Tiem pašiem pamatlikumiem, kuru ievērošana nestu svētības un panākumus mūsu koledžās un darbinieku sagatavošanas skolās, vajadzētu raksturot arī mūsu draudzes skolu plānus un darbību. (217)
Lai visi ņem dalību izdevumu segšanā. Lai draudze vēro, ka skolu apmeklētu visi, kam vajadzīgas tur iegūstamās priekšrocības. Trūcīgas ģimenes vajadzētu atbalstīt. Mēs sevi nevaram saukt par patiesiem misionāriem, ja nevērtīgi izturamies pret cilvēkiem mūsu durvju priekšā,, kas sasnieguši viskritiskāko vecumu un kam vajadzīga mūsu palīdzība tādu zināšanu un pieredzes iegūšanai, kas tos darītu derīgus kalpošanai Dievam.
Kungs grib, lai mēs savu bērnu audzināšanai veltītu neatlaidīgas pūles. Patiess misijas darbs, ko darīs skolotāji, kurus ik dienas mācīs Dievs, iepazīstinās daudzas dvēseles ar patiesības atziņām, kāda tā ir Jēzū, un tādā veidā audzināti bērni saņemto gaismu un zināšanas sniegs tālāk citiem. Vai lai draudzes locekļi dod naudu Kristus lietas virzīšanai uz priekšu citu cilvēku vidū un atstāj savus bērnus, kalpojot sātanam un darot viņa darbu?
Līdz ar draudzes skolu nodibināšanu Dieva ļaudis atradīs, ka to vadīšanas apgūšana uz finansiāli droša pamata kļūs viņiem pašiem par vērtīgu izglītības papildināšanas iespēju. Ja to nevar panākt, tad slēdziet skolas, līdz ar Dieva palīdzību tiks atrasti veidi, kā tās vadīt bez parādu aptraipošā iespaida. Finansiāli spējīgiem cilvēkiem vajadzētu pārskatīt rēķinus vienu, divas vai trīs reizes gadā, lai pārliecinātos par skolas patieso stāvokli un redzētu, vai nav pārmērīgu izdevumu, kas izsauktu parādu uzkrāšanos. No parādiem mums vajadzētu bēgt tāpat kā no spitālības.
Daudzi mūsu jaunieši, kas vēlas iegūt izglītību, pārāk nevērīgi skatās uz iekrišanu parādos. Uz grāmatu studijām viņi raugās kā uz galveno audzināšanas un izglītības līdzekli. Viņi neizprot praktiska darba iemaņu apgūšanas vērtību un ir ar mieru daudzus studiju gadus pārtikt no citu līdzekļiem, nevēlēdamies paši sev izlauzt ceļu. (218) Viņi kritiski nepārdomā šādas rīcības rezultātus. Viņi neizseko šai lietai no cēloņa līdz sekām.
Bieži tādas rīcības rezultātā spējas attīstās nevienmērīgi. Audzēknis nezina sava rakstura vājās vietas, viņš neredz savus trūkumus. Paļaudamies uz citiem, viņš pazaudē praktiskā dzīvē iegūstamo pieredzi, ko tam būs grūti atgūt. Viņš neiemācās paļauties uz sevi. Viņš neiemācās vingrināties ticībā. Patiesa ticība palīdzēs dvēselei pacelties pāri nepilnīgajam, neattīstītajam stāvoklim un saprast, kas ir īsta gudrība. Ja audzēkņi saskanīgi attīstīs smadzenes, kaulus un muskuļus, tad tie labāk apgūs mācības un būs piemērotāki cīņai ar dzīves īstenību. Bet, ja viņi paliks pie saviem maldīgiem uzskatiem par izglītību, tad tie nekļūs par vispusīgi attīstītiem vīriem un sievām, kas paši spēj pacelties uz augšu.
“Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana. Viņu mantot ir labāk, nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāk nekā spožu zeltu. Viņa ir dārgāka par pērlēm, un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi. Garš mūžs ir viņas labā roka, un viņas kreisā –bagātība un gods. Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers. Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieši tur, tas ir laimīgs.” Sak.v. 3,13.- 18.