Ne ar ko savā dzīvē nedrīkst aizbildināties cilvēki, kuriem uzticēta tik svēta un svinīga vēsts, kādu nest esam aicināti mēs. Pasaule modri vēro septītās dienas adventistus, tāpēc, ka tā kaut ko zina par viņu ticības apliecību un augsto mērķi (standartu), un, redzot cilvēkus, kas nedzīvo saskaņā ar savu apliecību, tā uz viņiem raugās ar izsmieklu.
Tie, kas mīl Jēzu, savā dzīvē visu saskaņo ar Viņa gribu. Viņi ir izvēlējušies stāvēt Kunga pusē, un šo cilvēku dzīvei jābūt spilgtā pretstatā pasaules cilvēku dzīvei. Kārdinātājs nāks pie tiem ar saviem glaimiem un piedāvājumiem, sacīdams: “Visu to es gribu tev dot , ja tu mani pielūgsi.” Taču viņi zina, ka sātanam nav nekā, ko būtu vērts pieņemt, un tie atsakās padoties viņa kārdināšanām. Dieva žēlastībā viņi spēj turēties pie saviem pamatlikumiem neaptraipītā skaidrībā. Viņu tiešā tuvumā stāv svētie eņģeļi, un viņu stiprā pieķeršanās patiesībai stāsta par Kristu. Viņi vienmēr ir gatavi pildīt Kristus pavēles, nododot skaidru un izšķirošu liecību par patiesību. Viņi rāda, ka pastāv garīgs spēks, kas vīrus un sievas var darīt spējīgus ne sprīdi nenovirzīties no patiesības un taisnības, neskatoties ne uz kādiem cilvēku piedāvājumiem. Tādus cilvēkus godās Debesis, lai kur viņi atrastos, tāpēc, ka tie savu dzīvi pakļāvuši Dieva gribai, nedomājot par iespējamiem upuriem, kas tiem varētu būt.