(100) Ja kādā mazākā vai lielākā pilsētā ir pamodināta interese, tad šo interesi vajag uzturēt arī tālāk. Šī vieta ir rūpīgi jāapstrādā, līdz tur paceļas vienkāršs lūgšanas nams kā zīme, kā Dieva Sabata piemineklis, kā gaisma tikumiskajā tumsā. Šiem pieminekļiem jāpaceļas daudzās vietās par liecību patiesībai. Dievs Savā žēlastībā ir gādājis, lai evaņģēlija vēstneši ietu uz visām zemēm, pie visām valodām (mēlēm) un visiem ļaudīm, līdz patiesības karogs būs stingri nopamatots visās apdzīvotās pasaules daļās.
---------------
Kur tikai ir pamodināta kāda ticīgo grupa, tur vajadzētu uzcelt arī lūgšanas namu. Lai darbinieki neatstāj attiecīgo vietu, kamēr nav padarīts šis darbs.
Daudzās vietās, kur pasludināta vēsts un dvēseles to pieņēmušas, ļaudis atrodas ierobežotos apstākļos un maz var darīt tādu priekšrocību radīšanai, kas piešķirtu darbam pienācīgo godu. Tas bieži izraisa grūtības darba tālākai izvēršanai. Cilvēkiem ieinteresējoties par patiesību, citu draudžu sludinātāji tiem saka, - un šos vārdus atkārto arī draudžu locekļi: “Šiem ļaudīm nav draudzes un nav vietas, kur pielūgt Dievu. Jūs esat maza trūcīgu un nemācītu ļaužu grupiņa. Pēc īsa laika sludinātāji aizies, un tad šī interese izgaisīs. Tad jūs atteiksieties no visiem šiem jaunajiem uzskatiem, kurus jūs esat pieņēmuši.”
Vai mēs varam pielaist domu, ka tas neizraisīs stipru kārdināšanu tiem, kuri redz mūsu ticības pamatojumus un kurus Dieva Gars ir pārliecinājis un pievērsis tagadējai patiesībai? Daudzkārtīgi ir atkārtots, ka no maza iesākuma var izaugt lieli panākumi. (101) Ja mūsu Pestītāja valsts izveidošanas interesēs mēs parādīsim gudrību, svētotu spriedumu un darbu vadīsim prasmīgi, tad tas izpaudīsies, mums darot visu, kas ir mūsu spēkos, lai pārliecinātu ļaudis par mūsu darba stabilitāti. Tiks uzceltas vienkāršas svētnīcas, kur patiesību pieņēmušie ļaudis varēs atrast vietu Dieva pielūgšanai saskaņā ar viņu pašu sirdsapziņas balsi.
--------------
Lai mūsu draudzes būves, kur vien iespējams, tiek iesvētītas Dievam brīvas no parādiem. Kad ir izveidojusies draudze, tad lai tās locekļi ceļas un sāk būvēt. Pēc sludinātāja norādījumiem, kuru vada viņa līdzstrādnieku – sludinātāju padomi, lai jaunatgrieztie strādā paši ar savām rokām, sacīdami: “Mums vajadzīgs sapulces nams, un mums tas jādabū.” Dievs uzaicina Savus ļaudis strādāt Viņa darbā vienoti un līksmi. Dariet tā, un tad drīz atskanēs pateicības balss: “Redziet, ko Kungs ir darījis.”
Tomēr atsevišķos gadījumos jauna draudze var nebūt spējīga tūlīt panest visu lūgšanas nama būves nastu. Šādos gadījumos lai viņiem palīdz citu draudžu locekļi. Reizēm var būt labāk aizņemties mazliet naudas, nekā nebūvēt. Ja kādam cilvēkam ir nauda un tas pēc tam, kad ir devis savu iespēju robežās, ir gatavs naudu aizdot bez peļņas vai uz maziem procentiem, tad būtu pareizi, ja šo naudu izlietotu, līdz varēs atbrīvoties no parāda. Tomēr, es atkārtoju, ja iespējams, tad draudzes būves vajadzētu iesvētīt no parādiem brīvā stāvoklī.
Mūsu draudzēs solus nevajadzētu izīrēt. Bagātie nav godājami vairāk par nabagiem. Lai netiek darīta nekāda starpība. “Jūs visi esat brāļi.”
Nevienā mūsu būvē nevajadzētu censties izcelties ar ārišķībām, jo tāda rīcība neveicinās darba attīstību.” Mūsu taupībai jāliecina par mūsu pamatlikumiem. Mums nevajadzētu izmantot nedrošas darba metodes. (102) Visu vajadzētu darīt pamatīgi un pārliecinoši, šim laikam un mūžībai.
------------
Man rādīja dažu draudžu nolaidīgo rīcību, nesargājoties no parādiem un necenšoties no tiem atbrīvoties. Dažos gadījumos uz Dieva namu pastāvīgi gulstas parādi. Bez pārtraukuma ir jāmaksā procenti. Tā nevajadzētu būt un tā nav jābūt. Ja priekš Kunga tiks parādīta tāda gudrība, taktiskums un centība, kādu Dievs prasa, tad stāvoklis mainīsies. Parādi tiks nokārtoti. Tos, kas var dot, Dievs aicina pienest ziedojumus, un pat vistrūcīgākie locekļi var veikt savu mazumu. Pašaizliedzība visiem dos iespēju kaut ko darīt. Veciem un jauniem, vecākiem un bērniem jāparāda sava ticība savos darbos. Visenerģiskākā veidā lieciet draudzes locekļiem saprast, ka katram jādara sava daļa. Lai ikviens dara vislabāko, ko viņš spēj. Ja būs griba darīt, tad Dievs pavērs ceļu. Dievs nevēlas, ka Viņa lietu kavētu parādi.
Dievs aicina uz uzupurēšanos. Tas dos ne tikai naudu, bet arī garīgu uzplaukumu. Pašaizliedzība un uzupurēšanās darīs brīnumus draudzes garīgajā augšupejā.
----------------
Dievam nepatīk, ka mūsu draudzes apgrūtina parādi. “Man pieder sudrabs, un Man pieder zelts, saka Kungs Cebaot.” Ag. 2,9. Dievs tiek apkaunots, ka šo zeltu un sudrabu izlieto savtīgiem nolūkiem, lai apmierinātu godkāri, lepnumu vai kādu citu savtīgu iegribu. Ja Dieva izredzētie ļaudis grezno savas personīgās mājas un Kunga naudu iegulda savu iegribu apmierināšanai, ļaujot Viņa lietai nīkuļot, tad tie nevar tikt svētīti. (103)
Ja jūs Kungu stādīsiet pirmā vietā un nolemsiet, ka parādi vairs ilgāk nedrīkst darīt kaunu Viņa namam, tad Dievs jūs svētīs. Katru nedēļu centieties nolikt kaut ko šim nolūkam, kaut ko vēl klāt jūsu desmitā naudai. Šim nolūkam iegādājieties krājkasīti. Paskaidrojiet bērniem, ka tā ir pašaizliedzības kastīte, kurā jūs liekat katru dolāru un katru peniju, kas nav jāizlieto neatliekamajām vajadzībām. Šī nauda domāta Kunga namam, lai lūgšanas vietu atbrīvotu no Debesis apkaunojošā parāda. Ar šo ziedojumu pienešanu katrs ģimenes loceklis saņems svētības.
Dievs lasa visas domas. Viņš ievēro katru rīcību. Viņš svētīs visu, ko darīs ar sirsnīgu vēlēšanos veicināt Viņa darbu. Divas artavas, kauss auksta ūdens, ja tas pasniegts līdzjūtīgā mīlestībā, Kunga spēkā darīs labu šeit un nesīs algu nākotnē.
--------------
Katra kristieša pārbaudes jautājums, ar kuru viņam jāgriežas pašam pie sevis, ir: “Vai manas dvēseles dziļumos valda vislielākā mīlestība uz Kristu? Vai es mīlu Viņa telti? Vai lai es nepagodinu Kungu, veltījot Viņa svētajai iestādei savu vislielāko uzmanību? Vai es pietiekoši stipri mīlu Dievu un savu Pestītāju, lai aizliegtu pats sevi? Vai, ja tieku kārdināts nodoties izpriecai un savtīgai baudai, es saku: “Nē, es neko neizdošu savu iegribu apmierināšanai, kamēr Dieva namu noslogo parādi”?
Mūsu Pestītājs prasa daudz vairāk par to, ko mēs Viņam dodam. Paša “es” grib stāvēt pirmā vietā, bet Kungs prasa visu sirdi, visu mīlestību. Viņš nenāks mūsos kā otrās pakāpes viesis. Un vai Kristum nepienākas veltīt vislielāko un augstāko ievērību? Vai Viņam nevajadzētu prasīt no mums šo cieņu un padevību apliecinošo zīmi? Šīs lietas atrodas mūsu sirds, ģimenes un draudzes dzīves pašos pamatos. Ja Dievam ir nodota visa sirds, dvēsele, spēks un dzīve, ja Viņam veltīta visa mīlestība, tad visā mūsu kalpošanas darbā Viņš ieņems pirmo un visaugstāko vietu. (104) Ja esam saskaņojušies ar Dievu, tad vairāk par visu citu mēs domāsim par Viņa godu un slavu. Dodot dāvanas un ziedojumus, neviena persona netiks vērtēta augstāk par Viņu. Mums ir zināma izpratne par to, ko nozīmē būt Kristus līdzstrādniekam šajā svētajā pasākumā.
Nams, kurā Dievs satiekas ar Saviem ļaudīm, būs mīļš un dārgs ikvienam Viņa uzticīgajam bērnam. Parādiem netiks atļauts to sakropļot. Šādas lietas pieļaušana izskatītos gandrīz kā tavas ticības aizliegšana. Tu būsi gatavs pienest lielu personīgu upuri, ja tikai tu varētu atbrīvot no parādiem namu, kur Dievs sastopas ar Saviem ļaudīm un tos svētī.
Var nomaksāt katru parādu, kas gulstas uz jebkuru mūsu lūgšanas namu, ja tikai draudzes locekļi gudri plānos un nopietni, neatlaidīgi pūlēsies parādu dzēst. Un katrā parāda samaksāšanas gadījumā lai notiek pateicības dievkalpojums, Dieva namu no jauna iesvētot Dievam.
------------
Dievs pārbauda Savu ļaužu ticību, lai atklātos viņu raksturi. Kas ārkārtējas vajadzības apstākļos ir gatavi pienest Viņam upurus, tie ir ļaudis, kurus Viņš pagodinās kā līdzstrādniekus Savā darbā. Kas nav labprātīgi sevi aizliegt Dieva nodomu piepildīšanas labā, tie tiks pārbaudīti, lai viņu rīcība kļūtu redzama cilvēku skatam, kā tā ir redzama Viņa acīm, Kas lasa siržu domas.
------------
Kad Kungs redzēs, ka Viņa ļaudis ierobežo savas iedomātās vajadzības un rīkojas pašaizliedzīgi, ne kurnot un žēlojoties, kā Lata sieva atstāja Sodomu, bet līksmi, ka var ko darīt Kristus dēļ, tad darbs ar spēku ies uz priekšu.