Intervēja Andris Pešelis.
 
Marta sākumā Latvijā notika seminārs par namturību, kuru vadīja ĢK Namturības nodaļas vadītājs Marks Bomfins (Marcos Bomfin) un TED Namturības nodaļas vadītājs Dāvids Nīls (David Neal). Semināra video ieraksts pieejams šeit. Piedāvājam īsu sarunu ar abiem lektoriem par dažām domām, kas izskanēja seminārā. 
 
Jūs viesojāties Latvijā, lai vadītu semināru par namturību, tāpēc pirmais jautājums būs tieši par to – kas ir namturība?
 
Marks: Pagājušajā nedēļā es dzirdēju interesantu definīciju. Kāds Dienvidāfrikas mācītājs bija sacījis, ka namturība ir atzīšana, attīstība un dalība pie Dieva dotajiem resursiem. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies attīstīt Viņa darbu pasaulē.
 
Dāvids: Man patīk to aplūkot no attiecību aspekta. Kristīgā namturība ir Dieva ieaicināšana, lai Viņš vadītu manu dzīvi.
 
Kā mēs saprotam, kristīga namturība ir par svētībām...
 
Dāvids: Jā, es to uzskatu par patiesu svētību, kad Dievs caur Svēto Garu vada visu manu dzīvi: manu ģimeni, manas svētības – manas finanses, manu darbu, manus talantus –, ikvienu manas dzīves aspektu. Es ieaicinu Dievu ikvienā manas dzīves aspektā, lai Viņš to vadītu.
 
Marks: Jā, pirmkārt tas nāk no atziņas, ka ir Dievs. Visa pamatā ir mācība par radīšanu. Dievs ir Radītājs, tādēļ Viņš ir arī īpašnieks. Mēs neesam īpašnieki, mēs esam radība. Ja mēs to atzīstam, tas mūs vadīs atbilstoši attiekties pret visiem šiem resursiem – materiāliem, sociālajiem, jebkādiem resursiem, paturot acu priekšā Dievu kā Īpašnieku.
 
Bieži vien, kad cilvēki dzird par namturību, viņiem šķiet, ka namturības svarīgākā daļa ir desmitā tiesa un ziedojumi. Vai tas ir tiesa?
 
Marks: Namturība ir plašs koncepts, kas ietver ne tikai mūsu finanses, bet visu mūsu dzīvi, ieskaitot mūsu talantus un mūsu ķermeni.
 
Dāvids: Tas, ko sacīja Marks, ir taisnība, un tomēr mēs nevaram izvairīties no tā, ka mums ir jārunā par desmito un ziedojumiem. Kad es uzsāku namturības kalpošanu, es vēlējos runāt par visu ko, tikai ne par desmito un ziedojumiem. Es vēlējos, lai nesanāktu tā, ka es ienāku istabā, un cilvēki par mani saka: re, kur nāk tas, kurš runās par naudu. Es uzaugu draudzē, es zinu, kāds ir šis stereotips. Un ar šo jauno uzsvaru par namturību mēs mēģinām atbrīvoties no šī stereotipa. Mūsu interese primāri nav par saziedoto naudu. Vairāk esam ieinteresēti jūsu ticības līmenī. Vai jūsu ticība ir vāja, vai nobriedusi? Ja mēs varam palīdzēt jums augt jūsu ticībā, tad naudas problēmas draudzē izzūd.
 
Marks: Kad mēs runājam par namturību, kad mēs mācām, lai ikkatrs veidotu tādu kā nodošanās derību ar Dievu, cilvēki parasti sagaida, ka mēs runāsim tikai par desmito un ziedojumiem. Tad es viņiem vaicāju, kā vajadzētu iesākties mūsu nodošanās procesam Dievam? Ar desmito vai ziedojumiem? Viņi tad domā un parasti atbild: ar desmito. Mana atbilde tad ir: piedodiet, bet tas bija nepareizs jautājums. Mūsu nodošanās Dievam nesākas ne ar desmito, ne ar ziedojumiem. Jūs noliekat Dievu pirmajā vietā, ja jūs no rīta pamostaties agrāk, lai pavadītu personisku laiku kopā ar Dievu. Šajā brīdī iesākas jūsu personiskā nodošanās Kungam.
 
Vai mums nevarētu būt laba nodošanās un labas attiecības ar Dievu bez desmitā un ziedojumiem?
 
Dāvids: Manuprāt, tas būtu sarežģīti. Atgriežot desmito, mēs parādām, cik daudz vai maz mēs uzticamies Dievam. Ja jūs neatgriežat desmito, tad es nedomāju, ka jūs uzticaties Dievam. Jūs nevēlaties, lai Viņš vadītu jūsu dzīvi. Otrajā līmenī, es domāju, ka tad jums nav arī dedzības, lai izpildītu Septītās dienas adventistu draudzes misiju. Jūsu izvēle nemaksāt desmito samazina jūsu draudzes iespējas šeit, Latvijā, Eiropā un visā pasaulē. Un vēl kas – jūsu desmitais tiešā veidā atbalsta jūsu vietējo mācītāju. Nedodot desmito, jūs ar to parādāt, ka jums nerūp atbalstīt savas vietējās draudzes mācītāju, kuram ir jāsludina Dieva Vārdu šim laikam, kurš jūs apciemo, kad tas ir nepieciešams, kurš plāno draudzes darbu, lai aizsniegtu vietējo sabiedrību ar evaņģēliju, kurš katru dienu par jums aizlūdz, kurš jums kalpo ar izcilību. Vai jūs kā septītās dienas adventists neatbalstīsiet šo cilvēku? Tad es te saredzu problēmu.
 
Marks: Es piekrītu Deivida sacītajam.
 
Dažkārt cilvēki mēdz sacīt, ka ir dažādi mācītāji – vieni ir sekmīgi, citi mazāk sekmīgi.
Un viņi vēlas atbalstīt sekmīgu mācītāju, bet nevēlas atbalstīt mazāk apdāvinātu mācītāju.
 
Marks: Ja mana galvenā motivācija ir atbalstīt mācītāju un ja tas, ko mācītājs dara vai nedara, nesaskan ar to, ko es no viņa sagaidu, tad es vienkārši pārstāšu viņam maksāt. Taču, ja mana galvenā motivācija desmitā atgriešanā izriet no manas paklausības Dievam un Viņa pielūgsmes, tad, pat ja šī mācītāja kalpošana mani ietekmētu visnegatīvākā veidā, es tomēr paliktu uzticīgs Dievam.
 
Dāvids: Mēdz būt spēcīgi mācītāji un vāji mācītāji. Nevienam mācītājam nav visaugstākās prasmes visās garīgajās jomās. Var būt vājš sludinātājs, bet teicams apmeklētājs, var būt vājš apciemotājs, bet spēcīgs sludinātājs. Mācītājiem mēdz būt stiprās un vājās puses, un mums tas ir jāatzīst. Draudžu savienības un ūnijas palīdz saviem mācītājiem, lai tie varētu kalpot draudzēs ar izcilību. Tas tiek darīts, lai tie varētu būt dedzīgi, un Kristus mīlestība viņus spiež kalpot draudzēs, jo Kristus nāks drīz.
 
Tagad jautājums mazliet no cita skatpunkta. Vai mēs varam ieteikt dot desmito, lai atrisinātu nabadzības problēmas un palielinātu privātās svētības?
 
Dāvids: Man ir draugs, kuru pazīstu visu mūžu. Mēs reiz bijām kādā kafejnīcā Londonā. Viņš man sacīja: Deivid, es dodu savus desmitos ADRAi. Es ieguldu savus desmitos ADRAs raktajā akā Sudānā, un viņiem tūdaļ ir ūdens. Jēzus māca, ka mani tiesās pēc tā, kā es izturos pret nabagiem. Es viņam atbildēju, ka tu tā nedrīksti darīt. Tu zini, ko tavā labā dara tavs vietējais mācītājs. Tavs mācītājs ir labs mācītājs. Ja tu savu desmito atņem no viņa, tu aplaupi Dievu, tu aplaupi Dieva kalpu, tu ierobežo savas draudzes iespaidu misijas darbībā. Turpini ziedot ADRAi, jo tu tiksi tiesāts pēc tā, kā tu izturies pret nabagiem. Taču ziedo to kā labrātīgu ziedojumu, kā tas Kungs tevi ir vadījis, bet nevis dod to no desmitā. Mums ir dots dievnama mantnīcas princips. Mums ir jāatgriež Dievam tā, kā Viņš to ir aicinājis darīt.
 
Vai desmitais ir nabadzības risinājums?
 
Marks: Elena Vaita apraksta desmito kā sistēmu, kurā ietilpst arī ziedojumi. Tajā ir vairāki elementi, kuri ir atkarīgi viens no otra. Ja jūs izņemat ārā no tā vienu elementu, jūs izkropļojat visu sistēmu. Šajā sistēmā ir paredzēts, ka desmitais nonāk mantnīcā un no turienes tam ir jātop izplatītam vienlīdzīgi. Mums ir citi veidi, kā risināt nabadzības problēmu, bet šiem risinājumiem nav jānāk no desmitā. Dievs ir devis konkrētus norādījumus, kā izmantot desmito. Un tas tiek izmantots tikai un vienīgi, lai atbalstītu tos, kuri sevi ir nodevuši Dieva darbā, sludinot evaņģēliju. Taču te varētu piebilst vēl to – ja jūs nododat savu desmito tieši mācītāja rokās, šādi jūs izkropļojat sistēmu. Mācītājam nav jāsaņem jūsu desmitais personiski, bet gan desmitais ir jānogādā uz mantnīcu, lai no turienes tas nonāktu pie Dieva kalpotājiem. Ja jūs nododat savus desmitos citā vietā, tad tas vairs netiek uzskatīts par desmito.
 
Jautājums ir par izpratni, kur ir dievnams un tā mantnīca? Kur ir dievnams?
 
Dāvids: Tā, protams, ir institūcija, kas nosaka, kur atrodas mantnīca.
 
Pēdējie divi jautājumi. Jūs stāstījāt par sekmīgu draudžu īpašībām. Kādas ir šīs īpašības?
 
Dāvids: Tās ir piecas īpašības. Pirmā no šīm vērtībām ir tāda, kā tās ir bībeliskas draudzes. Tās ir paklausīgas un uzticīgas Rakstiem. Šādas draudzes locekļi ir uzticīgi Dieva Vārdam.
Otrā vērtība – tā ir draudze, kura pielūdz Dievu. Viņi pielūdz Dievu katru dienu savā dzīvē, savā ģimenē, savā darbā. Trešā vērtība – draudze, kura rūpējas. Tādēļ, ka esam piedzīvojuši Dievu savā dzīvē, mēs esam dāsni un rūpējamies par visiem cilvēkiem, neatkarīgi no tautības, dzimuma, vecuma vai sociālās izcelsmes. Mēs mīlam visus cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Ceturtā vērtība – tā ir kalpojoša draudze. Draudze nav par mums, bet tā ir domāta kalpošanai un cilvēku glābšanai Dieva valstībai. Tādas draudzes padomes pats pirmais punkts ir evaņģelizācijas plānošana un cilvēku aizsniegšana, jo pazudušie cilvēki Dievam rūp. Tas ir sekmīgas draudzes DNS, jo laiks ir īss. Piektā vērtība – tāda draudze ir gaidoša draudze. Tāda, kas gaida Kristus atnākšanu. Mēs neesam vienkārši kārtējā baznīca, bet gan kustība. Tā nedefinē tikai to, kas mēs esam, bet tā nosaka to, ko mēs darām. Un cerams, ka mēs sadarbojamies ar to Kungu. Tieši šis aspekts, ka esam gaidoša draudze, parāda, ka esam adventisti un nevis luterāņi vai pareizticīgie, vai evaņģelikāļi.
 
Pēdējais jautājums: kāds būtu jūsu ieteikums mūsu vietējām draudzēm, kā atdzīvināt namturību? Kas būtu jādara?
 
Marks: Ja jūs esat vietējās draudzes namturības vadītājs, es ieteiktu iedrošināt draudzes locekļus pētīt sabatskolas materiālu. Tas ir nepieciešams, lai viņi attīstītu savu personisko nodošanos katru dienu, lai tas kļūtu par viņu ieradumu. Jūs nevarat ielikt Dievu pirmajā vietā ikkatrā savas dzīves jomā, ja jūs neliekat Dievu pirmajā vietā katru rītu. Jo Jēzus ir sacījis, ka Viņš ir īstais Vīnakoks, bet mēs zari. Ja mēs esam savienoti ar Viņu, mēs nesīsim augļus. Šī savienošanās ar Viņu nenotiek ar desmitā došanu, jo desmitā došana ir šīs savienības rezultāts.
 
Dāvids: Arī ziedojumu došana.
 
Marks: To ir svarīgi ievērot. Mums ir nepieciešams dzīvot tā, kā mēs sludinām. Mēs nevaram iedomāties namturības vadītāju, kurš pats nedod desmitos un ziedojumus. Vai arī nevaram iedomāties mācītāju, kuram nebūtu uz procentiem pamatotas nodošanās ziedot, kā mums to ierosina darīt Praviešu Gars. Balstoties uz jūsu pieredzi, jums būtu daudz drosmes iedrošināt arī citus sekot jūsu praksei. Tad vēl ir svarīgi nodrošināt draudzei spēcīgus pielūgsmes brīžus gan ziedojumu savākšanas laikā, gan arī pielūgt caur ziedošanu. Visa liturģija var grozīties ap šiem momentiem. Tas jau kopš sentēvu laikiem ir bijis viens no svarīgākajiem pielūgsmes momentiem – brīdis, kad es kaut ko atnesu Dievam kā upuri.
 
Dāvids: Tas, ko es varu pateikt šobrīd, ļoti cītīgi pētiet to, kas ir uzrakstīts sabatskolas materiālā par namturību. Tā ir spēcīga iniciatīva, kura nāk no Ģenerālkonferences, lai atjaunotu vietējo draudžu namturību. Cerams, ka tad, kad noslēgsies šī ceturkšņa viela, mums būs daudz nobriedušāka garīgā dzīve un pieredze. Bez tā šīs sabatskolas nodarbības ir tikai laika izniekošana. Septītās dienas adventistu pati pirmā vērtība ir uztvert Bībeli nopietni.
 
Marks: Vēlētos piebilst – ko darīt tad, ja tu esi namturības vadītājs. Iespējams, ka nākamā lieta pēc tam, kad tu pats savā dzīvē iemieso kristietību, ir izlasīt E. Vaitas grāmatu “Padomi namturiem”. Nav iespējams vadīt šo nodaļu bez šīs grāmatas, nezinot, ko Dievs saka pēdējo dienu draudzei par šo tēmu. Ja mēs izņemam šo grāmatu ārā no mūsu namturības, tad mums vairs nebūs adventistu namturības. Tad mums būs evaņģēliska namturība. Kā pēdējo es vēlētos Ģenerālkonferences vārdā izteikt pateicību vietējām draudzēm par darbu, ko tās jau veic namturības jomā. Tas ir brīnišķīgi redzēt šeit dzīvu draudzi, redzēt šeit tik daudz jauniešu, kuri ir tik nodevušies un ieinteresēti uzzināt vairāk. Tas nozīmē, ka tiek ieguldīts nākamajā paaudzē un draudze tiek uzturēta. Mēs varam uzslavēt Latvijas baznīcu par to.