Tie, kas savu dzīvi nodod Kristum līdzīgai kalpošanai, zina, kas ir patiesa laime. Viņu intereses un lūgšanas sniedzas tālāk par viņiem pašiem. Cenšoties palīdzēt citiem, viņi paši aug. Viņi iepazīstas ar visplašākajiem plāniem, ar visaizkustinošākiem pasākumiem, un kā viņi paši lai neaug, nostājoties dievišķajā gaismas un svētību straumē. Tādi cilvēki saņem gudrību no Debesīm. Tie kļūst arvien vairāk un vairāk vienoti ar Kristu visos viņu plānos. Tad nav iespējams garīgi stāvēt uz vietas. Pastāvīga saskare ar interesēm, kas like sevi aizmirst, ar cēliem centieniem, kas prasa augstu un svētu darbību, uzvar savtīgo godkāri un egoismu.