Dzīvnieku valsts proteīni palielina risku saslimt ar sirds slimībām; augu valsts proteīni šo risku samazina, saka eksperti.
 
Pētījums, ko veikuši zinātnieki Kalifornijā (ASV) un Francijā, pierāda, ka gaļā esošie proteīni jeb olbaltumvielas ievērojami palielina risku saslimt ar sirds slimībām, savukārt proteīni no riekstiem un sēklām uz sirdi iedarbojas labvēlīgi.
 
Pētījums – kurš 2018. gada aprīļa sākumā tika publicēts elektroniski pieejamajā Starptautiskajā epidemioloģijas žurnālā (International Journal of Epidemiology) – atklāja, ka cilvēki, kuri ikdienā patērē lielu daudzumu gaļā esošo proteīnu, piedzīvoja par 60 procentiem lielāku risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, savukārt cilvēki, kuri ikdienā lielā daudzumā patērē ar augu proteīniem bagātos riekstus un sēklas, piedzīvoja, ka risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām samazinājās par 40 procentiem.
 
Pētījums “Augu un dzīvnieku proteīnu uzņemšanas biežums ir cieši saistīts ar kardiovaskulāro slimību izraisītu nāvi: Adventistu pētījums par veselību – 2 kohortas” (“Patterns of plant and animal protein intake are strongly associated with cardiovascular mortality: The Adventist Health Study-2 cohort”) tika veikts kā kopprojekts, kurā apvienojās pētnieki no Loma Lindas Universitātes Kalifornijā (ASV) un Nacionālā agronomijas pētījumu institūta Parīzē, Francijā.
 
Zinātnieki Garijs Freisers no Loma Lindas Universitātes un Franko Mariotti no Nacionālā agronomijas pētījumu institūta bija galvenie šie pētījuma veicēji.
 
“Lai gan uzņemtie tauki ir viens no faktoriem, kas ietekmē risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, arī proteīniem var būt svarīga un bieži vien piemirsta ietekme uz saslimšanas risku,” saka Freisers. Viņš arī piebilda, ka gan pats, gan arī viņa kolēģi, jau ilgstoši ir uzskatījuši, ka riekstu un sēklu iekļaušana ikdienas uzturā varētu atstāt pozitīvu ietekmi cīņā pret sirds un asinsvadu slimībām, savukārt sarkanā gaļa risku saslimt paaugstina.
 
Freisers arī sacīja, ka uztura speciālisti parasti to pamato ar tā sauktajiem “sliktajiem taukiem” gaļā un “labajiem taukiem” riekstos un sēklās. Tomēr šis jaunais atklājums rosina domāt, ka pamatojums varētu būt daudz plašāks. “Šis jaunais pētījums vedina domāt, ka liela nozīme ir arī ietekmei, kādu sniedz šajā uzturā esošie proteīni,” viņš sacīja.
 
Freisers arī stāsta, ka komandas pētījums no iepriekšējiem pētījumiem atšķīrās arī citos ievērojamos veidos. Līdz šim iepriekšējie pētījumi ir veikti, lai noskaidrotu, kādas ir atšķirības starp dzīvnieku un augu izcelsmes proteīniem. Savukārt šajā pētījumā tika iets vēl tālāk, tika pētītas ne tikai divas lielas proteīnu grupas, bet konkrēti – proteīni no gaļas un proteīni no riekstiem un sēklām, papildus tika pētīti arī citi uzturā bieži lietoti produkti. “Šis pētījums liek domāt, ka starp proteīniem ir daudz lielāka daudzveidība, kā tikai pamata iedalījums divās grupās – augu izcelsmes proteīns un dzīvnieku izcelsmes proteīns,” uzsvēra Freisers.
 
Freisers arī teica, ka šis pētījums ir atstājis arī vairākus tālāk pētāmus jautājumus, piemēram, par konkrētām aminoskābēm gaļas olbaltumvielās, kuras palielina iespēju saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Kā arī ir vērts izpētīt, vai proteīni no konkrētiem pārtikas produktiem ietekmē dažādus citus simptomus, kuri ir saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām, piemēram, taukvielu nonākšana asinīs, asinsspiediena paaugstināšanās un aptaukošanās.
 
Džeimss Ponders, Loma Lindas Universitātes ziņas
 
Avots: Adventist Review