Arvien biežāk nākas saskarties ar millenium paaudzi (cilvēkiem, kuri dzimuši laika posmā no 1980. līdz 2000. gadam) un tās atšķirībām starp iepriekšējām paaudzēm. Millenium paaudzi nevar viennozīmīgi noteikt pēc dzimšanas gada, bet to vairāk ietekmē cilvēka zināšanas, pieredze un rīcība. Millenium paaudzes svarīgākās vērtības ir socializēšanās, brīvība un elastīgums, zināšanas un piedzīvojumi, sports un veselīgs dzīvesveids, nemitīga izaugsme un attīstība. Tāpat ļoti liela nozīme tiek piešķirta sociālām vērtībām. Atšķirība starp paaudzēm ir redzama visās jomās, tai skaitā arī draudzē.

2013. gadā Ģenerālkonferences jauniešu nodaļa kopā ar “Barna Group” (pētniecības organizāciju, kuras galvenie pētījumi ir saistīti ar cilvēku ticību un kultūru), veica pētījumu, lai uzzinātu, kā pilnveidot darbu draudzē ar millenium paaudzes pārstāvjiem. Pētījumā tika intervēti 488 jaunieši vecumā no 18-29 gadiem.

Pētījumā iegūti šādi būtiskākie secinājumi:

• Daudzi jaunieši ir teikuši, ka tie draudzē nevar runāt par savām šaubām (28%), draudze ir vairāk kā ekskluzīvs klubs (34%) un pārāk aizsargājoša (36%), kas norāda uz to, ka šie jaunieši ir izjutuši uzticības trūkumu.
• Salīdzinot jauniešus, kuri bērnībā ir apmeklējuši draudzi un vairs to nedara, ar jauniešiem, kuri vēl joprojām apmeklē draudzi, var secināt, ka nav bijušas būtiskas atšķirības tajā, cik jaunietis bērnībā ir aktīvi iesaistījies draudzē. Bet aiziešanu no draudzes visvairāk ir ietekmējusi bērnībā iegūta negatīva pieredze draudzē.
• Starp jauniešiem, kuri apmeklē draudzi, gandrīz katrs ceturtais jaunietis (23%) var atcerēties laika posmu savā dzīvē, kad ir aizgājis no draudzes. Galvenie iemesli aiziešanai ir bijuši personīgi attiecību konflikti.
• Attiecības starp dažādām paaudzēm draudzē ir ļoti izšķirošas gan tiem jauniešiem, kuri ir aktīvi iesaistījušies draudzē, gan tiem, kuri vairs uz draudzi nenāk. Attiecības ar vecāko paaudzi bieži vien pat ir būtiskākas, nekā attiecības ar vienaudžiem. Ja jaunietis jūtas nepieņemts, tas liek viņam attālināties no draudzes, tomēr piedzīvojot uzticību un pieņemšanu, jaunietis tiek atkal savienots ar draudzi.

Iespējams, ka, lasot šī pētījuma secinājumus, ikviens var iedomāties par kādu jaunieti vai citas paaudzes cilvēku, kurš ir attālinājies no draudzes vai vairs neapmeklē to saasinātu attiecību dēļ.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem tika izstrādāti principi, kas nepieciešami, lai radītu drošu vidi jauniešiem draudzē:

• Jāveicina atbalstošas starppaaudžu attiecības;
• Jāizrāda piedošana un pieņemšana;
• Jādalās pieredzē – jāstāsta par piedzīvoto attiecībās ar Dievu.

Kaut arī pētījums tika veikts 2013. gadā, arī šogad esmu sastapusies ar to, cik ļoti starppaaudžu attiecības ietekmē jauniešu attālināšanos vai tuvošanos draudzei. Vai jaunietis jūtas pieņemts? Vai var brīvi izteikt savas šaubas un bažas? Vai draudzē viņš var būt tāds, kāds ir, neko netēlojot un neizliekoties? Un pats galvenais – vai jaunietis var piedzīvot to, ka draudze mīl Jēzu un viens otru?

Ar pētījumu detalizētāk (angļu valodā) var iepazīties šeit.

Elīze Kūma