa paša pirkstu, tādēļ tie ir Viņa nemainīgā rakstura atspoguļojums: “Jo Es esmu Tas Kungs, un Es nepārveidojos.” (Maleahijas 3:6) Šī iemesla dēļ Dievs ir aizliedzis jebkurai personai mainīt Viņa likumus – tiem ko pievienot, no tiem ko izdzēst vai jebkādi citādi tos izmainīt. Viena no visbīstamākajām lietām, ko kāds varētu izdarīt, ir viltot Viņa baušļus. “Visi Dieva vārdi ir šķīstuma caurstrāvoti; (..) Nepievieno neko Viņa vārdiem, lai Viņš tevi nesodītu (..)!” (Sal.pam. 30:5-6)
 
Vēl vairāk – Rakstos patiesībā ir rādīts, ka visi Desmit Dieva baušļi mūsdienās vēl ir spēkā. Jēzus pats turēja Desmit baušļus, kad Viņš mācīja saviem sekotājiem: “Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.” (Mateja 5:17).
 
Daži tic, ka vārds “piepildīt” šeit nozīmē „tikt atbrīvotiem no Dieva likuma pildīšanas”. Tomēr Jēzus dzīves kontekstā tas šķiet bezjēdzīgi. Viņš taču apstiprināja, ka nav nācis atmest baušļus, bet gan tos pilnībā piepildīt.
 
Jēzus dzīve patiešām atspoguļoja Dieva baušļu pagodināšanu, lai parādītu arī mums, ka tie ir ideālas norādes mīlestības un prieka pilnai dzīvei. Piemēram, Jēzus norādīja, ka bauslis “tev nebūs nokaut” iekļauj sevī arī naidu (1. Jāņa 3:15) un ka iekāre sirdī jau ir laulības pārkāpšana (Mateja 5:27-28). Tādā veidā Viņš parādīja cilvēcei dziļāko Dieva likumu saturu. Ar Savu pilnīgo paklausību Sabatam Viņš parādīja Sabata patieso nozīmi mūsu ikdienā.
 
Jaunā Derība pārliecinoši atkal un atkal apstiprina katru no Desmit baušļiem. Piemēram, Jēzus apstiprina pirmo bausli (2. Mozus 20:3) Mateja evaņģēlijā 4:10. Pāvils vēstulē ebrejiem 4:4,9-10 no jauna apstiprina Sabata likumu: “Tātad vēl atliek svēta dusa (Sabats).”
 
Jēzus paskaidroja: “ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad turi baušļus” (Mateja 19:17-19, izcēlums pievienots). Mēs zinām, ka Jēzus šeit runāja par Desmit baušļiem, jo Viņš tieši citēja Dieva likumus, kas atrodami 2. Mozus grāmatas 20. nodaļā. Jēzus nesacīja, ka grēcīgi cilvēki kaut kādā veidā varētu nopelnīt ceļu uz Debesīm, ievērojot baušļus. Nē! Bet Viņš atklāja, ka mūžīgā dzīvība ir atkarīga no tā, vai mēs ievērosim šos baušļus. Tā tas ir bijis kopš cilvēka krišanas grēkā. Ādama un Ievas mūžīgā dzīvība bija atkarīga no tā, vai viņi paklausīs Dievam; viņi zaudēja mūžīgo dzīvību, kad nepaklausīja Viņam. Jēzus veltīja Savu dzīvi tam, lai parādītu mums, kāds ir Viņa Tēvs. Paklausīt Dieva likumam nozīmē būt līdzīgam Kristum.
 
Dieva raksturs un Viņa likums
 
Šīs nodaļas sākumā mēs īsumā minējām, ka Dieva likums ir pilnīgs Viņa perfektā rakstura atspoguļojums, un gan Jaunā, gan Vecā Derība runā par šo patiesību.
 
Piemēram, Lūkas 18:19 Dievs tiek saukts par “labu”, vēstulē Romiešiem 7:12 Viņa likums tiek saukts par “svētu, taisnu un labu”. Mateja 5:48 Jēzus saka, ka Dievs ir pilnīgs, un Psalmos 19:7 ir teikts: “Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli.”. 1. Mozus 21:33 Ābrahāms piesauc: “Tā Kunga, mūžīgā Dieva, Vārdu”. Un jau atkal Psalmi 111:8 apstiprina, ka Viņa likumi “pastāv uz mūžīgiem laikiem”. Iespējams, visjaukākā rakstvieta skan “Dievs ir mīlestība” (1. Jāņa 4:8). Vai gan šādā gadījumā varētu būt pārsteigums, ka “mīlestība ir bauslības piepildījums” (Romiešiem 13:10)?
   
Tādējādi mums kļūst skaidrs, ka Dieva Desmit baušļi nekad un nekādos apstākļos nevar tikt izmainīti vai aizstāti. Vārdi, kas Rakstos lietoti, lai aprakstītu Dievu, runā arī par Viņa likumu. Dieva baušļi ir Viņa raksturs, uzrakstīts uz akmens plāksnēm. Dieva likumu nevar izmainīt, jo pašu Dievu nevar izmainīt (skat. Maleahijas 3:6)!
               
Turklāt Jēzus skaidri māca, ka: “tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek” (Mateja 5:18). Visa Viņa dzīve liecināja par Dieva likumu turēšanu un paaugstināšanu; tā bija Debesu Tēva griba Viņa dzīvei (skat. Jāņa 5:19). Kādēļ gan lai Viņš izciestu nāvi par mūsu grēkiem, ja Viņa Tēvs grēka problēmu būtu varējis atrisināt, vienkārši izmainot Savu likumu?
               
Kristus “jaunais” likums
               
Tomēr dažkārt joprojām tiek mācīts, ka pēc Kristus nāves Vecās Derības likums vairs nav svarīgs un tā vietā ir stājies jaunais likums par Kristu un Viņa žēlastību. Tomēr vai tiešām tā ir “jaunā derība”? “Šī ir tā [jaunā] derība, ko Es celšu Israēla namam pēc šīm dienām, saka Tas Kungs, Es likšu Savus baušļus viņu prātā un tos rakstīšu viņu sirdīs un būšu viņiem par Dievu, un viņi Man būs par tautu.” (Ebrejiem 8:10) Ievērojiet, ka te nav teikts “jaunus baušļus”! Atšķirība ir: kur Viņa likumi tagad būs ierakstīti. Dieva baušļi tagad tiks ierakstīti mūsu sirdīs un domās, nevis tikai uz akmens plāksnēm.
               
Jā, tā ir taisnība, ka ceremoniālā bauslība “bija pret mums” (Kolosiešiem 2:14) un pēc Kristus krustā sišanas tā vairs nav spēkā. Tomēr Jēzus upuris nekādā veidā nemazina mūžīgo Desmit baušļu nozīmi. Viņa nāve patiesībā parāda, cik svarīgi Dievam ir šie likumi. Tieši pirms Savas nāves Jēzus Saviem sekotājiem mācīja: “Ja jūs Mani mīlat, turiet Manus baušļus.” (Jāņa 14:15). Atcerieties, ka Jēzus un Dievs ir viens, tādēļ Dieva pavēles ir arī Jēzus pavēles. Vai tiešām varēja būt, ka Jēzus Saviem mācekļiem lika ievērot baušļus tikai līdz Viņa krustā sišanai, un tad tiem vairs nebūs nekādas nozīmes? Tas vienkārši nav loģiski.
               
Jēzus vēlāk sacīja: “Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos.” (Jāņa 14:21). Ievērojot Dieva likumu, mēs parādām, cik ļoti mēs mīlam To, kurš nomira un dāvāja mums mūžīgo dzīvību!
               
Viens no svarīgākajiem Jaunās Derības autoriem, apustulis Pāvils, īpaši atbalsta šo skatījumu. Savā diskusijā viņš norāda, ka mēs esam taisnoti ticībā, turpat viņš arī jautā: “Vai bauslību iznīcinām caur ticību? Nekādā ziņā ne, mēs bauslību nostiprinām.” (Romiešiem 3:31). Šī rakstvieta ir vairāk nekā skaidra, vai ne? Ja mēs mīlētu Dievu, mēs negribētu grēkot. Ja mēs esam pieņēmuši Viņa bezmaksas dāvanu – glābšanu –, mēs vēlamies darīt to, ko Glābējs mums lūdz. Ja nē, tad mūsu ticība nav patiesa. “Jo nevis bauslības klausītāji ir taisnoti Dieva priekšā, bet bauslības darītāji tiks atzīti par taisnotiem.” (Romiešiem 2:13)
               
Apustulis Jēkabs piemetina: “Bet, kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.” (Jēkaba 1:25). Nav nekāda labuma zināt Dieva likumu, ja mēs to neievērojam! Ievērojiet, ka Desmit baušļi šeit atkal tiek saukti par “svabadības likumu”. Ja mēs tos ievērojam Viņa spēkā, tie mums dāvā brīvību, jo atbrīvo mūs no grēka briesmīgā gūsta.
               
Protams, cilvēkiem ir neiespējami turēt baušļus bez Dieva palīdzības un spēka, tomēr Dievs ir apsolījis ierakstīt Savu likumu mūsu sirdīs, ja nodosimies Viņam. “Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:13)

Vai Sabats joprojām ir svarīgs?   

Balstoties uz Rakstiem, esam skaidri pamatojuši, ka Desmit baušļi joprojām ir spēkā. Tomēr daži domā, ka Sabata bauslis kaut kāda iemesla dēļ nav tik svarīgs vai ir mazāk svarīgs, tāds, kuru var izmainīt vai ignorēt. Tomēr Jēzus Mateja 5:19 ir teicis: “Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā.”
               
Visi Dieva baušļi ir svarīgi. Ievēro, ka ceturtais bauslis ir visgarākais bauslis, tas visvairāk runā par attiecībām un ir vienīgais, kas sākas ar vārdu “atceries” (latviešu tulkojumā: piemini). Iespējams, Dievs zināja, ka cilvēki mēģinās aizmirst Sabatu vai kādu dienu izlems, ka tas ir sens likums, kuram vairs nav jāpaklausa.
               
Vecās Derības laikos par Sabata pārkāpšanu varēja sodīt ar nāvi; šī apziņa mums liek nopietni aizdomāties. “Kad Israēla bērni bija tuksnesī, tad viņi sastapa kādu vīru sabata dienā lasām malku.” (4. Mozus 15:32) Šeit ir runa par kādu, kas nepārprotami pārkāpa Dieva bausli. Šis vīrs atklāti sacēlās, un viņam tas maksāja dzīvību (4. Mozus 15:35-36). Kristiešu ticība nedarbojas tā, kā israēliešu teokrātija, tomēr šis gadījums skaidri parāda, cik ļoti svarīgs Dievam ir Sabata bauslis.
   
Šī rakstvieta mums parāda, ka Sabats ir zīme mūsu glābjošajām attiecībām ar Kungu, tomēr tā arī norāda, ka Sabata pārkāpšana nav kas tāds, ko Dievs uztver vieglprātīgi. Tālāk 20. un 24. pantā mēs redzam, cik dziļi Dievu aizskar tie, kuri apgāna Viņa Sabata dienu.
               
Mēs nedrīkstam paļauties paši uz savu spriedumu vai kultūras ietekmi šajā jautājumā. Jēzus ievēroja Sabatu pat tad, kad Viņš atbrīvoja tautu no cilvēku izdomātiem (ne Dieva noteiktiem) Sabata likumiem. Tas cilvēks, kurš izvēlas sekot Kristus piemēram un ievērot Sabatu, ir daudz lielākā drošībā, nekā tas, kurš izvēlas atteikties no Kristus piemēra.
   
No žurnāla "The Rest of Your Life", Amazing Facts