Lai vieglāk saprastu kontekstu un skaidrāk izprastu kādu lietu, nepieciešams izpētīt tās pamatus un noskaidrot, no kurienes tā nāk. Tādēļ arī mēs atgriezīsimies pagātnē, lai uzzinātu par pašu Sabata pirmsākumu.
 
Bībele saka, ka “iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1. Mozus 1:1). Šī radīšana norisinājās sešas dienas.
 
Pirmā diena: Dievs radīja gaismu, atdalot to no tumsas. Gaismu Viņš nosauca diena, bet tumsu – nakts (skat. 1. Mozus 1:3-5).
 
Otrā diena: Dievs radīja padebešus, atdalot ūdeni no ūdeņiem. Dievs nosauca tos par debesīm, un tā ir mūsu atmosfēra (skat. 1. Mozus 1:6-8).
 
Trešā diena: Dievs radīja sauszemi. Viņš nosauca sauso zemi par zemi, un ūdeņus Viņš nosauca par jūrām (skat. 1. Mozus 1:9-10).
 
Šajā dienā Dievs radīja arī zemes veģetāciju – zāli, kokus, augus, sākot ar saulespuķēm un bumbierēm, beidzot ar zaļu zālīti (skat. 1. Mozus 1:11-13).
 
Ceturtā diena: Dievs radīja sauli, mēnesi un zvaigznes. Tiem ir jābūt “par zīmēm un laikiem, un dienām un gadiem (..) un tie lai ir par spīdekļiem (..) gaismot zemi.” (skat. 1. Mozus 1:14-19).
 
Piektā diena: Dievs radīja ūdens radības, sākot ar vaļiem un zivīm, beidzot ar delfīniem un krabjiem, un putnus – strausus, gulbjus, kolibri un visus pārējos (skat. 1. Mozus 1:20-23).
 
Sestā diena: Dievs radīja zemes radības, sākot ar ziloņiem un mērkaķiem, beidzot ar skudrām un tauriņiem (skat. 1. Mozus 1:24-25).
 
Tad, sestās dienas otrajā daļā, Dievs radīja cilvēkus, vīrieti un sievieti. “Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: "Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi."” (skat. 1. Mozus 1:26-28).
 
Sākot ar mazāko amēbu un beidzot ar neizmērojamo sauli, Dievs visu radīja tikai burtiskās 24 stundu garās sešās dienās. Tas patiešām ir apbrīnojams, brīnišķīgs darbs – kaut kas, ko varam piedzīvot visā tā spožumā kopš mirkļa, kad pamostamies un izkāpjam no gultas.

Sabata radīšana

Tomēr Dievs vēl nebija beidzis izveidot mūsu pasauli. Viņam vēl bija viena lieta, ko Viņš vēlējās paveikt. Bībele to parāda šādi:
   
Dievs radīja Sabatu laikā, kad Viņš izveidoja mūsu pasauli. Viņš atpūtās Sabatā un iesvētīja to svētam mērķim.
 
Vebstera vārdnīca vārdam svētīt dod skaidrojumu: „nošķirt svētam vai reliģiskam mērķim”. Dievs neatpūtās tādēļ, ka Viņš bija noguris. Šajā gadījumā atpūta nozīmē „mitēties strādāt”, tādā veidā Dievs mitējās radīt. Tomēr, iesvētot un šķīstot septīto dienu, Dievs īpaši vēlas pievērst uzmanību Sabatam.

Sabats Israēlā

Lai gan mēs ļoti maz zinām par Sabata praktizēšanu pirms 2. Mozus grāmatas, septītās dienas svētums 1. Mozus grāmatas otrajā nodaļā tomēr ir diezgan skaidri saskatāms. To atklāj tās autors Mozus, kas sniedz varenus pierādījumus tam, ka Dievs bija iecerējis Sabatu par regulāru ieradumu savai tautai jau ilgi pirms jūdu tauta cēlās no Ābrahāma.
 
Lai gan Sabats nav īpaši minēts, 1. Mozus 26:5 mums atklāj, ka Ābrahāms ievēroja Dieva baušļus, priekšrakstus un likumus. Pētnieki atzīst, ka Sabats ir daļa no tiem. Pat Jēzus teica, ka Sabats ir radīts katram cilvēkam, ne tikai ebrejiem (Marka 2:27).
 
Dieva tautai Sabats bija ļoti nopietna un dziļa nodošanās Kungam. Pat pirms desmit baušļi tika izteikti vai uzrakstīti, jūdi apliecināja savas zināšanas par Sabatu, septītajā dienā nevācot mannu (2. Mozus 16:22-30). Jau atkal tas notika laikā pirms viņi bija ieradušies Sinaja kalnā, lai saņemtu baušļus.
 
Desmit baušļi
 
Sabats ir atrodams ceturtajā bauslī. Lai gan šis likums oficiāli ebreju kultūrā tika ieviests pēc iziešanas no Ēģiptes, Rakstos ir atrodami pierādījumi, ka jūdu tauta jau ievēroja Dieva likumu pirms tos atbrīvoja no gūsta. Iespējams, tieši tādēļ šis bauslis, vienīgais no visiem, sākas ar vārdu piemini (oriģ.: atceries).
 
Gūsta un smagā darba laikā Ēģiptē, kur tiem visapkārt bija pagānu dievi, israēlieši acīmredzot nepievērsa tik lielu uzmanību Sabatam. Tādēļ Mozus un Ārons nāca pie Ēģiptes ķēniņa tikai pēc tam, kad viņi bija satikušies ar Israēla vadītājiem. Viņi sacīja šiem vadoņiem, ka Dievs viņu labā vēlas darīt varenas lietas, bet viņiem vispirms jānodod sevi Kungam, kas, protams, nozīmēja turēt arī Sabatu.
   
Tieši šī iemesla dēļ faraons sūdzējās: "Redzi, šo ļaužu šinī zemē ir jau daudz, un jūs tos gribat atturēt (burtiski: turēt sabatu) no darba!" (2. Mozus 5:5).
 
Vēlāk, 2. Mozus 31:12-17, Sabats tiek saukts par mūžīgu zīmi starp Dievu un Viņa tautu. Šī rakstvieta detaļās pastāsta par sekām, ko piedzīvo tas, kurš pārkāpj Sabatu.
 
“Turiet Manus sabatus, jo tā ir zīme mūsu starpā uz audžu audzēm, ka jūs zinātu, ka Es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī. Turiet sabatu, jo tas jums ir svēts; kas to nesvētī, tam mirtin jāmirst, jo ikvienam, kas tanī kādu darbu dara, tam ir jātop izdeldētam no tautas vidus. Sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir sabata diena, svēta Tam Kungam; ikvienam, kas šinī dienā dara kādu darbu, tam mirtin jāmirst. Tāpēc Israēla bērni lai svētī sabatu un tur sabatu par mūžīgu derību uz audžu audzēm. Starp Mani un Israēla bērniem tā lai ir zīme mūžīgi; jo sešās dienās Tas Kungs radījis debesis un zemi, bet septītajā dienā Viņš atdusējies un atspirdzinājies.”
 
Varētu šķist netaisni sodīt kādu ar nāvi tādēļ, ka tas pārkāpj pielūgsmes dienu. Tomēr paturēsim prātā, ka jūdu tauta tikko brīnumainā kārtā bija atbrīvota no gūsta, kur tos nomocīja līdz nemaņai. Katru dienu kopš viņi sāka savu ceļu tuksnesī, tie piedzīvoja Dieva klātbūtni uguns stabā, kas tos vadīja pa tuksneša zemēm.
 
Tādēļ, ja kāds atklāti noliedza Sabatu, kas tik īpaši norāda uz Dieva pamatotajām un dabiskajām tiesībām pārvaldīt zemi tādēļ, ka Viņš ir tās Radītājs, tas pauda demonstratīvi nekaunīgu rīcību, tādējādi izsmejot Viņa mīlestību un Viņu kā tautas atbrīvotāju.
 
Nekad neaizmirstiet, ka Sabats atklāj Dieva sirdi un Viņa žēlumu pat pret viszemāko strādnieku – vergu. Tādēļ Sabata pārkāpšana bija atklāta sacelšanās, kas apsmēja Dieva raksturu un vadību to cilvēku acīs, kuri piedzīvoja šo traģisko nepaklausību.
 
Sabats visiem
 
Vai tu zināji, ka Israēla vēsturē atrodams Dieva aicinājums ikvienam pieminēt Viņa svēto dienu? Pravietis Jesaja bieži rakstīja par Sabatu savā grāmatā, par to, kā Dieva tauta ir atmetusi un nepareizi izmantojusi septīto dienu (Jesajas 1:13). Viņš arī raksta: “Svētīgs tas cilvēks, kas (..) ietur sabatu un to nepārkāpj (..).” Sabata ievērošana Dieva acīs patiešām ir ļoti svarīga, jo pat zemākie vergi, kuri uzticīgi ievēroja Sabatu, tika uzskatīti par svētīgākiem nekā tie, kuri sevi sauca par Dieva tautu!
   
Nākamajā rakstvietā mēs redzam, kā Dievs aicina tos, kas nav jūdi, pieņemt Sabata svētības. Ievērojiet īpaši, kā Rakstos Sabats tiek saistīts ar mīlestību un prieku:
   
Vai tu zināji?
Derības šķirsts un Sabats
 
Dievs pavēlēja Mozum uzbūvēt templi, visas tā mēbeles un šķirstu – īpašu tvertni – saskaņā ar paraugu, kas tam tika parādīts (2. Mozus 25:9, 40). Šo šķirstu sauca par derības šķirstu (5. Mozus 10:8; Ebrejiem 9:4), tā vāku – par salīdzināšanas vāku (2. Mozus 25:22), jo Mozus tajā bija ielicis akmens plāksnes, uz kurām Dievs uzrakstīja Savu likumu, tai skaitā arī Sabata bausli (2. Mozus 25:16, 31:18). Desmit baušļi tika ielikti šķirstā, bet Mozus likumi tika nolikti tam blakus, tā parādot, ka Dieva desmit baušļi, ieskaitot Sabatu, ir mūžīgi.
 
Sabata ierobežojumi
 
Sabata bauslis galvenokārt aizliedz ikdienas darba darīšanu, tādā veidā aicinot cilvēkus atpūsties un pavadīt laiku ar mīļajiem un ticīgajiem, pielūdzot Dievu. Pirmā noteiktā darbība, kas Rakstos aizliegta tieši Sabatā, ir uguns dedzināšana (2. Mozus 35:2-3). Jūdiem, protams, ugunskurs bija atļauts, bet pūļu pilnais darbs, savācot malku un to aizdedzinot, bija jāpabeidz pirms saulrieta. Nehemijas 10:31 īpaši aizliegta tiek pirkšana un pārdošana Sabatā. Jeremijas 17:21-22 nastu nešana ārpus mājas vai pilsētas vārtiem Sabatā tiek uzskatīta par nepiemērotu.
 
Gadsimtiem ejot, jūdu vadītāji šiem aizliegumiem pievienoja vēl daudzus citus, lai stingri regulētu, kā pareizi ievērot Sabatu. Daži no tiem ir šādi:
 

Sēšana	Aršana	Pļaušana	Siešana	Kulšana
Vētīšana	Malšana	Sijāšana	Adīšana	Cepšana
Vilnas atšķetināšana	Vilnas mazgāšana	Vilnas sišana	Vilnas balināšana	Vērpšana
Aušana	Divu cilpu veidošana	Divu diegu savīšana	Divu auklu atšķetināšana	Siešana
Atsiešana	Ielāpu šūšana	Plēšana	Lamatu likšana	Nokaušana
Ādas vilkšana	Miecēšana	Formas griešana	Divu vai vairāk burtu uzrakstīšana	Divu vai vairāk burtu izdzēšana
Celšana	Izjaukšana	Uguns apdzēšana	Uguns dedzināšana	Objektu pārvadāšana

   
Visa Israēla vēsture saistās ar Dieva īpašo uzmanību pret Sabata bausli, apsolot bagātīgas svētības ikvienam, kas mīlošā paklausībā to ievēros. Savukārt tos, kas šo bausli neievēro, sagaida nelāgas sekas:
   
Dieva tautai tas nozīmēja 24 stundas katru nedēļu, kurās viņi atteicās meklēt savu labumu un personīgo baudu un izvairījās no jebkādu darījumu veikšanas, pat to apspriešanas. Sabatā viņiem bija jāvelta nedalīta uzmanība garīgām lietām, jāatstāj pasaule tiem apkārt un jāatrod atpūta Dieva rūpēs un mīlestībā.
 
Tomēr Kunga tauta Sabata neievērošanu padarīja par tradīciju. Viņi bieži sūdzējās par to, ka Sabats, kas bija radīts, lai atbrīvotu tos no stresa, patiesībā esot kā nasta viņu saimniecībām. “Kad tad nu jaunais mēness būs pāri, ka varam pārdot labību, un kad būs pagājis sabats, ka varam atvērt labības klētis?” (Amosa 8:5) Pravietis Amoss piemetināja, ka šāda attieksme ir kā zagšana caur negodīgiem darījumiem, jo viņi zaga laiku no Dieva!
 
Tieši šīs savtīgās attieksmes dēļ pret Dieva doto Sabata likumu Israēla tauta tik bieži krita ienaidnieka rokās. “Bet, ja jūs Mani neklausīsit, lai svēto dienu svētītu, un nesīsit nastas sabatā un tās nesīsit iekšā pa Jeruzālemes vārtiem, tad Es iededzināšu uguni pilsētas vārtos, tā aprīs Jeruzālemes skaistos namus un neizdzisīs!” (Jeremijas 17:27)
 
Dieva tauta neievēroja Sabatu, tāpēc viņiem bija viegli aizmirst arī citus Dieva likumus, un viņi atsvešinājās no Dieva. Viņi praktizēja nievājošas tradīcijas, kuras ievēroja tikai ļaunākās pagānu tautas tiem apkārt. Viņu nepaklausības dēļ tos sagūstīja asīrieši un babilonieši.
 
Bībele skaidri parāda gūsta saikni ar Sabata neievērošanu. Tieši jūdu gūsta laikā pravietis Ecehiēls pierakstījis šos vārdus no Dieva:
   
Vai atceries, ka Dievs padarīja Sabatu svētu un atšķīra to jau Radīšanas laikā? Ecehiēla grāmatā Viņš ir teicis: „Israēls pārkāpa Manu bauslību, tie liek novārtā to, kas Man svēts, tie neatšķir svēto no nesvētā un nemāca atšķirt šķīsto no nešķīstā, tie neievēro Manas svētās dienas. Es neesmu vairs viņu vidū tas Svētais.” (Ecehiēla 22:26, izcēlums pievienots).
 
Jau atkal Dievs par stūrgalvības sekām ir teicis šādi:
   
Tieši tas arī notika! Jūdu tauta tika izkaisīta pagānu vidū. Šie notikumi skaidri parāda, cik nopietni Dievs uztver Savu Sabata dienu. Šī diena burtiski ir kā zīmogs, kas cilvēcei vēstī, kā mēs radāmies un kādēļ Dievam ir autoritāte mūsu dzīvē. Kad Viņa izredzētā tauta pārkāpa Sabatu, tas apgānīja svēto dienu pagānu priekšā; tas nebūt nebija piemērs, kādu Dievs bija iecerējis caur Savu tautu parādīt citām tautām.
 
Tomēr Dievs mīl savu tautu un Savā žēlastībā izbeidza Israēla dievišķās disciplīnas pārbaudi. Jūdi tika atbrīvoti no Babilonijas gūsta un atgriezās Jeruzalemē. Protams, pēc 70 ciešanu gadiem šie cilvēki nebija aizmirsuši, kādēļ tos saņēma gūstā. Viņi atcerējās, ka līdz tam bija novedusi Sabata pārkāpšana. Tādēļ, saprotams, viņi nevēlējās Sabata pārkāpšanas dēļ nonākt turpat, kur tikko bija bijuši. Tomēr viņu vadītāji un priesteri pavisam drīz sāka pārāk aizrauties un kompensēt reiz neievēroto likumu, pārspīlēti strikti regulējot darbības Sabatā. Pirms tam Sabats netika ievērots vispār, savukārt tagad šie daudzie noteikumi Dieva tautai kļuva par slogu.
 
Šim laikam Dievs bija gatavs sūtīt jaunu pravieti, kas glābtu Viņa tautu un atkal atjaunotu Sabata dienas nozīmi.
   
92. Psalms – Sabata dziesma
 
Laba lieta ir Tam Kungam pateikties un dziedāt Tavam Vārdam, Tu Visuaugstākais, paust rītos Tavu žēlastību un naktīs Tavu uzticību ar desmitstīgu cītaru un arfu, ar cītaras maigajām skaņām. Jo Tu, Kungs, mani esi iepriecinājis ar Savu darbu, es gavilēju par to, ko Tava roka dara. Cik lieli ir Tavi darbi, ak, Kungs, cik ļoti dziļas Tavas domas! Tik nejēga to nesaprot, un nelga to neņem vērā! Ja bezdievji zaļo kā zāle un visi ļaundari zied, tad tomēr viņi tiks izdeldēti uz mūžu mūžiem. Bet Tu, Kungs, esi tas augstākais mūžīgi! Jo patiešām Tavi ienaidnieki, Kungs, tiešām Tavi ienaidnieki iet bojā, visi ļaundari tiek izkliedēti. Bet Tu paaugstini manu ragu kā meža vērša ragu; Tu mani svaidi ar svaigu eļļu. Mana acs raugās priecīgi uz maniem ienaidniekiem, un manas ausis iepriecinās vēsts par to ļauno ļaužu likteni, kas pret mani saceļas. Taisnais zaļo kā palma, aug kā Libanona ciedrs; dēstīti Tā Kunga namā, viņi zaļo mūsu Dieva pagalmos. Vēl vecumā viņi nes augļus, ir sulīgi un zaļi, lai paustu, ka Tas Kungs ir taisns, mana patvēruma klints, un tajā nav netaisnības.

No žurnāla "The Rest of Your Life", Amazing Facts