Pilsētas parks bija … okeāns

17. jūlijs, 2003

Šī brīnuma pārvērtība notika, kad mūsu draudzes Ceļa meklētāju kluba bērni organizēja svētkus Harmonijas ielā dzīvojošajiem bērniem. Ielūgumi tajos piedalīties tika savlaicīgi aiznesti visām ģimenēm, kurās ir bērni vecumā no 6 līdz 14 gadiem. Svētku dalībnieku vidū bija arī bērni no kristīgā bērnu dienas centra “Avots”. Šī pasākuma sagatavošanas darbu vidū, kuri sākās martā, viens no svarīgākajiem bija lūgt, lai Dievs svētī šo pasākumu. Notikt tas varēja tikai saulainā laikā. Sestdienā nomācās un naktī negaiss bija pārbaudījums mūsu paļāvībai. 

Nomācies rīts izvērtās saulainā dienā, un ceļojums pa zaļo okeānu uz sešām salām varēja sākties. Sanākušos bērnus ar Ceļa meklētāju kluba vēsturi un darbību mūsdienās iepazīstināja Līva.

Augu salā leļļu teātra sunītis, pīlēni un leļļu Ilzīte Ērikas vadībā noskaidroja savvaļas augu – dzēlīgas nātres, pienenes un ceļmallapas – noderīgumu.

Veselības salā Jolanta kopā ar saviem palīgiem uzskatāmi paradīja dažādu našķu, kā čipši un kola, slikto ietekmi uz cilvēka veselību.

Ļoti interesanta bija Mūzikas sala. Šeit Sandas vadībā aiz priekškara tika sniegts neliels priekšnesums, un bērniem bija jāuzmin, kāds mūzikas instruments skanēja – akordeons, saksofons, flauta vai arī – neatminamais zāģis. Šo neparasto mūzikas instrumentu demonstrēja Valdis, bet par pārējiem pastāstīja bērni, kuri mācās tos spēlēt. Kopā septiņi mūzikas instrumenti.

Uz nākošo salu dodoties, bija jāmin mīklas, kuras bija sagatavojusi Elvīra. To atminējumi norādīja, kāda tikšanās gaidāma. Draudzības salā valdīja seši mācīti suņi ar saviem saimniekiem.

Rotaļu salā gāja skaļi. Jaunas, nezināmas rotaļas mācīja Ceļa meklētāji, un tad bez jautrības un smiekliem neiztikt.

Pēc šādām aktivitātēm bija īstais laiks doties uz Ņam–ņam salu. Atspirdzinošs dzēriens un gardas magoņu, rabarberu smalkmaizītes, plātsmaizītes un kliņģeri, ko šim pasākumam dāvāja pilsētas kafejnīcas, bija iepriecinājums kā pasākuma viesiem, tā organizatoriem.

Ceļojumā piedalījās ap četrdesmit bērnu. Tas bija pasākums, kurā mēs gribējām bērniem palīdzēt ieraudzīt pasauli, kādu to mums devis Dievs. Neatslābstošā bērnu uzmanība un uz jautājumu “Vai jums šeit patika” vienprātīgā atbilde “Jā!” liek domāt par šādiem pasākumiem arī nākotnē.