(41) Šais sanāksmēs mums vienmēr jāatceras, ka visur strādā divi spēki. Tiek izcīnīta cilvēka acīm neredzama kauja. Kunga armija stāv savās vietās, cenšoties glābt dvēseles. Arī sātans ar savu karapulku strādā, visos iespējamos veidos mēģinot pievilt un iznīcināt. Kungs mums pavēl: “Apvelciet visas Dieva bruņas, lai varat pretī stāvēt velna viltīgām uzmākšanām. Jo mums nav cīnīšanās pret miesu un asinīm, bet pret valdībām un varām, pret pasaules valdītājiem šīs pasaules tumsībā, pret ļauniem gariem gaisā.” Efes. 6,11.12. Cīņa turpinās dienu no dienas. Ja mūsu acis varētu tikt atvērtas, lai redzētu labo un ļauno spēku darbu, tad vairs nenotiktu nekāda niekošanās, nekāda tukša runāšana, nekāda jokošanās vai spēlēšanās. Ja ikkatrs apvilktu visas Dieva bruņas un vīrišķīgi cīnītos Kunga karā, tad tiktu iegūtas tādas uzvaras, kas tumsas valstij liktu nodrebēt.
Nevienam no mums nevajadzētu iet uz telts sanāksmi, paļaujoties, ka sludinātāji un Bībeles strādnieki to izveidos mums par svētību. Dievs nevēlas, ka Viņa ļaudis ar savu svaru apgrūtinātu sludinātājus. Viņš nevēlas, ka tie paši sevi novājinātu, darot sevi atkarīgus no cilvēcīgo būtņu palīdzības. Viņi nedrīkst kā bezpalīdzīgi bērni balstīties uz kādu citu cilvēku. Kā Dieva žēlastības namturim ikvienam draudzes loceklim vajadzētu personīgā atbildības sajūtā rūpēties par to, lai viņā pašā būtu dzīvība un to uzturošā sakne. Katram vajadzētu saprast, ka sanāksmes panākumi zināmā mērā ir atkarīgi no viņa. Nesakiet: “Es ne par ko neatbildu. Man šai sapulcē nav nekas jādara.” Tā domājot, jūs dodat sātanam izdevību strādāt caur jums. Viņš jūsu prātu piepildīs ar savām domām, dodot jums darbu savās līnijās. Savākšanas vietā ar Kristu jūs tad izkaisīsiet. (42)
Sanāksmes panākumi ir atkarīgi no Svētā Gara klātbūtnes un spēka. Pēc Gara izliešanās vajadzētu lūgt ikvienam, kam mīļa patiesības lieta. Un, cik tālu tas ir mūsu spēkos, mums vajadzētu atņemt visus kavēkļus Svētā Gara darbībai. Gars nekad nevar tikt izliets, kamēr draudzes locekļu vidū valda nesaskaņas un rūgtums. Skaudība, greizsirdība, ļaunas aizdomas un ļaunu valodu izplatīšana nāk no sātana un ir spēcīgs šķērslis Svētā Gara darbam. Nekas šinī pasaulē Dievam nav tik dārgs kā Viņa draudze. Ne par ko citu Viņš nerūpējas tik dedzīgi. Nekas tā neapvaino Dievu kā tāda rīcība, kas kaitē Viņam kalpojošo cilvēku iespaidam. Viņš prasīs atskaiti no visiem tiem, kas palīdzējuši sātanam citu kritizēšanas un drosmes atņemšanas darbā.
Kam nav līdzjūtības, maigu jūtu un mīlestības, tie nevar darīt Kristus darbu. Pirms var piepildīties pravietojums, ka vājais būs “kā Dāvids” un Dāvida nams “kā Kunga eņģelis” (Cak. 12,8.), Dieva bērniem ir jānoliek visas aizdomas par saviem brāļiem,. Katrai sirdij jāpukst pilnīgā saskaņā ar citu sirdīm. Kristīgai labvēlībai un brāļu mīlestībai jāparādās daudz, daudz bagātākā mērā. Manās ausīs skan vārdi: “Spiežaties kopā. Spiežaties kopā.” Šī laika svinīgajai, svētajai patiesībai jāvieno Dieva tauta. Tieksmēm pēc pārākuma ir jāmirst. Vienam sacenšanās mērķim jānomāc visi citi: - Kas visvairāk savā raksturā līdzināsies Kristum? Kas vispilnīgāk sevi apslēps Jēzū?
Kristus saka: “Iekš tā Mans Tēvs ir pagodināts, ka jūs nesat daudz augļu.” Jāņa 15,8. Ja vispār ir bijusi vieta, kur ticīgajiem ir vajadzējis nest daudz augļu, tad tāda vieta ir mūsu telts sanāksmes. Šais sapulcēs tiek vērota mūsu rīcība, mūsu vārdi, mūsu raksturs un mūsu iespaids var sniegties tik tālu kā pati mūžība. (43)
Pārveidotajam raksturam jāliecina pasaulei par cilvēkā mājojošo Kristus mīlestību. Kungs sagaida, lai Viņa ļaudis parāda, ka žēlastības glābjošais spēks var iedarboties uz kļūdainu raksturu, liekot tam attīstīties simetriski un nest daudz augļu.
Bet, lai pie mums piepildītos Dieva nodoms, ir jāpadara sagatavošanās darbs. Kungs pavēl mums savas sirdis iztukšot no savtības, kas ir atsvešināšanās sakne. Viņš ilgojas Savu Svēto Garu izliet pār mums bagātīgā mērā un mums pavēl ar sevis aizliegšanu atbrīvot Tam ceļu. Kas paša es būs pakļauts Dievam, tad tiks atvērtas mūsu acis, lai mēs ieraudzītu piedauzīšanās akmeņus, ko mūsu nekristīgā rīcība ir nolikusi citu ceļā. Tos visus Dievs mums pavēl novākt. Viņš saka: “Izsūdziet cits citam noziegumus un lūdziet cits par citu, ka topat veseli.” Jēk.5,16. Tad mums būs tāda pat droša paļāvība uz Dievu, kāda bija Dāvidam, kad viņš pēc sava grēka nožēlošanas lūdza: “Atdod man atkal Savas pestīšanas prieku un uzturi mani ar labprātīgu garu. Tad es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, ka grēcinieki pie Tevis atgriežas.” Dz. 51., 14.15.
Kad dvēselē valdīs Dieva žēlastība, tad to apņems ticības, drosmes un Kristum līdzīgas mīlestības atmosfēra, atmosfēra, kas stiprinās garīgai dzīvei visus, kuri to ieelpos. Tad mēs varam iet uz telts sanāksmi, lai ne tikai ņemtu, bet arī dotu. Ikviens, kas būs saņēmis Kristus piedodošo mīlestību, ikviens, kas caur Dieva Garu būs saņēmis gaismu un atgriezts patiesībā, sapratīs, ka šo dārgo svētību dēļ viņš ir parādnieks visiem tiem, ar kuriem tas nāk saskarē. Ļaudis, kas savās sirdīs ir pazemīgi, Kungs izmantos tādu dvēseļu aizsniegšanai, kurām iesvētīts sludinātājs nevar tuvoties. Viņi tiks spiesti runāt vārdus, kas atklās Kristus glābjošo žēlastību. (44)
Un, aplaimojot citus, tie arī paši tiks aplaimoti. Dievs dod mums iespējas žēlastības dāvanas izdalīt, lai mūs no jauna varētu piepildīt ar vēl lielākām žēlastības dāvanām. Dieva pārstāvim strādājot ar Kunga dotajām spējām un izlietojot Viņa piešķirtās izdevības, vēl vairāk nostiprināsies tā cerība un ticība. Ar viņu sadarbosies dievišķi spēki.