----------
Atlikušo draudze nesīs pasaulei Dieva vēstīs ietvertos noslēpumus, kurus redzēt vēlas eņģeļi un kurus saprast ilgojas pravieši, ķēniņi un taisnie cilvēki. (20) Pravieši ilgojās saprast to, par ko paši pravietoja, tomēr viņiem šī priekšrocība netika dota. Viņi vēlējās redzēt, ko mēs redzam, un dzirdēt, ko mēs dzirdam, bet viņi to nevarēja. Viņi visu zinās tad, kad Kristus nāks otru reizi, kad, tik liela pulka apņemts, ko neviens cilvēks nevar izskaitīt, Viņš izskaidros šo glābšanu, kas notikusi, pateicoties Viņa lielajam upurim.
----------
Trešā eņģeļa vēsts patiesības daži ir pasnieguši kā sausu teoriju, bet šajā vēstī ir jāparāda Kristus, tas Dzīvais. Viņš ir jāatklāj kā pirmais un pēdējais, kā Es esmu, kā Dāvida Atvase un Sakne un kā spožā Rīta Zvaigzne. Caur šo vēsti pasaulei jādara zināms Dieva raksturs Kristū. Ir jāatskan aicinājumam: “Jeruzaleme, labas vēsts sludinātāja, pacel savu balsi ar spēku, pacel to, nebīsties! Saki Jūda pilsētām, redzi, jūsu Dievs! Redzi, Kungs Kungs nāk varens, un Viņa elkonis valdīs, redzi, Viņa alga ir pie Viņa un Viņa atmaksāšana Viņa priekšā. Viņš ganīs Savu ganāmo pulku kā gans, Viņš sapulcinās jērus Savās rokās un nesīs Savā klēpī.”Jes.40,9.-11.
Tagad mums līdz ar Jāni Kristītāju jānorāda ļaudīm uz Jēzu, sakot: “Redzi, Dieva Jērs, Kas nes pasaules grēkus.” Jāņa 1,29. Tagad kā nekad agrāk jāatskan uzaicinājumam: “Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer.” “Gars un līgava saka: nāc! Un, kas to dzird, tas lai saka: nāc! Un, kam slāpst, tas lai nāk, un, kam gribas, tas lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas.” Jāņa 7,37. Atkl.22,17.
Ir darāms liels darbs un ir jāstrādā ar visiem mūsu rīcībā esošajiem spēkiem, lai atklātu Kristu kā grēkus piedodošo Pestītāju, Kristu kā grēku nesēju, (21) Kristu, kā spožo Rīta Zvaigzni, un Kungs mums piešķirs pasaules labvēlību, līdz mūsu darbs būs padarīts.
----------
Kamēr eņģeļi vēl tur četrus vējus, mums jāstrādā ar visām mūsu iespējām. Mums jānes mūsu vēsts bez jebkādas vilcināšanās. Mums jānodod liecība Debesu Universam un cilvēkiem šai izvirtušajā laikmetā, ka mūsu reliģija ir ticība un spēks, kuras Autors ir Kristus, un ka Viņa Vārds ir dievišķa neapstrīdama patiesība. Cilvēku dvēseles svārstās svaru kausos. Tās kļūs vai nu par Dieva valsts pavalstniekiem vai par vergiem sātana despotismam. Visiem jādod iespēja satvert cerību, kāda tiem sniegta evaņģēlijā, bet kā lai viņi dzird bez sludinātāja? Cilvēku ģimenei nepieciešama tikumiska atjaunošanās, rakstura sagatavošana, lai tie varētu pastāvēt Dieva klātbūtnē. Ir tādas dvēseles, kas gatavas aiziet bojā plaši izplatīto teorētisko maldu dēļ, kuru mērķis ir apkarot evaņģēlija vēsti. Kas tagad grib pilnīgi svētoties, lai strādātu kopā ar Dievu?
Redzot pasaulei draudošās briesmas un tās postu, kādā tā nokļuvusi sātana darbības rezultātā, neizšķiediet jums no Dieva dotos spēku veltīgā vaimanāšanā, bet sāciet strādāt sevis un citu labā. Uzmostieties un jūtieties atbildīgi par tiem, kas iet bojā. Ja tie netiek mantoti Kristum, tad tie pazaudēs svētlaimīgo mūžību. Domājiet par to, ko iespējams panākt viņu labā. Dvēselei, kuru Dievs radījis un Kristus atpircis, ir liela vērtība tai pavērto iespējamību dēļ, garīgo priekšrocību dēļ, kas tai dāvātas, spēju dēļ, kuras tā var iegūt, ja Dieva Vārds to atdzīvinās, un nemirstības dēļ, kuru tā, ja būs paklausīga, var mantot caur Dzīvības Devēju. (22) Debesīm viena dvēsele ir vērtīgāka nekā visa pasaule ar tās bagātībām, namiem, valstīm un naudu. Vienas dvēseles atgriešanai mums līdz pēdējai iespējai vajadzētu izlietot visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus. Viena Kristum mantota dvēsele ap sevi izplatīs Debesu gaismu, pāršķeļot morālo tumsu un glābjot citas dvēseles.
Ja Kristus atstāja deviņdesmit deviņas, lai glābtu vienu pazudušo avi, vai mēs varam tikt attaisnoti, ja darīsim mazāk? Vai necenšanās strādāt tieši tā, kā Kristus strādāja, upurēties, kā Viņš upurējās, nav nodevība pret svēto uzdevumu un Dieva apvainošana?
Lieciet atskanēt trauksmei visā zemes garumā un platumā. Sakiet ļaudīm, ka Kunga diena ir tuvu un ļoti steidzas. Nevienu neatstājiet nebrīdinātu. Mēs paši varētu atrasties maldos esošo nožēlojamo dvēseļu vietā. Mēs varētu atrasties barbaru rindās. Atbilstoši tam, cik daudz lielāku patiesības gaismu mēs esam saņēmuši, salīdzinot ar citiem, mēs viņu priekšā esam parādnieki, un mums savs parāds jālīdzina, līdzdalot patiesību arī viņiem.
Mēs nedrīkstam zaudēt laiku. Gals ir tuvu. Patiesības izplatīšanu, ejot no vietas uz vietu, drīz kavēs briesmas no labās un no kreisās puses. Viss tiks kārtots tā, lai aizsprostotu Kunga vēstnešiem ceļu, tā ka tie vairs nespēs darīt to, ko tie var darīt tagad. Mums jāredz mūsu darbs visā tā lielumā un, cik ātri vien iespējams, uzbrūkošā cīņā jāiet uz priekšu. Saskaņā ar gaismu, kuru Dievs man devis, es zinu, ka tumsas spēki no apakšas strādā ar milzīgu enerģiju un sātans zaglīgiem soļiem dodas uz priekšu, lai sagrābtu tos, kas tagad guļ, kā vilks sagrābj savu laupījumu. Mums tagad ir brīdinājumi, kurus vēl varam dot, darbs šodienai, ko vēl varam darīt, bet drīz būs daudz grūtāk, nekā mēs varam iedomāties. Dievs, palīdzi mums turēties gaismas kanālā, strādāt, pastāvīgi raugoties uz Jēzu, mūsu Vadoni, un pacietīgi, neatlaidīgi spiesties uz priekšu pretī uzvarai.