Ir nepieciešama daudz pilnīgāka kristību kandidātu sagatavošana. Viņiem jāsaņem pilnīgākas pamācības, nekā parasti tiem tiek sniegtas. Kas tikko atzinuši patiesību, tiem vajadzētu nepārprotami izskaidrot kristīgas dzīves pamatlikumus.(92) Neviens nevar paļauties uz savu ticības apliecību kā uz pierādījumu, ka viņam ir glābjoša savienība ar Kristu. Mums nav tikai jāsaka: “Es ticu”, bet patiesība ir arī jāīsteno dzīvē. Tikai saskaņojoties ar Dieva prātu mūsu vārdos, mūsu izturēšanās veidā un mūsu raksturā, mēs pierādām, ka mums ir savienība ar Viņu. Ja kāds atsakās no grēka, kas ir likuma pārkāpšana, tad viņa dzīve tiks saskaņota ar likumu līdz pilnīgai paklausībai. Tas ir Svētā Gara darbs. Rūpīgi pētītā Vārda gaisma, sirdsapziņas balss un Svētais Gars radīs sirdī patiesu mīlestību uz Kristu, Kurš Sevi atdeva par pilnīgu upuri, atpirkdams visu cilvēku, miesu, dvēseli un garu. Un mīlestība izpaužas paklausībā. Skaidra un noteikta būs atšķirošā līnija starp tiem, kas mīl Dievu un tur Viņa baušļus, un tiem, kas Viņu nemīl un kas neņem vērā Viņa priekšrakstus.
Uzticīgiem kristiešiem vajadzētu būt sasprindzinātai interesei, lai grēkus atzīstošā dvēsele pareizi saprastu taisnību Kristū Jēzū. Ja kādi ir atļāvuši, ka to dzīvi pārvalda savtīgas intereses, tad uzticīgiem ticīgajiem vajadzētu būt nomodā par šīm dvēselēm kā tādiem, kam par tām ir jāatbild. Viņi nedrīkst atteikties no uzticīgām, saudzīgām un mīlošām pamācībām, kas jaunatgrieztajiem ir tik svarīgas, lai netiktu darīts nekāds vienaldzīgs darbs. Jau pašiem pirmajiem piedzīvojumiem vajadzētu būt pareiziem.
Sātans nevēlas, lai kāds ieraudzītu, ka ir nepieciešama pilnīga pakļaušanās Dievam. Ja cilvēks tā nepakļaujas, tad grēks vēl nav atstāts, ēstkāre, tieksmes un kaislības cīnās pēc virskundzības, kārdināšanas samulsina sirdsapziņu, tā ka nevar notikt patiesa atgriešanās. Ja visi saprastu, kāda cīņa dvēselei jāizcīna ar sātaniskiem spēkiem, kuri cenšas to sasaistīt, savaldzināt un piekrāpt, tad tiktu darīts daudz rūpīgāks darbs to labā, kas jauni ticībā. (93)
Šīs dvēseles, ja tās ir atstātas vienas pašas, bieži tiek kārdinātas un neizprot šo kārdināšanu ļaunumu. Lieciet tām saprast, ka to priekšrocība ir lūgt padomu. Lai tās meklē tādu cilvēku sabiedrību, kas viņām var palīdzēt. Biedrojoties ar ļaudīm, kas mīl un bīstas Dievu, tās saņems spēku.
Mūsu sarunām ar šīm dvēselēm vajadzētu būt garīgām un drosmi iedvesošām. Kungs redz katras vājās, šaubu nomocītās, cīnošās dvēseles sadursmes, un Viņš palīdzēs visiem, kas Viņu piesauks. Viņi redzēs savā priekšā atveramies Debesis un Dieva eņģeļus nonākam un uzejam pa šīm mirdzoša spožuma kāpnēm, pa kurām viņi mēģina kāpt.
Vecāku darbs. – Vecākiem, kuru bērni vēlas tikt kristīti, ir darāms noteikts darbs kā sevis pārbaudīšanā, tā arī uzticīgā savu bērnu pamācīšanā. Kristības ir vissvētākais un vissvarīgākais iestādījums, un vajadzētu pilnībā izprast tā nozīmi. Ar to apliecina grēku nožēlu un ieiešanu jaunā dzīvē Jēzū Kristū. Ar šī iestādījuma pieņemšanu nevajadzētu nepiedienīgi steigties. Lai vecāki un bērni pārdomā, ar ko šis iestādījums saistās. Piekrītot savu bērnu kristībai, vecāki svēti solās uzticīgi gādāt par šiem saviem bērniem, vadīt tos viņu rakstura veidošanas darbā. Viņi ar to apņemas sevišķā kārtā sargāt šos ganāmpulka jērus, lai viņi neapkaunotu ticību, kuru tie apliecina.
Jau no visagrākajiem gadiem bērniem vajadzētu sniegt reliģiskas pamācības. Tās nevajadzētu dot nosodošā garā, bet gaiši un priecīgi. Mātēm pastāvīgi jābūt nomodā, lai bērni nesastaptos ar kārdināšanām tiem nepazīstamā veidā. (94) Vecākiem jāsargā savi bērni ar gudriem un patīkamiem norādījumiem. Kā šo nepieredzējušo bērnu vislabākajiem draugiem tiem vajadzētu viņiem palīdzēt gūt uzvaru, jo kļūt par uzvarētājiem priekš viņiem nozīmē visu. Vecākiem vajadzētu saprast, ka viņu pašu mīļie bērni, kas cenšas rīkoties pareizi, ir Kunga ģimenes jaunākie locekļi, un tiem vajadzētu justies stipri ieinteresētiem palīdzēt viņiem iet taisnā virzienā pa Ķēniņa augsti stāvošo paklausības ceļu. Ar mīlošu ieinteresētību tiem dienu no dienas vajadzētu viņiem mācīt, ko nozīmē būt Dieva bērniem un pakļaut gribu paklausībā Viņam. Māciet viņiem, ka paklausība Dievam ietver paklausību saviem vecākiem. Tam jābūt katras dienas un katras stundas darbam. Vecāki, esiet modri, esiet modri un lūdziet un dariet savus bērnus par saviem līdzstrādniekiem.
Kad ir pienācis viņu dzīves laimīgākais brīdis un viņi savās sirdīs iemīl Jēzu un vēlas tikt kristīti, tad savā rīcībā pret viņiem esiet uzticīgi. Pirms viņi pieņem kristību, jautājiet tiem, vai Dieva darbu viņi grib darīt par savas dzīves galveno uzdevumu. Tad pastāstiet viņiem, kā tas sākams. Tieši pirmā mācību stunda ir ļoti nozīmīga. Sirsnīgi un vienkārši viņiem pastāstiet, kā tie var izdarīt savu pirmo kalpošanu Dievam. Padariet, lai šis darbs bērniem būtu tik viegli saprotams, cik vien iespējams. Paskaidrojiet viņiem, ko nozīmē nodot sevi Kungam, darīt tieši tā, kā Viņa Vārds liek, pakļaujoties kristīgu vecāku padomam.
Ja pēc uzticīga darba esat pārliecināti, ka jūsu bērni izprot atgriešanās un kristības nozīmi un ir patiesi atgriezušies, tad ļaujiet tiem tikt kristītiem. Bet es vēl atkārtoju, vispirms sagatavojieties paši uzticīgam darbam, lai vadītu viņu nepieredzējušās kājas šaurajā paklausības ceļā. Vecākos jādarbojas Dievam, lai tie varētu parādīt saviem bērniem pareizu priekšzīmi mīlestībā, laipnībā, kristīgā pazemībā un pilnīgā sevis nodošanā Kristum. Ja jūs piekrītat savu bērnu kristībai un pēc tam ļaujat tiem rīkoties, kā tie paši vēlas, neizjūtot sevišķu pienākumu pasargāt viņu kājas uz taisnās tekas, tad jūs paši esat atbildīgi, ja viņi pazaudē ticību, drosmi un interesi par patiesību. (95)
Draudzes gana darbs. – Kandidātiem, kas aizsnieguši vīru un sievu brieduma gadus savus pienākumus vajadzētu izprast labāk nekā tiem, kas ir jaunāki, tomēr draudzes ganam jāpilda savs pienākums pret šīm dvēselēm. Varbūt viņiem ir nepareizs dzīves veids un ieradumi? Draudzes ganam pienākas noturēt tiem īpašas sapulces. Lasiet viņiem Bībeli, sarunājieties un lūdziet kopā ar tiem un skaidri parādiet, kādas ir Kunga prasības pret tiem. Lasiet viņiem, ko Bībele māca par atgriešanos. Rādiet, kādi ir atgriešanās augļi, kas liecina, ka tie mīl Dievu. Rādiet, ka patiesa atgriešanās ir sirds, domu un nolūku pārmaiņa. No sliktiem ieradumiem vajag atteikties. Ir jānoliek aprunāšanas, greizsirdības un nepaklausības grēki. Ir jācīnās pret katru ļaunu rakstura vilcienu. Tad ticīgais var droši uz sevi attiecināt apsolījumu: “Lūdziet, tad jums taps dots.” Mat.7,7.