Es slepus apmeklēju adventistu ģimeni un klausījos, kā viņi lasa no Bībeles.
 
Mēs ar vīru dzīvojām netālu no septītās dienas adventistu baznīcas. Es bieži redzēju cilvēkus, ejam pa ceļu, daži nesa pie krūtīm piespiestas Bībeles. Es sāku domāt, ka kaut kā manā dzīvē trūkst, jo es nezināju, kas Bībelē rakstīs. Tas notika ap to laiku, kad sabruka Padomju Savienība. Bībele Moldovā nebija izplatīta, un man tādas nebija.
 
Vēlēdamās uzzināt vairāk, es slepus apmeklēju kādu adventistu ģimeni un klausījos, kā viņi lasa no Bībeles. Es negribēju, lai kāds uzzina, ko es daru, jo manas pilsētas iedzīvotāji smējās par adventistiem.
 
Neortodoksāla Bībele
 
Pēc kāda laika es lūdzu adventistu ģimenei, lai sagādā man Bībeli, un viņi man iedeva to. Es biju pārsteigta, ka gandrīz katrā lapaspusē bija rakstīts par sabatu. Es domāju: “Šī droši vien nav ortodoksālā Bībele.”
 
Es vēlējos uzzināt, kura ir pareizā pielūgsmes diena: vai tas ir sabats, kā teikts Bībelē, vai arī svētdiena, kā uzskatīja mani ortodoksālie kaimiņi?
 
Māte man ieteica doties uz netālo pilsētu un pajautāt kādam priesterim. “Viņš ir godīgs cilvēks,” viņa teica, “viņš tev pateiks.”
 
Saruna ar priesteri

Es atradu priesteri un viņam teicu: “Esmu atnākusi, lai nopirktu Bībeli. Man ir adventistu Bībele, un es gribu to salīdzināt ar ortodoksālo.” Priesteris lika kādam atnest Bībeli. Kamēr mēs gaidījām, es viņam jautāju: “Ko Bībele saka par pareizo pielūgsmes dienu?”
 
Viņš teica: “Jūs gribat nopirkt Bībeli. Lasiet pati.”
 
“Nē, pasakiet man lūdzu,” es teicu. “Es gribu to dzirdēt no Jums.” Es lūdzos, bet viņš atteicās man sniegt vienkāršu atbildi.
 
Kāds beidzot atnesa man Bībeli, un es samaksāju 30 rubļus, kas tajā laikā bija ievērojama summa. Mani pārņēma bailes, ejot prom no ortodoksālās baznīcas. Es domāju, ko teiks mans vīrs, kad uzzinās, ka esmu tik daudz samaksājusi par Bībeli.
 
Es nolēmu neiet uzreiz mājās, tāpēc devos vispirms pie savas mammas. Pa ceļam satiku savu vecāko brāli un izstāstīju viņam visu. Mēs salīdzinājām abas Bībeles uz ceļa. Es redzēju, ka panti abās Bībelēs ir identiski un ar bailēm domāju: “Ko es esmu izdarījusi! Es esmu samaksājusi dārgu naudu par pilnīgi vienādām Bībelēm.” Es lūdzu, lai mans vīrs to neuzzina.
 
Kādu brīdi vēlāk mans brālis paziņoja, ka vēlas manu jauno Bībeli un atdeva man 30 rubļus. Es nespēju tam noticēt! Dievs bija atbildējis uz manu lūgšanu!
 
Negribīgais vīrs
 
Kad atgriezos mājās, vīrs neatbalstīja manu vēlmi kļūt par adventisti. Mēs neapmeklējām nevienu baznīcu, viņš to negribēja tagad sākt. Es sāku lūgt par viņu.
 
Ap to laiku, kad es kristījos, manam vīram uz muguras un krūtīm parādījās briesmīgi izsitumi. Bija šausmīgi uz to skatīties. Katru reizi, kad es mazgāju viņa jēlumus, es lūdzu Dievu pēc palīdzības. Es atceros, kā manas asaras krita uz viņa muguras, kad lūdzu: “Šis ir mans vīrs. Es viņu mīlu.” Pagāja kāds laiks. Kādu dienu, kad mazgāju viņa muguru, es izsaucos: “Kas ir noticis ar taviem izsitumiem?”
 
Vīrs atbildēja: “Es nezinu.” Izsitumi bija pazuduši.
 
Pēc tam vīrs sāka domāt par savām dusmām uz mani baznīcas apmeklēšanas dēļ. Kādu nakti viņam bija sapnis, kurā viņš redzēja Jēzus otro nākšanu. Viņš juta zemestrīci. Viņš pamodās un, pagriezies pret mani, teica: “Vai man vēl ir laiks, lai nokristītos?”
 
Mana otrā lūgšana tika uzklausīta. Mans vīrs tika kristīts 10 gadus pēc manis.
 
Kāda sena draudzene
 
Tad es sāku lūgt par kādu mīļu draudzeni no skolas laikiem. Es viņu nebiju redzējusi 20 gadus, un es lūdzu par viņas glābšanu. Kādu dienu es ar vīru ceļoju uz Moldavas galvaspilsētu, kur notika baznīcas jubilejas svinības. Tur pie manis pieskrēja draudzene, par ko es biju lūgusi. Es viņai jautāju: “Ko tu šeit dari pie adventistiem?”
 
Viņa teica: “Es arī esmu adventiste.”
 
“Bet kā?” es vaicāju.
 
“Tu man pirms 20 gadiem teici, ka adventistu draudze ir īstā,” viņa atbildēja.
 
“Tas nav iespējams,” es teicu, “es tad vēl nemaz nepazinu adventistus.”
 
Viņa turpināja apgalvot, ka es esmu viņu iepazīstinājusi ar adventistu ticību.
 
Vienīgais skaidrojums, ko es varēju iedomāties, bija tas, ka es varbūt viņai stāstīju par kristiešiem, un Dievs iejaucās tā, ka viņa dzirdēja vārdu “adventisti” vārda “kristieši” vietā. Pēc šīs sarunas draudzene uzsāka garīgo ceļojumu, kas viņu aizveda pie advnetistu draudzes. Dievs atbildēja uz manu lūgšanu par viņas glābšanu 20 gadus pirms es šo lūgšanu izteicu.
 
Tas ir lūgšanu spēks.
 
Es lūdzu tagad par Padomju laika sanatoriju, ko adventistu draudze vēlas pārtaisīt par Ceļa meklētāju nometņu vietu un savienības centru. Tam tiks izmantoti 13. sabata ziedojumi. Pievienojieties man, atbalstot šo svarīgo projektu.
 
Nadeždas Rajas stāstījums Endrjū Makčesnijam
 
Avots: Adventist Mission