Gatavojoties noturēt telts sanāksmi kādas lielākas pilsētas tuvumā, kur mūsu ļaudis pazina pavisam maz, es kādā naktī it kā atrados sapulcē, kurā sprieda par pirms sanāksmes veicamo darbu. (36) Tika izteikts priekšlikums nežēlot spēkus un izdot daudz līdzekļu, lai izplatītu attiecīgu informāciju un laikrakstus. Jau sākās gatavošanās šim darbam, kad Viens, Kas ir gudrs padomā, sacīja: “Izpletiet savas teltis, sākat savas sapulces un tad informējiet par to ļaudis, un padarīts tiks vairāk
Patiesība, ko runās dzīvs sludinātājs, atstās lielāku iespaidu nekā tās publicēšana laikrakstos. Bet abu šo metožu apvienošana būs vēl lielāks spēks. Vienveidīga strādāšana gadu pēc gada nav vislabākais plāns. Izmainiet lietu kārtību. Ja jūs dosiet laiku un iespēju, tad sātans tūlīt sapulcēs savus spēkus, un viņš strādās, lai iznīcinātu katru dvēseli, kam vien spēs piekļūt. Nepamodiniet pretestību, pirms ļaudīm ir bijusi iespēja dzirdēt patiesību un uzzināt, kam viņi pretojas. Pataupiet savus līdzekļus, lai varētu spēcīgi strādāt labāk pēc sanāksmes nekā pirms tās. Ja sanāksmes laikā iespējams nodrošināt skrejlapu, paziņojumu un laikrakstu iespiešanu un tūlītēju izplatīšanu, tad iespaids būs vēl paliekošāks.”
Dažās mūsu telts sanāksmēs noorganizēja spēcīgas strādnieku grupas, kas devās pilsētā un priekšpilsētās, izplatīdami literatūru un ieaicinādami ļaudis uz sapulcēm. Šādā veidā sanāksmes otrajā puslaikā par tās regulāriem apmeklētājiem ieguva simtiem tādu personu, kas citādi par šīm sapulcēm varbūt domātu pavisam maz.
Lai nestu ļaudīm gaismu, mums jāizmanto visi attaisnojamie līdzekļi. Izmantojiet presi un ikkatru informācijas līdzekli, kas ļaužu uzmanību pievērstu mūsu darbam. To nevajadzētu uzskatīt kā kaut ko mazsvarīgu. Visos ielu stūros jūs varat redzēt plakātus un paziņojumus, kas ļaužu uzmanību pievērš dažādiem notikumiem un izrādēm, no kurām dažas ir visapšaubāmākā rakstura, un vai tiem, kuriem ir dzīvības gaisma, vajadzētu apmierināties ar paviršām pūlēm, lai masu uzmanību pievērstu patiesībai? (37)
Kas sāk interesēties par patiesību, tiem jāsastopas ar vispāratzīto reliģisko darbinieku viltīgo gudrību un patiesības sagrozīšanu, un ļaudis nezina, kā uz to atbildēt. Strādājošā sludinātāja pasniegto patiesību vajadzētu publicēt tik koncentrētā veidā, cik vien iespējams, un tad plaši to izplatīt. Cik tālu tas praktiski iespējams, publicējiet laikrakstos mūsu telts sanāksmēs noturētās svarīgākās svētrunas. Tādā veidā patiesība, ko dzirdēja ierobežots cilvēku skaits, var atrast pieeju daudziem prātiem. Un tur, kur patiesība ir sagrozīta, tad ļaudīm būs izdevība uzzināt, ko tieši sludinātājs ir teicis.
Novietojiet savu gaismu uz svečtura, lai tā spīd visiem, kas ir namā. Ja mums ir uzticēta patiesība, tad mūsu pienākums ir to atklāt citiem tik skaidri, lai ļaudis ar godīgām sirdīm var to izprast un priecāties tās spožajos staros.
Nātānaēls lūdza Dievu, lai spētu izšķirt, vai Tas, Kuru Jānis Kristītājs pasludināja par Mesiju, tiešām ir Dieva Jērs, Kas nes pasaules grēkus. Kad viņš vēl runāja ar Dievu par savu nesaprašanu un lūdza pēc gaismas, to aicināja Filips, sirsnīgi un līksmi izsaucoties: “Par ko Mozus bauslībā rakstījis un pravieši, To mēs esam atraduši, Jēzu no Nācaretes, Jāzepa dēlu.” Jāņa 1,46.
Bet Nātānaēlam pret Nācarieti bija aizspriedumi. Nepareizu mācību iespaidā viņa sirdī pamodās neticība, un viņš jautāja: “Vai no Nācaretes var būt kāds labums?” Fīlips necentās cīnīties pret viņa aizspriedumiem un neticību. Viņš teica: “Nāc un redzi.” Tā bija gudra rīcība, jo līdz ko Nātānaēls ieraudzīja Jēzu, viņš tika pārliecināts, ka Fīlipam ir taisnība. Viņa neticība izgaisa, un viņa dvēseli piepildīja stipra, nelokāma un pastāvīga ticība. Jēzus uzteica Nātānaēla paļāvīgo ticību.
Daudzi atrodas tādā pat stāvoklī kā Nātānaēls. Viņos mājo aizspriedumi un neticība, jo tie nekad nav saskārušies ar šo pēdējo dienu īpašajām patiesībām vai ar ļaudīm, kas tās atzīst, un, lai atbrīvotos no savas neticības, tiem jābūt klāt kādā sanāksmē, kurā papilnam izjūtams Kristus Gars. Nav svarīgi, ar ko mums jāsastopas, kādai pretestībai jāstājas pretī un kādas pūles tiek pieliktas dvēseļu novēršanai no Debesu dotās patiesības, mums mūsu ticība jādara zināma atklātībai, lai godīgas dvēseles pašas var redzēt, dzirdēt un tikt pārliecinātas. Mūsu darbs ir sacīt, kā Fīlips teica: “Nāc un redzi.”
Mums nav tādu mācību, kuras mēs vēlētos apslēpt. Kas audzināti par svēto dienu uzskatīt nedēļas pirmo dienu, tiem visnevēlamākā iezīme mūsu ticībā ir ceturtā baušļa Sabats. Bet vai Dieva Vārds skaidri nesaka, ka septītā diena ir Kunga, mūsu Dieva, Sabats? Tiešām, nav viegli izdarīt prasīto pārmaiņu no pirmās dienas uz septīto. Tā ir saistīta ar krustu. Tā noved konfliktā ar cilvēku priekšrakstiem un ieradumiem. Izglītoti cilvēki ļaudīm ir mācījuši šīs tradīcijas, līdz viņos pilnīgu uzvaru guvusi neticība un aizspriedumi. Tomēr mums šiem ļaudīm jāsaka: “Nāc un redzi.” Dievs prasa, lai mēs pasludinātu patiesību un lai tā atklāj maldus.