(105) Visās mūsu telts sanāksmēs vajadzētu darīt darbu priekš bērniem un jauniešiem. Darbam labi sagatavotu skolotāju vadībā ik dienas vajadzētu noturēt bērnu sapulces vai Bībeles bērnu dārzus. Vienkāršā valodā vajadzētu sniegt mācības kā no Bībeles, tā no dabas. Bērnu dārzu metodes un mācības ar dabas uzskatāmības līdzekļiem ļoti labi palīdzēs ieinteresēt mazos. Dažās mūsu telts sanāksmēs bērnu sapulces ir noturētas divas reizes dienā. Pēc rīta stundas, ja diena ir jauka, skolotāji un bērni varētu doties garākā pārgājienā gar kādu upi vai zāļainos laukos un atpūtas brīdī smelt īsu pamācību no dabas. Tad bērniem var mācīt Kristus līdzības. Tā patiesības nostiprināsies viņu prātā kā nagla, kas iesista drošā vietā.
Mūsu darba mērķis, strādājot pie bērniem, nevajadzētu būt tikai viņu vispārējā izglītošana un laika pakavēšana, bet gan viņu atgriešana. Izsētajai sēklai mums vajadzētu izlūgt Dieva svētības, un Svētais Gars pārliecinās pat mazos. Ja mēs dzīvosim un strādāsim, ticot Dievam, tad mēs spēsim viņu vadīt pie Dieva Jēra, Kas atņem pasaules grēku.
Šis ir darbs, kas atstās vislielāko ietekmi uz Kunga ģimenes jaunākajiem locekļiem. Šajās sapulcēs pat tie bērni, kuriem ir priekšrocība kristīgas pamācības saņemt mājās, varēs daudz mācīties, kas viņiem ļoti palīdzēs. Ja bērnus mācīs Kristus vienkāršajā veidā, tad tie pieņems šīs atziņas, un, atgriežoties mājās, tie savā sirds mantu namā varēs sameklēt vienu otru dārgu mācību.(106)
Vajadzētu rūpēties, lai jauniešiem būtu izdevības saņemt pilnīgākas pamācības par Dieva Vārdu. Viņiem vajadzētu izskaidrot Bībeles patiesības. Kam ir piedzīvojumi patiesībā, tiem Rakstus vajadzētu pētīt kopā ar viņiem. Tā būs sēkla, kas iesēta labā zemē.
Šādas bērnu un jauniešu sapulces, ja tās izvadīs pareizi, apmeklēs daudzi, kas nav mūsu ticības biedri, un sapulcē sniegtās mācības tiks atkārtotas mājās. Caur bērniem var aizsniegt vecākus. Mūsu telts sanāksmēs Austrālijā šādas sapulces ir devušas daudz laba.
Tālāk citēju īsu apskatu par šajā virzienā darīto darbu vienā Austrālijas telts sanāksmē, ko uzrakstījis cilvēks, kurš piedalījās šajā darbā:
“Jau pirmajā Sabatā bērni bija noorganizēti nodaļās un klasēs un skolotāji uzsāka savu darbu. Sākumā pirmajā nodaļā bija seši bērni un apmēram piecpadsmit bērnu dārzā. Tiklīdz tuvākā apkārtnē dzīvojošie bērni uzzināja par sapulcēm, kas tiek noturētas priekš viņiem, tie sāka tās apmeklēt, un katru dienu klasēs pievienojās jauni dalībnieki. Caurmērā ik dienas no ārpuses piedalījās no astoņdesmit līdz simts apmeklētāju, un svētdienās ieradās vēl lielāks skaits. Vairākums bērnu nāca ļoti sistemātiski. Tas pats nopietnības, uzmanības un kārtības gars, kas raksturoja gados vecāku cilvēku dievkalpojumus, iezīmēja arī bērnu sapulces. Kā tiešo klases darbu, tā galveno domu atkārtojumu vadīja tā, ka bērni ne tikai klausījās, bet arī darbojās līdzi, un tāpēc tie drīz vien jutās kā mājās, un viņu karstā vēlēšanās līdzdarboties liecināja par viņu ieinteresētību.
Katru mācības stundu ievadīja ar vispārējiem vingrinājumiem, kam sekoja mācību stunda, noslēgumā visi sapulcējās uz īsu atkārtojumu un dziesmu. (107) Uzsākot nodarbības, pēc dziesmas un lūgšanas, motto un visi panti, kurus vajadzēja zināt no galvas un kas iepriekš bija apskatīti, tika pateikti vai nu kopīgi vai atsevišķi vai arī abējādi. Tad sekoja īss piemērots lasījums vai deklamācija, ko iepriekš labprātīgi bija sagatavojis kāds no bērniem. Bērni iepazinās ar “Rakstu Alfabētu” un katrs varēja izvēlēties savu burtu un pantu, ko tad iemācījās un atbildēja. Pantu izvēlēšanās un iemācīšanās notika mājās, un izrādījās, ka šīs uzliktās atbildības vēl vairāk skubināja bērnus nākt arī nākošajā dienā un regulāri apmeklēt sapulces.
Labprātīgās, ātri dotās atbildes mācības vielas atkārtošanas brīžos liecināja, ka interese par klases darbu ir bijusi liela un ka daudzas vērtīgas patiesības ir atradušas sev ceļu uz bērnu prātu un sirdi. Kad bērni atgriezās mājās, vecāki jutās pārsteigti un priecājās, dzirdot tos atkārtojam visu stundu. Daudzi no vecākiem dažādos veidos atzinīgi novērtēja priekš bērniem darīto darbu un nožēloja, ka sapulcēm tik drīz jāizbeidzas.
Sapulcēs piedalījās vairāki svētdienas skolu skolotāji un teica, ka darītais darbs viņiem ļoti paticis un ir devis tiem savu labumu. Dažreiz bērniem līdzi atnāca vecāki un likās,, ka viņi ir tikpat ieinteresēti kā mazie. Citi, kas nepiekrita mūsu uzskatiem, tomēr centās savus bērnus glīti apģērbt un ļāva tiem nākt. Daži vecāki piezīmēja, ka viņi nezina, ko mēs darām ar viņu bērniem, bet viena lieta ir skaidra – bērni grib nākt, un viņi tos nevar noturēt mājās. Daži bērni nāca no tālām vietām, un mums ir pilnīgs pamats domāt, ka no izsētās sēklas daudz ir kritis labā zemē.”
-------------
Šais sapulcēs izsētajai labajai sēklai nevajadzētu atļaut iet bojā tālākas uzraudzības un rūpju trūkuma dēļ. Daudzi vecāki priecātos, ja viņu bērni arī turpmāk saņemtu telts sanāksmē sniegtās mācības. (108) Viņi ar prieku nodotu savus bērnus tādā skolā, kurā māca un īsteno dzīvē tos pašus pamatlikumus. Kamēr vēl dzīva vecāku un bērnu interese, tikmēr ir zelta izdevība nodibināt skolu, kur varētu turpināt telts sanāksmē iesākto darbu.
Un, organizējoties ticīgo grupai un izveidojoties draudzei, tādai skolai būs liela vērtība darba pastāvīguma un stabilitātes veicināšanā. Darbiniekiem jaunā teritorijā nevajadzētu domāt, ka tiem ir tiesības lauku atstāt, kamēr viņu uzraudzībā esošajām draudzēm nav izveidoti nepieciešamie iekārtojumi. Jāuzceļ ne tikai vienkāršs lūgšanas nams, bet jādara viss nepieciešamais paliekošas draudzes skolas nodibināšanai.
Šī lieta man ir parādīta skaidri. Es redzēju dažādās vietās organizējamies jaunas ticīgo grupas un uzceļam sapulču namus. Kas tikko bija kļuvuši ticīgi, labprāt palīdzēja ar savām rokām, un, kam bija līdzekļi, tie darbu atbalstīja ar naudu. Dievnama apakšā, virs pamata, man rādīja telpas skolai, kur bērniem būtu iespējams mācīties Dieva Vārda patiesības. Iešanai uz šīm vietām tika izraudzīti svētojušies skolotāji. Audzēkņu skaits skolās nebija lielas, bet tas bija priecīgs iesākums.
Darbam ejot uz priekšu, es dzirdēju bērnu un vecāku balsis dziedam:
“Ja Kungs namu neuztaisa, Tad darbojas velti, kas pie tā strādā, Ja Kungs pilsētu neapsargā, Tad sargi velti nomodā.” (109) “Slavē Kungu, mana dvēsele. Es slavēšu Kungu, kamēr dzīvošu, Es dziedāšu savam Dievam, kamēr vēl še būšu. Nepaļaujieties uz lieliem kungiem, Uz cilvēku bērniem, kas nekā nevar palīdzēt.” “Teiciet Kungu Debesīs, Teiciet Viņu augstībā, Teiciet Viņu, visi Viņa eņģeļi, Teiciet Viņu, saule un mēness, Teiciet Viņu, visas spožās zvaigznes.” Psalms 127,1. 146, 1.-3. 148, 1.-3.
Draudžu dibināšanas, sapulču namu celšanas un skolu būvēšanas darbs izplatījās no pilsētas uz pilsētu. Visur ticīgie pūlējās vienoti un neatlaidīgi, un Kungs darbojās, lai pavairotu viņu spēkus. Tika dibināts kaut kas tāds, kas patiesību varēja darīt zināmu ļaudīm.
Šis ir tas darbs, kas jādara Amerikā, Austrālijā, Eiropā un visur tur, kur ļaužu grupas tiek ievadītas patiesībā. Atmodinātajām ļaužu vienībām ir nepieciešama vieta Dieva pielūgšanai. Ir nepieciešamas skolas, kur Bībeles mācības varētu sniegt bērniem. Telpas skolai ir tikpat nepieciešamas kā nams draudzei. Kungam ir ļaudis skolu izveidošanas darbam, līdzko kaut kas tiks darīts, lai tiem sagatavotu ceļu.
--------------
Vietās, kur ticīgo ir maz, lai vienkārša skolas nama uzcelšanai apvienojas divas vai trīs draudzes. Lai visi ņem dalību izdevumu segšanā. Ir pēdējais laiks, lai Sabata turētāji atšķirtu savus bērnus no pasaulīgas sabiedrības un tos nodotu vislabāko skolotāju uzraudzībā, kas Bībeli darītu par visu mācību pamatu.