Daudzsievība, divkāršu karjeru laulības un afrikāņu kultūra – dažas no tēmām nebijušā konferencē Kenijā
14. marts, 2018 | Adventist Review
Trīs Āfrikas adventistu reģioni pulcējas, lai runātu par grūtiem jautājumiem.
Septītās dienas adventistu draudzes Ģimenes kalpošanas nodaļas no trim Āfrikas divīzijām jeb pasaules reģioniem pulcējās 2018. gada 1.-3. martā, lai pārrunātu aktuālas un izaicinošas tēmas laulības un ģimenes jomā.
Adventistu konferenci par dinamiskām ģimenes attiecībām rīkoja pasaules draudzes Ģimenes kalpošanas nodaļas vadītāji Villijs un Eleina Oliveri, sadarbībā ar Austrumu Centrālāfrikas (ECD), Rietumu Centrālāfrikas (WAD) un Dienvidāfrikas Indijas okeāna (SID) divīzijām.
Konference tika rīkota vairāku iemeslu dēļ, galvenokārt, lai pārrunātu attiecības starp dziļi iesakņojušos kultūru un tradīcijām visā Āfrikā un Bībeles pasaules uzskatu ģimenes jautājumā. “Mēs arvien vairāk kļūstam kā pasaule, nevis kā sāls un gaisma,” Villijs paskaidroja “Adventist Review”. “Šī ir iespēja apstāties un vēlreiz paskatīties uz Bībeles vēstījumu ģimenēm.”
“Šī konference ir svarīga, jo kultūra ir ļoti svarīga mums visiem, neskatoties uz to, no kurienes mēs esam,” piebilst Eleina Olivera. “Kultūra parasti nosaka, ko mēs darām, kā mēs uzvedamies, kā mēs pieņemam lēmumus, kā mēs dzīvojam savas dzīves. Mēs runājam par laulību un ģimeni, – sarunas, kas mums ir šajās dienās, ir būtiskas, jo mūsu kultūrai ir jābūt kristietības kultūrai.”
Āfrika saka KARIBU!
Konference, kas notika ECD Āfrikas adventistu universitātē (AUA), sākās ar virkni neaizmirstamu sveicienu. Olivers sveicināja dalībniekus svahili valodā, sakot “karibu”, kas nozīmē “esiet sveicināti”. Toties ECD prezidents un AUA kanclers
Blasious Ruguri iedrošināja dalībniekus “izjust ECD siltumu, mīlestību un skaistumu”.
AUA vicekanclers Delberts Beikers ievadvārdos izteica izaicinājumu visiem dalībniekiem. “Sanākot kopā šajās dažās dienās, jums ir iespēja mācīties, paplašināt redzesloku, un tad jums ir iespēja sarunāties savā starpā,” teica Beikers. “Mēs ticam, ka Dieva žēlastībā mēs dzirdēsim sarunas par ģimenes principiem, kas jūs aizdedzina un rada eksploziju.” Teds Vilsons, Adventistu vispasaules draudzes prezidents, kopā ar sievu Nensiju sveica dalībniekus video ierakstā, iedrošinot “neļaut laikmetīgām tendencēm izmainīt afrikāņu ģimeni sargājošo mantojumu.”
Laulība, ģimene un Raksti
Ievadrunu teica
Ron du Preez, mācītājs, zinātnieks un profesora asistents vairākās adventistu universitātēs, tai skaitā AUA. Du Preez runāja par Rakstu aktualitāti attiecībā uz laikmetīgiem jautājumiem ģimenēs. “Lai gan daži uzskata, ka Raksti neattiecas uz jautājumiem par laulību un ģimeni, kā zemākus par “zinātni”, kultūru un jūtām, kā arī mulsinošus,” teica du Preez, “citi redz Bībeli kā Dieva Radītāja atklāto gribu.”
Du Preez iesāk ar atsauksmi uz nesenu rakstu laikrakstā “Time”, kur bija slavināti labumi, ko dod laulība. Šie labumi ietver “labāku veselību, lielāku labklājību un mazāku pašnāvību skaitu,” līdzdalīja du Preez. Tad viņš uzsvēra, ka laulība un ģimene ir “aplenkumā”. Citējot kādu autoru šajā jautājumā, viņš teica: “Galu galā, mēs kā cilvēki, vai mēs to saprotam vai nē, esam iesaistīti kosmiskā garīgā konfliktā, kas notiek starp Dievu un sātanu, kur laulība un ģimene kalpo kā galvenais kaujas lauks, kur norisinās garīgas un kultūras kaujas.”
Du Preez tad ilustrēja, kā dziļa Rakstu izpratne var ļaut uzzināt par izaicinošiem jautājumiem, kas skar ģimeni un laulību. Viņš noslēdza ar jautājumu, kas vijās cauri visai konferencei: “Kam vajadzētu būt mūsu standartam: zinātnei, Rakstiem vai Kristus kultūrai?”
Kristīgās ģimenes Āfrikā
Cita svarīga tēma bija saistīta ar ģimenes raksturīgajām iezīmēm, aprakstot to, cik tā ir svarīga un kādus izaicinājumus piedzīvo Āfrikas ģimenes. Semināru vadīja
Sampson Nwaomah, AUA teoloģijas semināra dekāns, kopā ar sievu Angelu, AUA darbinieci.
Sampsons Nwaomahs iesāka, uzsverot, ka Āfrikā galvenā sociālā vienība ir paplašinātā jeb kolektīvā ģimene, pretēji Rietumu individuālismam. Viņš uzsvēra, ka ģimenei Āfrikā ir atbildība nodot tradicionālās normas, vērtības, uzskatus, zināšanas un prasmes. Šī iemesla dēļ “Āfrikā ģimenēm ir svarīga loma personiskās identitātes un sabiedrības saliedētības izkopšanā, nobriešanā un uzturēšanā.”
Tomēr, kā paskaidroja Nwaomah, “mūsdienu kristīgās ģimenes atrodas plašākā sabiedrībā un dzīvo pastāvīgā spriedzē starp Bībeles uzticības jautājumu un sabiedrībā valdošajiem uzskatiem.” Ir skaidra vienotība jautājumā, ka kristīga ģimene Āfrikā ir tāda, kuras “ģimenes dzīves principus apzināti nosaka un veido Bībeles vērtības.” Vienlaikus, kā teica Nwaomah, Āfrikas ģimenes pastāvīgi nonāk sadursmē ar kultūras spiedienu un normām.
Nwaomah līdzdalīja dažas, no kurām pirmā ir migrācija. Bieži vien viens laulātais dodas uz pilsētu, lai nodrošinātu finansiālu stabilitāti un peļņu, bet otrs paliek laukos. Saskaņā ar Nwaomah, tas vada pie “pārrāvuma komunikācijā, pie neuzticības, vardarbības un šķiršanās.”
Pagodinājuma un apkaunojuma kultūra ir vēl viens izaicinājums, kas ir cieši saistīts ar kolektīvās eksistences
Ubuntu konceptu. Kopiena augstu vērtē noteiktas normas, tai skaitā auglību. Tādējādi “kultūrā, kur bērniem ir augsta vērtība, ir liels spiediens ģimenēm, kam ir problēmas ar auglību, kas vada pie šķiršanās un daudzsievības, pat izraisa vardarbību ģimenē.”
Tomēr Nwaomah uzsvēra, ka kristīgām ģimenēm ir noteikta loma. “Laikmetā, kurā ģimenes vērtības izaicina un sabojā sabiedrības nepilnības,” Nwaomahs secināja, “kristīgās ģimenes Āfrikā vienalga var kalpot kā Dieva ideāla paraugs ģimenēm, kā arī liecināt par Viņa mīlestību pret ciešanās esošo pasauli un paaudzi.”
Angela Nwaomah uzsvēra konferences svarīgo lomu, lai labāk saprastu šo dinamiku. “Šī konference Āfrikā notiek tieši laikā,” viņa vēlāk līdzdalīja “Adventist Review”. “Ģimene ir sabiedrības kodols, un ģimenei ir svarīga loma draudzē un sabiedrībā.”
Daudzsievība, Raksti un laulība
Du Preez pēc tam runāja par daudzsievību, kultūras tradīcijām un normām dažās Āfrikas daļās, ar ko draudze ir cīnījusies jau vēsturiski.
Du Preez ar Rakstiem pamatoja, ka viens dzīvesdraugs ir Dieva sākotnējais un ideālais plāns. Sākot ar 1. Mozus grāmatu, viņš teica, ka “Bībeles komentētāji visos gadsimtos, kas ir ticējuši 1. Mozus grāmatas ziņojuma vēsturiskumam, ir vienisprātis par to, ka 1. Mozus 1. un 2. nodaļa atklāj, ka viens dzīvesdraugs patiešām ir Dieva nodoms un griba, Viņa plāns un nolūks cilvēcei – lai būtu paraugs visām laulībām nākotnē.” Du Preez arī norādīja uz adventistu draudzes līdzdibinātājas Elenas Vaitas teikto, kur viņa skaidri norāda, ka Bībele atbalsta monogāmas laulības.
Atsaucoties uz vairākiem labi zināmiem Bībeles varoņiem ar vairākām sievām, du Preez parādīja, ka viņu izvēle apņemt vairāk nekā vienu sievu vienmēr ir novedusi pie ģimenes izaicinājumiem un ka “Rakstos, kad Dievs aicināja cilvēkus kalpot, viņi bija vai nu neprecēti vai dzīvoja ar vienu sievu,” vēlāk iekrītot daudzsievības attiecībās.
Jautājumu un atbilžu periods par šo tēmu bija ievērojami garāks. Vairāki dalībnieki runāja par “reālo situāciju… kur cilvēki atrodas”, norādot, cik grūti ir uzrunāt Āfrikā dziļi iesakņojušos kultūru. Starp izaicinājumiem ir vīri ar daudzām sievām, kas vēlas kristīties un būt kristieši un adventisti. Rodas ētiska rakstura jautājumi, piemēram, ietekme uz sievām, kurām “ļauj iet” un kuras, saskaņā ar tiem, kas pārzina scenāriju, var kļūt par izstumtajām savā sabiedrībā. Daudzreiz viņām nav ļauts precēties vēlreiz.
“Šī ir viena no vissvarīgākajām tēmām, ar ko mums šeit jātiek galā,” teica Villijs Olivers, norādot uz to, cik ilga ir diskusija pēc prezentācijas. “Mums ir jāsasauc samits par daudzsievības jautājumu,” viņš ierosināja. “Es ceru, ka mēs saskaņosimies ar Rakstu patiesību, un es ceru, ka mēs turpināsim pētīt.”
Tradicionālās Āfrikas reliģijas
Saistītas ar visām šīm tēmām ir Āfrikas tradicionālo reliģiju vēsture un ietekme. Jongimpi Papu, Dienvidāfrikas Keipa savienības sekretārs, iesāka savu prezentāciju par šo tēmu ar vārdiem: “Āfrikā kultūra ir ļoti reliģiska. Kultūrai ir nopietni reliģiski iepriekšpieņēmumi.
Papu uzsvēra, ka afrikāņi ir “piedzimuši reliģijā” un ka viņiem ir nosliece uz “pārāk garīgu kosmoloģiju”, kas cieši saista viņu kultūru ar reliģisko praksi. Rezultātā, Papu paskaidroja, kad tiek apšaubīta vai kritizēta kāda Āfrikas iedzīvotāja kultūra, cilvēks to uztver ļoti personīgi un skaidro kritikas nozīmi kā “viss, kas ir afrikāņu, ir ļauns”.
Starp plaši izplatītiem uzskatiem Āfrikas tradicionālajās reliģijās ir aizgājušo tuvinieku centrālā loma, kas, kā tiek uzskatīts, ir “dzīvi” un “tuvāk cilvēkam nekā dievišķās būtnes”. Ja ģimene ir vissvarīgākā Āfrikas sabiedrības vienība, senči, iespējams, ir vissvarīgākie tās locekļi. “Senči ir ģimenes notikumu, tradīciju un ētikas sargi,” saka Papu. “Cilvēka spēcīgākās ietekmes nāk no senčiem un [saskaņā ar Āfrikas tradicionālajām reliģijām] cilvēki vienmēr atrodas senču klātbūtnē.”
Šie un daudzi citi reliģiskās kultūras uzskati veido daudzus dzīves aspektus visiem afrikāņiem. “Manī ir iesakņojusies afrikāņu kultūra,” teica viens no apmeklētājiem, “pat ja es nepraktizēju tradicionālās reliģijas.”
Būtiskākais Papu prezentācijā bija aicinājums pārdomāt dažus kultūras aspektus gan kā vērtību, gan kā iespēju. Viņš izteica skaidru atšķirību starp kultūras normām, kas ir piemērotas kristiešiem, un tām, kas nav piemērotas, sakot, ka “fakts, ka tās ir dabiskas, nenozīmē, ka tās ir pareizas.” Vienlaikus Papu uzsvēra, ka ir nepieciešams lietot kultūras valodu, lai efektīvi aizsniegtu cilvēkus. “Mēs varam runāt afrikāņu kategorijās, izskaidrojot Bībeles principus,” viņš apgalvoja.
Ziemeļtanzānijas ūnijas prezidents Godvins Lekundajo piekrita. “Misijas ziņā mums arī ir jāsaprot un jāpieņem kultūras elementi, kas nav saskaņā ar Rakstiem,” viņš teica “Adventist Review”, “un jāizmanto šie elementi kā tilti, lai aizsniegtu cilvēkus viņu kontekstā.”
Divu karjeru laulības Āfrikā
Cieši saistīts ar Āfrikas migrācijas modeļiem ir augošais divkāršu karjeru laulību skaits. SID Ģimenes nodaļas vadītāji Dr. Kagelo un Boitumelo Rakvena līdzdalīja, ka tendence aug kopš 1985. gada, un tai ir gan priekšrocības, gan trūkumi.
Starp priekšrocībām tiek minēts tas, ka divkāršu karjeru laulības veicina vienlīdzīgas laulības, kur sieviete pavada mazāk laika mājsaimniecības pienākumu veikšanā un vīrs ir iedrošināts darīt vairāk. “Vai zinājāt, ka labākie pavāri pasaulē ir vīrieši?” jokoja Kagelo Rakvena. “Viņi var gatavot ēdienu visai pasaulei, bet tikai ne savai ģimenei.”
Divkāršu karjeru laulībām ir arī potenciāls radīt augstāka līmeņa apmierinātību laulībā, personīgo labizjūtu vai pašaktualizāciju, un lielākajā daļā gadījumu divkāršu karjeru laulības palielina “gimenes ekonomisko potenciālu”, saskaņā ar Rakvenas citētajiem pētījumiem.
Starp trūkumiem ir fakts, ka realitātē līdzvērtīga mājsaimniecības atbildību dalīšana bieži vien nenotiek. “Lielākajā daļā gadījumu, ja gan vīrs, gan sieva iet karjeras ceļu,” paskaidroja Kagelo Rakvena, “sievai vienalga ir divi pilna laika darbi – ārējā karjera un rūpes par mājām.” Bez tam, darbs var radīt pārāk lielu stresu, palielinātu nogurumu un mazāku intimitāti ģimenē, radot saspringtas laulības attiecības.
Visbeidzot divkāršu karjeru laulības var būt iemesls tam, ka mazāk laika tiek pavadīts kopā ar paplašināto ģimeni, vadot pie “neatkarīgām dzīvēm vai individuālistiskām tendencēm,” iedrošinot pārus “radīt pašiem savus risinājumus savām problēmām, tādām kā bērnu aprūpe,” teica Rakvenas.
Nozīmīga konference
Āfrikas divīzijas apzinās šī brīža svarīgumu. “Šī konference ir nozīmīga tāpēc, ka tā ir pirmā reize, kad mēs esam sanākuši kopā kā kontinents, lai atklāti diskutētu par šiem izaicinošajiem jautājumiem,” Ruguri līdzdalīja “Adventist Review”. Viena lieta, ko mēs atklājam, ir tas, ka, tā kā mēs dalāmies gan mūsu Āfrikas ģimeņu svētībās, gan izaicinājumos, mēs esam līdzīgāki visā kontinentā, nekā mēs esam domājuši.”
Elie Weick-Dido, Rietumu Centrālāfrikas divīzijas prezidents atbalsoja Ruguri domas intervijā. “Šāda veida konferences šeit, Āfrikā, nenotiek bieži,” viņš paskaidroja. “Bet, ja Āfrika un tās trīs reģioni sanāk kopā, lai domātu par ģimeni un laulību visā kontinentā, mēs varam mācīties daudz.”
Kostins Jordahs, Komunikācijas nodaļas vadītājs un ziņu redaktors
Avots:
Adventist Review