Lomalindas zinātnieks strādā pie ēdamu vakcīnu attīstīšanas, balstoties uz augiem un augļiem.
 
Viljams Langridžs strādā pie jauna veida, kā cīnīties ar autoimūnām slimībām ar ēdamām vakcīnām.
 
Bioķīmijas profesors no Lomalindas universitātes Veselības nodaļas uzskata, ka lielākā daļa cilvēku drīzāk būtu gatavi apēst tomātu, nevis saņemt šprici rokā. Kādā rakstā, kas publicēts 2006. gada decembrī žurnālā “Scientific American”, viņš nāca klajā ar ēdamu vakcīnu infekcijas slimību profilaksei. Tomēr pēdējā desmitgadē viņa skats ir bijis pievērsts autoimūnām saslimšanām.
 
Langridžs saka, ka viņa iepriekšējo pētījumu augļi – tomāti un kartupeļi, kas sintezē vakcīnas – ir tikpat piemēroti cīņā pret autoimūnām saslimšanām. Ēdamās vakcīnas nav dārgas, tās ir viegli transportēt, un tās var uzglabāt istabas temperatūrā, atšķirībā no tradicionālajām vakcīnām, kam nepieciešami kontrolēti apstākļi, ko grūti nodrošināt tajās pasaules daļās, kurās nav ledusskapju.
 
Bez tam, ēdamās vakcīnas rada mazākus blakusefektus un ir draudzīgākas bērniem, kas drīzāk apēstu tomātu, nevis saņemtu dūrienu plecā.
 
Autoimūno saslimšanu radītās problēmas
 
Pēdējos gados konstatēto autoimūno slimību skaits ir pieaudzis no nedaudzām pirms desmit gadiem līdz pat vairāk nekā 100 mūsdienās, saka Langridžs.
 
Saskaņā ar Amerikas autoimūno slimību asociāciju, 50 miljoni amerikāņu cīnās ar šīm slimībām, kas, kā organizācija saka, ietver tādus labi zināmus stāvokļus kā reimatoīdais artrīts, kairinātās zarnas sindroms, multiplā skleroze un 1. tipa diabēts. Langridžs saka, ka autoimūnās saslimšanas ierindojas pirmajā desmitniekā kā bērnu, sieviešu un vīriešu slepkava visās vecuma grupās attīstības valstīs.
 
Lai apstādinātu autoimūno saslimšanu gaitu, viņš izmanto pretēju metodi saviem iepriekšējiem mēģinājumiem pasargāt no infekcijas slimībām.
 
“Mūsu vecā metode, izveidojot vakcīnas, kas stimulē imūnsistēmu, lai apkarotu šūnas, kas izraisa infekcijas slimības, ir apgriezta otrādi, mūsu laboratorijā izveidojot rekombinētu vakcīnu, kas drīzāk apspiež, nevis stimulē imūnsistēmu cīnīties ar pilnīgi jauna veida ienaidnieku,” viņš saka.
 
Jaunais ienaidnieks, protams, ir autoimūnās saslimšanas. Tās liek ķermenim izmantot imūnsistēmu, lai izdarītu pašnāvību. “Vai jūs varētu iedomāties bioloģijā kaut ko tādu, kas ir vēl trakāks?” viņš jautā.
 
Pēdējā desmitgadē viņš un viņa komanda ir attīstījusi ēdamus augus, kas ražo daudzkomponentu vakcīnu, ko sauc Cholera Toxin B autoantigēna sajaukuma proteīns, kas nomāc šūnu aktivitāti un tādā veidā pasargā organismu no savu orgānu un audu pašiznīcināšanas.
 
Viena no pirmajām slimībām, kas bija Langridža mērķis viņa sākotnējos pētījumos, bija rota vīruss, kas izraisa zarnu infekciju un, pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, 2013. gadā vien nogalināja 200 000 bērnu.
 
Viņš saka, ka viņa komandas ēdamā vakcīna tika izgudrota, lai būtu efektīva rota vīrusa profilaksē pelēniem, bet modificētas pārtikas lietošana sabiedrībā nebija populāra. Pārāk daudzi uztraucās par tādu augu ēšanu, kas satur rekombinētu DNS.
 
Langridžs tomēr ir optimistisks, ka, atuoimūnajām saslimšanām turpinot izplatīties, populārā nepatika varētu tikt uzvarēta.
 
“Nav pierādīts, ka kādam varētu kaitēt ģenētiski izmainītu augu ēšana, bet bailes pastāv,” viņš saka. “Ja mēs varētu parādīt, kā tas palīdzēs, es esmu pārliecināts, ka cilvēki izmainīs savas domas.”
 
Pārāk tīrs, lai būtu veselīgs
 
Langridžs izsaka aizdomas, ka mūsdienu uzsvaram uz tīrību ir sava loma straujajā autoimūno slimību izplatībā.
 
“Mēs esam tīrāki nekā jebkad agrāk,” viņš saka, “ar visu pastiprināto ēšanā lietoto virsmu tīrīšanu, roku mazgāšanu un antibakteriālajām ziepēm.”
 
Iepriekšējās paaudzēs, kad lielākā daļa amerikāņu dzīvoja fermās un katru dienu bija saskarsmē ar dzīvniekiem, cilvēki katru dienu bija kontaktā ar visu veidu baciļiem jau agrā bērnībā, ko viņi reti vai nekad nepiedzīvo mūsdienās. Rezultātā imūnsistēma attīsta spēcīgu reakciju un atmiņas šūnas, kas var ātri vairoties un izslēgt daudzas slimības un baciļus bērnībā.
 
Bet ar mūsdienu dedzīgo tīrību imūnsistēmai var neizdoties attīstīt atbilstošu imūno reakciju uz patogēniem agrā bērnībā. Rezultātā notiek tas, ko Langridžs sauc par “neskaidro imūno reakciju, sastopoties ar saviem proteīniem, kas vēlākā dzīvē atgādina antigēnus.” Negatīvā puse ir tā, ka mūsdienās cilvēki piedzīvo neskaitāmas kropļojošas autoimūnās slimības, kas viņu senčiem nebija zināmas.
 
Langridža tagadējais pētījums ir balstīts uz vakcīnām, kas pasargā no 1. tipa diabēta sākšanās un progresēšanas. Kad būs pilnībā saprasts mehānisms, kas ir pamatā imūnsistēmas reakcijai, tā tiks pārbaudīta uz diabēta pacientiem, un stratēģija tiks pielāgota, lai attīstītu vakcīnas citām, līdzīga veida autoimūnajām saslimšanām.
 
“Mēs esam jau nogājuši aptuveni 70% no ceļa, lai pilnībā pasargātu no šīs slimības sākšanās un aptuveni pusi ceļa, lai pielāgotu vakcīnu tiem, kam ir tikko sācies 1. tipa diabēts,” viņš ziņo.
 
Langridžam ir arī pāris ieteikumu cilvēkiem, kas grib uzlabot savas imūnsistēmas veselību.
 
“Ja jūs esat jauni,” viņš saka, “ejiet ārā un spēlējieties dubļos. Ja neesat, tad ieviesiet mājdzīvnieku. Jebkurā gadījumā pārtrauciet lietot antibakteriālās ziepes!”
 
Maikls Samardzija, Lomalindas universitātes Pētījumu nodaļas viceprezidents, sauc Langridža darbu par “inovatīvu ar praktisku svarīgumu”.
 
“Ja viņš sasniegs rezultātu, ko viņš meklē,” Samardzija saka, “tas būs ārkārtīgi nozīmīgi daudziem, kas cieš no autoimūnajām slimībām.”
 
Džeims Ponders, Lomalindas Universitātes veselības ziņas
 
Avots: Adventist Review