Kas darbojas telts sanāksmēs, tiem bieži vajadzētu savstarpēji apspriesties un kopā lūgt, lai viņu pūles būtu saprātīgas. Šais sapulcēs uzmanība ir jāpievērš daudzām lietām. Tomēr sludinātājiem katru dienu vajadzētu ņemt laiku, lai kopīgi lūgtu un apspriestos. Jums jāzina, ka, lai visas lietas norisinātos pareizi, - jums jāstāv, kā man tika teikts, “plecu pie pleca, ejot taisni uz priekšu un neatkāpjoties”. Ja darbu dara šādā veidā, tad valdīs sirsnīga sadraudzība, un visā rīcībā būs saskaņa. Tad Dieva svētības brīnišķā kārtā nāks pār ļaudīm.
Pirms uzrunas teikšanas sludinātājiem vajadzētu ņemt laiku, lai lūgtu no Dieva gudrību un spēku. Agrākos laikos sludinātāji bieži izgāja un kopīgi lūdza, un tie nemitējās to darīt, līdz Dieva Gars atsaucās uz viņu lūgšanām. Tad tie atgriezās no lūgšanas vietas ar apgaismotām sejām, un, runājot uz sapulcētajiem ļaudīm, viņu vārdos bija jūtams spēks. Viņi aizsniedza ļaužu sirdis, jo Gars, kas viņus svētīja, sagatavoja sirdis viņu vēsts uzņemšanai. Debesu Universs dara daudz vairāk par to, ko mēs spējam izprast, lai sagatavotu ceļu dvēseļu atgriešanai. Mums jāstrādā saskaņā ar Debesu vēstnešiem. Mums vairāk jāilgojas pēc Dieva klātbūtnes, mēs nedrīkstam domāt, ka darbu var padarīt mūsu runāšana un svētrunu teikšana. Ja ļaudis nevar aizsniegt caur Dievu, tad tie nekad netiks aizsniegti. Mums pilnīgi jāpaļaujas uz Dievu, atsaucoties uz Viņa apsolījumu: “Ne caur spēku, nedz caur varu, bet caur Manu Garu ( tas notiks), saka Kungs Cebaots.” Cak.4,6.
(51)Kad tie, kuriem Dievs ir uzticējis vadītāju atbildības, bīsies un drebēs Viņa priekšā, izjūtot uz tiem gulstošos atbildību par darbu, kad tie izjutīs savu necienīgumu un pazemībā meklēs Kungu, kad tie šķīstīs sevi no visa tā, kas Kungam nav patīkams, kad tie ar Viņu cīnīsies lūgšanā, līdz sapratīs, ka ir saņēmuši piedošanu un mieru, tad Dievs atklāsies caur viņiem. Tad darbs ies uz priekšu ar spēku.
Mani līdzstrādnieki, Jēzum, dārgajam Jēzum, daudz, daudz pilnīgāk jāiemājo mūsu sirdīs, ja mēs gribam gūt panākumus, stāstot par Viņu ļaudīm. Mums ļoti vajadzīgs Debesu pieskāriens, Dieva Svētais Gars, lai tas mūsu darbam dotu spēku un sekmes. Mums jāatver sirds Kristum. Mums vajadzīga daudz stiprāka ticība un dedzīgāka pieķeršanās Dievam. Mums nepieciešams mirt sev un prātā un sirdī kopt mīlestību uz mūsu Pestītāju, Viņu pielūdzot un godājot. Ja mēs meklēsim Kungu no visas sirds, tad mēs Viņu atradīsim, un mūsu sirdis liesmos mīlestībā uz Viņu. Paša es kļūs pavisam nenozīmīgs, un Jēzus dvēselei būs viss un visā.
Jēzus sniedz mums, kas esam izslāpuši, dzīvības ūdeni, lai mēs to bagātīgi dzertu, ja mēs to darām, tad Jēzus būs mūsos kā ūdens avots, kas verd uz mūžīgu dzīvošanu. Tad mūsu vārdi ir valgmes pilni. Un mēs esam sagatavoti sniegt veldzi citiem.
Mums jānāk tuvu Dievam. Mums jāstrādā kopā ar Viņu. Citādi visos mūsu pasākumos būs redzams tikai vājums un kļūdas. Ja mēs būtu atstāti, lai pēc sava prāta rūpētos par Dieva lietas interesēm, tad mums nebūtu iemesls daudz ko sagaidīt, bet, ja paša es ir paslēpts Kristū, tad viss mūsu darbs tiks darīts iekš Dieva. Ticēsim Dievam katrā solī. Ja atzīstam paši savu vājumu, tad nebūsim neticīgi, bet ticīgi.
Ja mēs ticībā atsauksimies uz Dieva Vārdu, tad mēs redzēsim Viņa pestīšanu. (52) Evaņģēlijam, ko mēs sludinām, lai glābtu bojā ejošās dvēseles, jābūt tieši tam evaņģēlijam, kas glābj mūsu pašu dvēseles. Mums jāuzņem Dieva Vārds. Šis Vārds mums jāēd un jāparāda dzīvē. Tas ir Dieva Dēla miesa un asinis. Mums jāēd Viņa miesa un jādzer Viņa asinis,- ticībā jāuzņem sevī Viņa garīgās īpašības.
Mums jāsaņem gaisma un svētības, lai mums būtu kaut kas, ko dot tālāk. Katram darbiniekam dots priekšrocība vispirms sarunāties ar Dievu slēptā lūgšanas vietā un tad kā Dieva balss tālāk paudējam runāt uz ļaudīm. Vīri un sievas, kas uztur ciešu savienību ar Dievu, kuros vienmēr mājo Kristus, dara svētu pat gaisu, kuru mēs elpojam, jo viņi sadarbojas ar svētiem eņģeļiem. Tāda ticība ir vajadzīga šim laikam. Mums nepieciešams Dieva kausējošais spēks, spēks tuvoties cilvēkiem kopā ar Kristu.