Dažās mūsu skolās mācību maksa ir bijusi pārāk zema. Tas daudzējādi ir kaitējis audzināšanas darbam. Rezultātā ir radušies drosmi atņemoši parādi. Tāda rīcība vadībai pastāvīgi uzveļ aizdomas par nespēju izdarīt pareizus aprēķinus, par neprasmi taupīt un par sliktu plānošanu, skolotājus tā dara ļoti mazdūšīgus un ļaudis skubina prasīt attiecīgi zemākas cenas citās skolās. Lai arī kādi būtu bijuši mērķi, nosakot mācības maksu zemāku par dzīves vajadzību līmeni, ja atklājas, ka skola saimnieciski ļoti atpaliek, tad tas ir pietiekošs pamats jaunai plānu caurskatei un tādas skolas maksas noteikšanai, lai nākotnē rādītāji būtu savādāki. Maksai par mācīšanu, uzturu un kopmītnēm vajadzētu būt pietiekošai, lai segtu mācības spēku algas, galda apgādi ar pietiekošu daudzumu veselīga un barojoša uztura, telpu apgādi ar visu vajadzīgo un izdevumus, ko prasa ēku remonts, kā arī citus nepieciešamos tekošos izdevumus. Šis ir svarīgs jautājums un prasa ne šauru aprēķināšanu, bet pamatīgu iedziļināšanos. Ir nepieciešams Kunga padoms. Skolai vajadzīgi tik lieli ienākumi, lai pietiktu ne tikai nepieciešamo tekošo izdevumu segšanai, bet lai būtu iespējams audzēkņus mācību laikā apgādāt arī ar dažām viņu darbam vajadzīgām lietām.
Nedrīkst pieļaut, ka parādi termiņu pēc termiņa uzkrājas. Visaugstākais izglītības veids, kādu iespējams sniegt, ir bēgšana no parādiem kā no slimības. Ja paiet gads pēc gada un nav nekādu pazīmju, ka parādi samazināsies, bet tie drīzāk gan pieaugs, tad vajadzētu apstāties. Lai vadītāji saka: “Mēs atsakāmies turpināt skolas darbu, ja netiks atrasta kāda drošāka darba sistēma.” Būtu labāk, daudz labāk, ja skolu slēgtu, līdz pārvaldnieki ir iemācījušies to vadīt uz peļņu nesošiem pamatiem. Kristus dēļ, kā Dieva izredzētie ļaudis ķerieties pie darba un ievediet mūsu skolās veselīgu finansu sistēmu.
Kad skolai rodas nepieciešamība paaugstināt mācību maksu, tad vispirms šo lietu atklājiet iestādes atbalstītājiem, parādot, ka maksa ir noteikta pārāk zema un ka rezultātā skolai uzkrājas parādi, kas kropļo un traucē tās darbu. Pareizi paaugstināta mācību maksa var izsaukt skolas apmeklētāju skaitu samazināšanos, tomēr par lielu apmeklētāju skaitu nevajadzētu tā priecāties kā par brīvību no parādiem.
Viens no zemas mācību maksas rezultātiem Betlkrīkā ir izpaudies tik daudzu audzēkņu un ģimeņu saplūšana vienā vietā, ko vairs nevar saukt par gudru rīcību. Ja divas trešdaļas no Betlkrīkas ļaudīm būtu Kunga dēsti citās vietās, tad tiem pietiktu vietas augšanai. (212) Būtu redzami labāki rezultāti, ja daļu laika un enerģijas, kas veltīta lielās Betlkrīkas skolas uzturēšanai veselīgā stāvoklī, būtu izlietota skolām citās vietās, kur ir pietiekoši vietas zemkopības pasākumu izvēršanai kā daļai no sniedzamās izglītības. Ja būtu bijusi griba iet pa Kunga ceļiem un saskaņoties ar Viņa plāniem, tad tagad citās vietās augtu daudz stādu. Atkal un atkal Kungs ir sūtījis Savu Vārdu, ka draudžu un arī skolu dēsti ir jāizstāda citās apdzīvotās vietās, ka vienā vietā ir sakopots par daudz atbildīgu pasākumu. Vadiet ļaudis prom no lielajiem centriem un nostipriniet priekšrocības citās vietās, - tā skan dotā pamācība. Ja šī pamācība būtu ņemta vērā, ja spējas un līdzekļi būtu sadalīti, tad no Betlkrīkas koledžas papildu ēkām izdotās naudas pietiktu divu jaunu stādu iedēstīšanai citās vietās, un šis koks augtu un nestu tādus augļus, kādi vēl nav redzēti, jo cilvēki ir izvēlējušies paklausīt savai gudrībai.
Mūsu brāļi saka, ka ienāk lūgumi no sludinātājiem un vecākiem, ka daudzi desmiti jauniešu mūsu rindās, kam ir vajadzīgas mūsu sagatavojošo skolu priekšrocības, tās nevar apmeklēt, ja mācību nauda netiek pazemināta. Tomēr tiem, kas prasa zemu mācības maksu, vajadzētu šo jautājumu vispusīgi apsvērt. Ja audzēkņi paši nevar dabūt pietiekoši daudz naudas, lai segtu labas un pareizas audzināšanas tiešos izdevumus, vai tad nav labāk, ja tiem palīdzētu vecāki, viņu draugi, draudzes, kurām tie pieder, vai augstsirdīgi, devīgi brāļi viņu savienībā, nekā uzkraut skolai parādu nastu? Daudz labāk būtu, ja vairāki iestādes atbalstītāji sadalītu izdevumus savā starpā, nekā ļaut skolai iekrist parādos. (213)
Ir jāatrod metodes, kas neļautu mūsu iestādēm iestigt parādos. Nedrīkst pakļaut grūtībām visu darbu parādu dēļ, kas nekad nezudīs, ja nenotiks pilnīga pārmaiņa un darba vadību nenostādīs uz citiem pamatiem. Lai visi, kas ir bijuši līdzdalībnieki šīs parādu tumsas izveidošanā, tagad uzņemas pienākumu darīt visu iespējamo tās izklīdināšanai.