Atklāsmes grāmatā mēs lasām par kādu sevišķu darbu, ko šinīs pēdējās dienās Dievs sagaida no Saviem ļaudīm. Viņš ir atklājis Savus likumus un darījis mums zināmu šim laikam doto patiesību. (128) Šī patiesība arvien vairāk atveras, un Dievs vēlas, lai mēs to labi izprastu, tā ka spētu atšķirt patiesību no mald8iem un taisnību no netaisnības.
Trešā eņģeļa vēsts, šī lielā mūsu dienu pārbaudošā patiesība, jāmāca visās mūsu audzināšanas iestādēs. Dievs vēlas, lai caur tām tiktu sniegts šis īpašais brīdinājums un lai zemi apgaismotu spoži gaismas stari. Laiks ir īss. Mūs apņem pēdējo dienu briesmas, un mums jābūt nomodā un jālūdz, pētot un ņemot vērā mācības, kas dotas Dāniēla un Atklāsmes grāmatās.
Kad apustulis Jānis bija aizsūtīts prom no tiem, kurus viņš mīlēja, un atradās trimdā uz vientuļās Patmos salas, Kristus zināja, kur meklēt Savu uzticīgo liecinieku. Jānis saka: “Es, Jānis, jūsu brālis un biedrs Jēzū Kristū bēdās, valstībā un pacietībā, es biju tai salā, ko sauc Patmos, Dieva vārda dēļ un Jēzus Kristus liecības dēļ. Es biju garā Kunga dienā un dzirdēju aiz manis stipru balsi kā bazūni.” Te minētā Kunga diena ir septītā nedēļas diena jeb radīšanas Sabats. Dienā, kuru Dievs svētīja un iesvētīja, Kristus “caur Savu eņģeli Savam kalpam Jānim” darīja zināmus notikumus, kuriem vajadzēja risināties pirms pasaules vēstures noslēguma, un Viņš vēlas, lai mēs attiecībā uz tiem kļūtu gudri un saprātīgi. Ne velti Viņš ir sacījis: “Svētīgs ir tas, kas to lasa, un tie, kas dzird šīs praviešu mācības vārdus un patur, kas te ir rakstīts, - jo tas laiks ir tuvu.” Atkl.1,9. 10,1.-3. Šī ir tā izglītība, kas mums pacietīgi jāsniedz. Lai mūsu mācības viela atbilst laikam, kurā mēs dzīvojam, un lai mūsu reliģiskie norādījumi saskan ar Dieva sūtītajām vēstīm.
Mums būs jāstāv varas vīru priekšā un jāatbild par savu uzticību Dieva likumiem, darot zināmus mūsu ticības pamatus. Un jaunatnei šīs lietas ir jāsaprot. (129)Viņiem jāzina, kas notiks, pirms noslēgsies šīs pasaules vēsture. Šīs lietas attiecas uz mūsu mūžīgo labklājību, un skolotājiem un skolniekiem vajadzētu tām veltīt vairāk uzmanības. Ar spalvu un balsi jāsniedz atziņas, kas būtu barība īstā laikā ne tikai jaunatnei, bet arī gados vecākiem ļaudīm.
Mēs dzīvojam šī briesmu pilnā laika noslēdzošo notikumu vidū. Kungs paredzēja tagad valdošo neticību pirms Viņa nākšanas, un Savā Vārdā Viņš atkal un atkal ir devis brīdinājumus, ka šis notikums būs negaidīts. Šī lielā diena nāks kā “slazda valgs pār visiem, kas dzīvo pa visu zemes virsu”. Lūkas 21,35. Bet ir divas ļaužu šķiras. Vienai no tām apustulis saka šādus iedrošinošus vārdus: “Bet jūs, brāļi, neesat tumsā, ka šī diena kā zaglis jūs nesagrābj.” 1.Tes.5,4. Daži būs gatavi, kad Līgavainis nāks, un tie līdz ar Viņu ieies kāzās. Cik dārga šī atziņa ir tiem, kas modri gaida Viņa atnākšanu! Kristus mīl draudzi, “un pats par to ir nodevies, ka Viņš to svētītu, ko ir šķīstījis caur ūdens mazgāšanu iekš vārda, ka Viņš draudzi stādītu Savā priekšā pagodinātu, kurai nebūtu nekāda traipa, ne grumba, nedz cita kāda vaina, bet ka tā būtu svēta un bezvainīga”. Efes. 5,25.-27. Kurus Dievs mīl, tie priecājas par šo labvēlību, jo savos raksturos viņi ir piemīlīgi.
Mums jāpadara liels un cildens darbs, - jāizved no pasaules ļaudis, kas raksturā līdzināsies Kristum un kas būs spējīgi pastāvēt Kunga dienā. Kamēr mēs traucamies kopā ar pasaules plūsmu, mums nav vajadzīgas ne buras, ne airi. Bet, kad laivas priekšgalu pagriežam pret straumi, tad sākas arī grūtības. Sātans ierosinās visāda veida teorijas, lai tikai sagrozītu patiesību. Darbs būs smags, jo kopš Ādama krišanas cilvēce pastāvīgi ir tiekusies tikai uz grēku. (130) Bet mūsu cīņā ir iesaistīts Kristus. Darbojas Svētais Gars. Debesu spēki ir savienojušies ar cilvēcīgajiem, lai pārveidotu raksturu atbilstoši pilnības paraugam un cilvēkam jāatklāj tas, ko Dievs padara viņa iekšienē. Vai mēs kā tauta gribam izpildīt šo Dieva mums uzdoto darbu? Vai mēs gribam rūpīgi sargāt visu mums uzticēto gaismu, pastāvīgi acu priekšā turot vienu mērķi – audzēkņu sagatavošanu Dieva valstībai? Ja mēs ticībā soli pa solim iesim uz priekšu pa pareizo ceļu, sekojot savam Lielajam Vadonim, tad uz mūsu tekas visu laiku spīdēs gaisma, un apstākļi kārtosies tā, lai tiktu novērstas visas grūtības. Apziņa, ka Dievs atzīst mūsu rīcību par pareizu, sniegs cerību, un kalpojošie eņģeļi sadarbosies ar mums, nesot gaismu un žēlastību, drosmi un prieku.
Tāpēc neizšķiedīsim vairs laiku, kavējoties pie daudzajām mazsvarīgajām lietām un tādām, kas nesaistās ar Dieva ļaužu tagadējām vajadzībām. Nezaudēsim vairs laiku, slavējot cilvēkus, kas nepazīst patiesību, “jo laiks ir tuvu”. Tagad nav laika nodoties teorijām, ko pieņemts saukt par “augstāko izglītību”. Laiks, kas veltīts lietām, kuras netiecas dvēseli darīt līdzīgu Kristus attēlam, ir tādos pašos apmēros zaudēts mūžībai. Mēs to nevaram atļauties, jo katram acumirklim ir mūžības vērtība. Tagad, kad jau tūlīt jāsākas dzīvo cilvēku lietu caurskatei, vai mēs drīkstam ļaut nesvētai godkārei pārvaldīt sirdis un likt mums nolaidīgi izturēties pret audzināšanas prasībām, kas atbilstu šī briesmu pilnā laika vajadzībām?
Katrā gadījumā mums būs jāizšķiras svarīgā jautājumā, vai pieņemt zvēra jeb viņa bildes zīmi vai dzīvā Dieva zīmogu. Un tagad, kad mēs atrodamies pie mūžīgās pasaules robežas, kas gan varētu būt vēl svarīgāks, kā tikt atrastiem uzticīgiem un padevīgiem Debesu Dievam? Vai ir kaut kas, ko vajadzētu vērtēt augstāk par Viņa patiesību un Viņa likumiem? Kādu gan audzināšanu mēs varētu sniegt skolniekiem mūsu skolās, kas būtu tikpat nepieciešama, kā zināšanas par to, “ko saka Raksti”? (131)
Mēs zinām, ka ir daudz skolu, kuras piedāvā iespējas iegūt izglītību dažādos zinātnes nozarojumos, bet mēs vēlamies kaut ko vairāk. Pareizas audzināšanas zinātne ir patiesība, ko vajadzētu tik dziļi iespiest dvēselē, ka to vairs nevarētu izdzēst maldi, kas visur ir pārpilnībā. Trešā eņģeļa vēsts ir patiesības, gaisma un spēks, un mūsu skolām, kā arī mūsu draudzēm, skolotājiem kā arī sludinātājiem vajadzētu strādāt tā, lai šī vēsts atstātu pareizu iespaidu uz sirdīm. Visiem, kas ieņem audzinātāju vietas, arvien vairāk un vairāk vajadzētu vērtēt Dieva atklāto gribu, kas tik skaidri un iespaidīgi parādīta Dāniēla un Atklāsmes grāmatās.