Īpaša lūgšana vada draudzes locekli pie ciešanās nonākušas māmiņas Padomju Savienībā
 
Septītās dienas adventistiem nebija reliģiskās literatūras, ko izplatīt Padomju Savienībā.
 
Par evaņģelizācijas sanāksmēm nevarēja būt ne runas, daudzām draudzēm nebija pat savas ēkas. Cilvēki pulcējās personīgajās mājās.
 
Kā cilvēki varēja dalīties savā ticībā?
 
Mācītāji mācīja draudzes locekļiem katru rītu lūgt Dievu: “Kungs, sūti man kādu, kam es varu pastāstīt par Tevi.”
 
Dina, 60 gadīga vecmāmiņa un rūpnīcas strādniece, dzīvoja Tālo Austrumu reģionā Kamčatkā, tieši pie Beringa jūras, kas to šķīra no Aļaskas, ASV. Viņa lūdza šo lūgšanu katru rītu.
 
Kādu rītu 1978. gadā Dina zemojās un lūdza: “Kungs, sūti man kādu, kam es varu pastāstīt par Tevi.” Tad viņa steidzās uz autobusa pieturu Kamčatkas galvaspilsētā Petropavlovskā, lai sāktu savas dienas aktivitātes.
 
Gaidot autobusu, Dina pamanīja blakus sievieti grūtnieci.
 
“Vai jūs gaidāt bērniņu?” viņa laipni vaicāja.
 
Sieviete sāka raudāt.
 
Dina uzzināja, ka sieviete, vārdā Ļuda Savostina, gaida savu pirmo dēliņu, bet ārsts uzstāj, ka viņai jātaisa aborts.
 
“Man jau ir maza meitiņa, un es vienmēr esmu gribējusi dēliņu,” Ļuda teica, asarām ritot pār vaigiem. “Bet ārsts saka, ka, ja es mēģināšu saglabāt bērnu, viņš piedzims nedzīvs un arī es miršu.”
 
Dina mierināja sievieti un, pirms ieradās autobuss, uzaicināja viņu uz dievkalpojumu savās mājās nākamajā sabatā. Ļuda nekad iepriekš nebija bijusi baznīcā, un viņa piekrita.
 
Stingra nostāja
 
Sabatā Dina un Ļuda pievienojās 12 citiem draudzes locekļiem, lai klausītos mācītāja Jakova Kulakova sludināšanā par Dieva uzticamību. Ļuda nekad iepriekš nebija dzirdējusi sprediķi, un mācītāja vārdi par Dieva uzticamību aizskāra viņas sirdi.
 
Pēc svētrunas Ļuda satikās ar mācītāju un līdzdalīja savu dilemmu.
 
“Ārsts grib, lai es taisu abortu,” viņa teica.
 
Mācītājs iedrošināja Ļudu uzticēties Dievam un Viņa uzticamībai. Draudzes locekļi nostājās apkārt Ļudai, kad mācītājs lūdza par viņu.
 
Pirmdien Ļuda paziņoja ārstam, ka ir nolēmusi saglabāt bērniņu.
 
Pārsteigtais ārsts viņu sarāja.
 
“Vai Jūs esat jukusi?” viņš teica. “Ja Jūs saglabāsiet bērniņu, jūs abi mirsiet. Šī ir pēdējā nedēļa, kad es varu taisīt abortu, un Jums tas ir jādara, lai glābtu savu dzīvību.”
 
Ļuda neļāva sevi ietekmēt. Satrauktais ārsts pasauca vīru Vladimiru un izskaidroja viņam situāciju.
 
Pēc tikšanās arī Vladimirs centās pārliecināt Ļudu par abortu.
 
“Vai tu esi tik savtīga, ka esi labprātīga mirt un atstāt savu meitu bez mātes?” viņš teica.
 
“Es saglabāšu bērniņu,” Ļuda atbildēja. “Es uzticos Dievam.”
 
Vīrs domāja, ka sieva ir zaudējusi prātu.
 
“Kas ir tas Dievs, par ko tu runā?” viņš teica. “Tāda Dieva nav!”
 
Bet viņš nespēja viņu pārliecināt, tāpēc padevās.
 
Nākamajā sabatā Ļuda atkal ieradās uz dievkalpojumu. Arī aiznākamajā sabatā viņa ieradās. Drīz viņa mācījās Bībeles stundas kopā ar mācītāju un kādu draudzes locekli sievieti. Tad viņa kristījās.
 
Bērniņš piedzimst
 
Beidzot pienāca dzemdību diena, un izrādījās, ka ārsts bija kļūdījies. Viņš bija paredzējis, ka mazulis piedzims nedzīvs un ka māte neizdzīvos. Bērniņš piedzima dzīvs, un Ļuda nenomira.
 
Tomēr mazais bija slimīgs un viņam bija elpas trūkuma lēkmes. Mazais Sergejs lēkmes laikā bija aptuveni 10 sekundes bez elpas. Viņa lūpas kļuva zilas, arī ap muti bija zils.
 
Kādu dienu, kad Sergejam bija aptuveni gadiņš, viņam uznāca smagāka lēkme nekā citkārt. Pagāja desmit sekundes, tad divdesmit. Zēns vēl joprojām neelpoja. Viņa lūpas bija zilas, un ap muti bija zils.
 
Ļuda izmisīgi paņēma bērnu un iemeta viņu gultā. Nometusies uz ceļiem, viņa sauca: “Kungs, Tu devi dzīvību šim zēnam, lūdzu, neatņem to! Kungs, Tu devi dzīvību šim zēnam, lūdzu, neatņem to!”
 
Viņas vīrs, izdzirdējis vaimanas, iesteidzās istabā. Ļuda redzēja, ka viņš stāv pie durvīm un uzsauca: “Nāc šurp un lūdz! Mums ir vajadzīga arī tava ticība!”
 
Vladimirs pieskrēja pie gultas un nometās uz ceļiem.
 
“Kungs, es ticu! Kungs, es ticu!” viņš sauca.
 
Tajā brīdī zēns sāka elpot.
 
Uzminiet, kas nākamajā sabatā atnāca uz draudzi?
 
Vīrs pavadīja savu sievu kopā ar meitu Natašu un Sergeju uz dievkalpojumu. Vēlāk viņš mācījās Bībeles stundas un tika kristīts. Visa ģimene kļuva par adventistiem, un bērni, kam tagad ir 40tie gadi, ir palikuši uzticīgi draudzes locekļi, stāsta mācītājs Kulakovs, 66, kurš pēc 41 gadu ilgas kalpošanas ir devies pensijā un dzīvo Podoļskā Maskavas dienvidos.
 
Spēcīga lūgšana
 
Kāpēc šī ģimene kļuva par adventistiem?
 
Mācītājs Kulakovs saka, ka iemesls ir lūgšana, ko sieviete lūdza katru rītu: “Kungs, sūti man kādu, ko es šodien varu vest pie Tevis.”
 
“Šādā lūgšanā ir spēks,” viņš teica.
 
Viņš atcerējās citu draudzes locekli, kas lūdza šo lūgšanu pirms došanās uz draudzi Tālo Austrumu pilsētā Vladivostokā. Pa ceļam viņa satika kādu šņukstošu sievieti.
 
“Kas noticis?” viņa teica.
 
Sieviete neko neteica, bet asaras tecēja vēl vairāk.
“Vai es varu lūgt par tevi?” draudzes locekle vaicāja.
 
Sieviete pamāja ar galvu, un draudzes locekle lūdza. Kad viņa beidza, raudošā sieviete beidzot ierunājās.
 
“Uz kurieni Jūs dodaties?” viņa teica.
 
“Uz baznīcu.”
 
“Vai es varu iet ar Jums?”
 
“Protams.”
 
Vēlāk sieviete mācījās Bībeles stundas un tika kristīta.
 
“Lūgšanai, lai Dievs sūta kādu, kam par Viņu pastāstīt, ir spēks,” teica mācītājs Kulakovs. “Ja lūgšanas rezultātā notika brīnums Padomju laikos, padomājiet, cik daudz vairāk tā var izdarīt mūsdienās.”
 
Viņš aicina katru draudzes locekli, ieskaitot tevi, dārgais lasītāj, sākt lūgt šo lūgšanu šodien: “Kungs, sūti man kādu, kam es varu pastāstīt par Tevi.”
 
Endrjū Makčesnijs
 
Avots: Adventist Mossion