Vajadzētu rūpēties, lai lielajās pilsētās vai to tuvumā rīkotās telts sanāksmes vai telts pasākumus bagātīgi atbalstītu sludinātāji. Visās mūsu telts sanāksmēs sludinātāju spēkiem vajadzētu būt pēc iespējas stiprākiem. Nav gudri, ja pastāvīgā sasprindzinājumā ļauj strādāt vienam vai diviem cilvēkiem. Tāda slodze pilnīgi izsmeļ viņu fiziskos un garīgos spēkus, un tie vairs nespēj veikt viņiem nozīmēto darbu. Lai tiem būtu sapulcēm vajadzīgais spēks, tad sludinātājiem jāiekārtojas tā, lai tie jau laikus varētu atstāt savus darba laukus drošās rokās, kas, kaut arī nespētu noturēt svētrunas, tomēr varētu virzīt darbu uz priekšu, ejot no mājas uz māju. Ar Dievu daudzi var darīt varenus darbus, un savām pūlēm tie redzēs augļus, kas ar savu bagātību tos pārsteigs.
Mūsu lielajās sanāksmēs ir vajadzīgas dažādas dāvanas. Darbā ir jāiesaista svaigi spēki. Ir jādod iespējas Svētajam Garam ietekmēt cilvēku prātu. Tad patiesība tiks pasludināta svaiga un spēcīga.
Rūpējoties par sapulču svarīgajām interesēm lielu pilsētu tuvumā, sevišķa nozīme ir visu strādnieku sadarbībai. Tiem vajadzētu iekļauties sapulču tiešajā atmosfērā, iepazīties ar ļaudīm, tiem ienākot un izejot, parādot vislielāko pieklājību un laipnību un maigu gādību par viņu dvēselēm. Viņiem jābūt gataviem runāt uz tiem laikā un nelaikā, esot nomodā, lai mantotu dvēseles. Ak, kaut Kristus strādnieki parādītu pusi no tās centības, ar kādu strādā sātans, kas vienmēr seko cilvēcīgajām būtnēm, vienmēr ir ļoti modrs, cenzdamies izlikt cilpas un slazdus viņu iznīcināšanai. (47)
Lai katra jauna diena kļūst par dienu, kurā tiek veikts vissvarīgākais darbs. Šī diena un šis vakars var būt vienīgā izdevība, kad viena vai otra dvēsele var sadzirdēt brīdinošo vēsti. Nekad to neaizmirstiet.
Ja sludinātāji atļaujas atstāt savu darbu, paklausot aicinājumam apmeklēt draudzes, tad viņi ne tikai izšķiež savus fiziskos spēkus, bet arī sev nolaupa studijām un lūgšanām vajadzīgo laiku un brīžus, kad tiem klusumā Dieva priekšā jāpārbauda pašiem sevi. Tā viņi kļūst nederīgi darbam, kad un kur tas būtu jādara.
Darbā nekas nav vairāk vajadzīgs kā praktiskie rezultāti, ko dod savienība ar Dievu. Ar savu ikdienišķo dzīvi mums vajadzētu rādīt, ka mums ir miers iekš Dieva. Viņa miers sirdī atspoguļosies mūsu sejas izteiksmē. Tas balsij dos pārliecinošu spēku. Savienība ar Dievu dos raksturam un visai mūsu rīcībai morālu vērtību. Cilvēki atzīs, ka mēs tāpat kā pirmie mācekļi esam bijuši ar Jēzu. Tas sludinātāja pūlēm piešķirs spēku, kas būs pat lielāks par viņa sludināšanas iespaida spēku. Viņš nedrīkst pieļaut šī spēka zudumu. Savienību ar Dievu, ko rada lūgšanas un Viņa Vārda studijas, tas nedrīkst atstāt novārtā, jo šeit ir viņa spēka avots. Nevienu darbu priekš draudzes nevajadzētu stādīt augstāk par šo.
Mēs pārāk nevērīgi pieķeramies Dievam un mūžīgajām patiesībām. Ja cilvēki staigās ar Dievu, tad Viņš tos paslēps Klints plaisā. Tā paslēpti, viņi var redzēt Dievu, kā Mozus Viņu redzēja. Ar Dieva sniegto spēku un gaismu viņi spēs vairāk izprast un padarīt, nekā agrāk viņi ir uzskatījuši par iespējamu.
Vārda sludināšanai un Dieva ganāmpulka paēdināšanai vajadzīgs vairāk spēju, takts un gudrības, nekā daudzi domā. Sausa, nedzīva patiesības pasniegšana noniecina šo vissvētāko vēsti, ko Dievs devis cilvēkiem. (48)
Kas māca Vārdu, tiem pašiem katra stunda jāpavada ciešā, apzinīgā un dzīvā savienībā ar Dievu. Viņos jāmājo patiesības, taisnības un žēlastības pamatlikumiem. No visas gudrības Avota tiem jāsmeļ tikumisks un intelektuāls spēks. Dieva Gara dziļajai ietekmei jāuztur dzīvas viņu pašu sirdis.
Visa spēka avots nav izsmeļams, un, ja jūs savā lielajā vajadzībā meklēsiet Svēto Garu, lai tas iedarbotos uz jūsu pašu dvēseli, ja jūs paslēpsieties Dievā, tad esiet droši, ka ļaužu priekšā jums nevajadzēs nākt sausiem un nedzīviem. Daudz lūdzot un raugoties uz Jēzu, jūs pārtrauksiet izcelt sevi. Ja jūs pacietīgi īstenosiet savu ticību dzīvē, pilnīgi uzticoties Dievam, tad jūs dzirdēsiet, ka Jēzus balss uz jums saka: “Nāc vēl augstāk.”