Mūsu savienības gaida, ka skolas dos izglītotus un labi apmācītus darbiniekus, un tāpēc tām vajadzētu sniegt skolām vissirsnīgāko un saprātīgāko atbalstu. Ir dota skaidra gaisma, ka tos, kas kalpo mūsu skolās, mācot Dieva Vārdu, izskaidrojot Rakstus un izglītojot studentus Dieva lietās, vajadzētu atbalstīt ar desmitā naudu. Šis norādījums ir dots jau sen atpakaļ un, pavisam nesen tas atkal un atkal ir atkārtots.
Kur vien tiek dibinātas skolas, tur jāatrod gudri vadītāji, “spējīgi vīri, kas bīstas Dievu, patiesības vīri, kas ienīst mantkārību”, vīri, kas darīs vislabāko, ko tie spēj, sava amata dažādajos pienākumos. Tiem vajadzētu labi prast savu darbu, tomēr daudz svarīgāk, lai tie pazemīgi staigātu ar Dievu un tos vadītu Svētais Gars. Šādus vīrus būs mācījis Dievs, un tie meklēs padomu no brāļiem, kas ir lūgšanu vīri.
Mūsu skolu pārvaldniekiem jāstrādā, vadoties no skaidriem motīviem. Savā nesavtībā tie atcerēsies, ka citām lielā pļaujas lauka daļām būs vajadzīgas tādas pat iespējas, kādas ir sagādātas viņu vadītajai skolai. Visos plānos tie atcerēsies, ka ir jāsaglabā vienlīdzība un vienprātība. Tie rūpīgi novērtēs katra pasākuma izdevumus un centīsies nepieprasīt tik lielas naudas summas, kas atņemtu citiem laukiem nepieciešamās iespējas. (216)
Pārāk bieži sludinātājiem tiek uzliktas atbildības, kurām tie nemaz nav piemēroti. Uzlieciet šīs atbildības cilvēkiem ar veikalnieciskām iemaņām, kas var nodoties saimnieciskam darbam, kas var apmeklēt skolas, vest pārskatu par finansiālo stāvokli un kas var dot norādījumus grāmatvedības lietās. Skolu darbu vajadzētu pārbaudīt vairākas reizes gadā. Lai sludinātāji darbojas kā padomdevēji, bet neuzlieciet tiem finansiālo atbildību.