Mīļā jaunatne! Laiku pa laikam Kungs man ir devis brīdinošas liecības par jums. Viņš jūs stiprinās, ja jūs savas sirds labākās un svētākās jūtas nodosiet Viņam. Skaidri stādoties priekšā šos brīdinājumus, es izprotu jūsu briesmu būtību, kuras, es zinu, jūs nemaz neapzināties. Skola Batl-Krīkā pulcina kopā daudz jauniešu ar dažādu garīgu nostāju. Ja šie jaunieši nesvētoties Dievam, nepaklausīs Viņa prātam un pazemīgi nestaigās Viņa bauslības ceļu, tad skolas atrašanās Batl-Krīkā kļūs par cēloni lielām grūtībām draudzē. Šī skola var būt par svētību vai arī par lāstu. Es ļoti lūdzu jūs, kas esat nosaukti Kristus vārdā, atšķiraties no visas netaisnības un attīstiet tādu raksturu, kuru Dievs var atzīt.
Es jautāju, vai jūs ticat, ka jums dotās norājošās liecības nāk no Dieva? Ja jūs patiesi ticat, ka Dieva balss ir runājusi uz jums, norādot draudošās briesmas, vai tad jūs esat ņēmuši vērā dotos padomus? Vai jūs šīs brīdinošās liecības uzturas svaigas savā atmiņā, ar lūdzošu sirdi bieži tās pārlasot? Kungs uz jums, bērni un jaunieši, ir runājis atkal un atkal, bet jūs esat kūtri ievērot dotos brīdinājumus. Ja arī jūsu sirdis nav tieši pretojušās gaismai, ko Dievs sniedzis par jūsu raksturu, jums draudošajām briesmām, un ceļu, kāds jums jāiet, tad tomēr daži no jums nav bijuši uzmanīgi ievērot to, kas vajadzīgs, lai varētu iegūt garīgu stiprumu un būt par svētību skolā, draudzē un visiem, ar kuriem jūs satiekaties. [363]
Jaunieši un jaunietes, jūs esat atbildīgi Dievam par gaismu, kuru Viņš jums devis. Šī gaisma un brīdinājumi, ja tos neievēros, tiesas dienā liecinās pret jums. Jums draudošās briesmas ir skaidri norādītas, jūs esat biedināti un sargāti no visām pusēm, brīdinājumu iežogoti. Dieva namā jūs esat klausījušies vissvinīgākās, sirdi pārbaudošās patiesības, ko pasludinājuši Svētā Gara vadīti Dieva kalpi. Kāds iespaids šiem svinīgajiem lūgumiem ir uz jūsu sirdīm? Kā tie ietekmējuši jūsu raksturu? No jums prasīs atbildību par katru šo lūdzošo uzaicinājumu un brīdinājumu. Tiesā tie celsies, lai notiesātu tos, kas dzīvo tukši, vieglprātīgi un lepni.
Dārgie jaunie ļaudis, draugi, ko jūs sēsiet, to arī pļausiet. Tagad jums ir sējas laiks. Kāda būs pļauja? Kādu sēklu jūs sējat? Katrs izteiktais vārds, katrs padarītais darbs ir sēkla, kas nesīs labus vai ļaunus augļus un rezultātā dos sējējam vai nu priekus vai bēdas. Kāda ir sētā sēkla, tāda būs raža. Dievs jums ir devis lielu gaismu un daudzas priekštiesības. Pēc tam, kad dota šī gaisma, kad draudošās briesmas ir skaidri parādītas, atbildība gulstas uz jums. Veids, kā jūs izturaties pret gaismu, nosvērs svaru kausus par labu laimei vai ciešanām. Jūs paši esat sava likteņa veidotāji.
Jūs visi atstājat labu vai sliktu iespaidu uz citu prātiem un raksturiem. Un tieši šis iespaids kādu jūs atstājat, tiek pierakstīts debesu pārskatu grāmatās. Kāds eņģelis jūs pavada un pieraksta jūsu vārdus un rīcību. Vai rītos pieceļoties jūs izjūtat savu nevarību un vajadzību pēc Dieva spēka? Un vai jūs pazemīgi un sirsnīgi atklājat savas vajadzības jūsu Debesu Tēvam? Ja tā, tad eņģeļi ievēro jūsu lūgšanas, ja šīs lūgšanas nav nākušas no liekulīgām lūpām, tad, draudot briesmām neapzinīgi izdarīt sliktu un atstāt iespaidu, kas citus vadītu netaisnā ceļā, jūs apsargājošais eņģelis būs jums blakus, izvēloties jūsu vietā vārdus un iespaidojot jūsu darbību. [364]
Ja jūs neizjūtat briesmas un nepienesat lūgšanas pēc palīdzības un spēka pretoties kārdināšanām, tad jūs noteikti nomaldīsieties; jūsu nolaidību pienākumos atzīmēs debesu grāmatās un pārbaudes dienā jūs atradīs vieglus. Pie jums ir daži, kas izglītoti reliģiski, un daži, kas lutināti, auklēti, kas saņēmuši glaimus un uzslavas, līdz tie praktiskai dzīvei kļuvuši pilnīgi nederīgi. Es runāju par personām, kuras es pazīstu. Lutināšana, glaimi un kūtrums tā sakropļojuši viņu raksturus, ka šai dzīvei tie ir nederīgi. Un ja esam nederīgi, cik tālu tas attiecas uz šo dzīvi, kādas cerības tad mums var būt uz dzīvi, kur viss ir skaidrs un svēts un kur visiem ir saskanīgi raksturi. Es esmu lūgusi par šīm personām, es personīgi esmu griezusies pie viņām. Man bija iespējams redzēt to iespaidu, kādu viņas atstās uz citu prātu, vadot tos uz niekiem, uzpūtību, drēbju mīlestību un bezrūpību mūžīgo interešu jautājumos. Šīs šķiras vienīgā cerība, - ņemt vērā savus ceļus, pazemot savas lepnās, uzpūtīgās sirdis Dieva priekšā, atzīt savus grēkus un atgriezties.
Lepns apģērbs, kā arī izpriecu mīlestība jaunatnei ir liels kārdinājums. Mums visiem Dievs uzstāda svētas prasības. Viņš prasa visu sirdi, visu dvēseli, visas jūtas. Uz šo norādījumu reizēm dzirdama atbilde: “Ak, es sevi nemaz nesaucu par kristieti!” Bet kāda tam nozīme? Vai Dievam nav tādas pat prasības pret jums, kā pret to, kas sevi apliecina par Viņa bērnu. Vai tāpēc, ka jūs esat pārdroši, bezrūpīgi, neievērojiet svētās lietas, Kungs neņems vērā jūsu nolaidības un nepaklausības grēku? Katru dienu, kurā jūs nicinoši izturaties pret Dieva prasībām, katru piedāvāto žēlastību, kuru jūs atstājat neievērotu, to visu pieraksta jūsu rēķinā un tas palielinās jūsu grēku sarakstu, kas liecinās pret jums tanī dienā, kad caurskatīs katras dvēseles rēķinu. [365] Es griežos pie jums, jaunekļi un jaunavas, kas sevi atzīstat vai arī neatzīstat par kristiešiem. Dievs prasa visu jūsu jūtu dzīvi, priecīgi paklausot un nododoties Viņam. Jums tagad ir tikai īss pārbaudes laiks, un jūs varat to izmantot, lai bez ierunām atdotos Dievam.
Paklausība un padošanās Dieva prasībām ir tie nosacījumi, kurus Svētā Gara iedvesmā mums sniedz apustulis, lai mēs kļūtu Dieva bērni, ķēnišķīgās ģimenes locekļi. Katru bērnu un jaunieti, katru vīru un sievu Jēzus ar savām asinīm ir izglābis no bojā ejas bezdibeņa, uz kuru sātans spiež tos iet. Ja grēcinieki negrib pieņemt viņiem brīvi piedāvāto pestīšanu, vai tāpēc viņi ir atbrīvoti no saviem pienākumiem? Izvēle palikt grēkos un pārdrošos pārkāpumos nemazina viņu vainu. Jēzus ir samaksājis par tiem maksu un tie pieder Viņam. Tie ir Viņa īpašums; un ja tie negrib paklausīt Viņam, bet savu laiku, spēkus un spējas nodod sātana kalpībā, tad viņi pelna algu, kas ir nāve. Nemirstīga godība un mūžīga dzīve ir atalgojums, kuru mūsu Pestītājs piedāvā tiem, kas grib paklausīt Viņam. Viņš tiem savā Vārdā ir sagādājis iespēju iegūt pilnīgu kristīgu raksturu, un savukārt uzvarēt, kā Viņš ir uzvarējis viņu dēļ. Ar savu dzīvi Viņš ir devis piemēru, rādīdams, ka viņi var uzvarēt: “Grēka nopelns ir nāve, bet Dieva dāvana ir mūžīga dzīvība caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.
“Dieva prasības visiem ir vienlīdz saistošas. Kas izvēlas atstāt neievērotu tiem brīvi piedāvāto lielo pestīšanu, kas izvēlas kalpot sev un palikt par Dieva ienaidnieku, par pašuzupurīgā Pestītāja ienaidnieku, tas pelna savu algu. Viņš sēj uz miesu un pļaus no miesas samaitāšanu.
Kas ar kristību apvilkuši Kristu, ar šo rīcību apliecinādami atšķiršanos no pasaules un tā solījušies dzīvot jaunu dzīvi, tiem savās sirdīs nevajadzētu uzcelt elkus. Kas reiz ir baudījuši prieku par grēku piedošanu, kas baudījuši Pestītāja mīlestību un kas tad vēl neatlaidīgi turpina palikt savienībā ar Kristus ienaidniekiem, atmezdami pilnīgu taisnību, kuru Kristus tiem piedāvā un izvēlēdamies ceļus, kurus Viņš nosoda, tie saņems bargāku sodu nekā pagāni, kuri nekad nav redzējuši gaismu un nekad nav pazinuši Dievu un Viņa likumus. Kas atsakās paklausīt Dieva dotajai gaismai, izvēloties pasaules izpriecas, tās lepnību un neprātu, un kas atsakās saskaņot savu uzvedību ar Dieva likumu taisnajām un svētajām prasībām, tie Dieva acīs ir vainīgi vissmagākajos grēkos. Viņu vaina un sods būs saskaņā ar saņemto gaismu un priekšrocībām.
Pasauli mēs redzam pilnīgi nogrimušu savās izpriecās. Lielākā cilvēku daļa, sevišķi sievietes, vispirms un visvairāk domā par greznošanos un ārišķībām. Tūkstošiem cilvēku laimi izposta mīlestība uz tērpiem un izpriecām. Un daži no tiem, kas apliecina, ka mīl un tur Dieva baušļus, atdarina šo šķiru, cik vien tiem iespējams un tomēr patur kristieša vārdu. Daži jaunieši ir tik kāri uz greznošanos un izpriecām, ka viņi ir gatavi pat atteikties no kristieša vārda, lai tikai varētu sekot savām tieksmēm. Mūsu kristieša pienākums prasa, lai mēs apvaldām savu greznošanās kāri. Mūsu ticība sevī ietver vienkāršu ģērbšanos un atturēšanos no dārglietu un visāda veida izrotājumu nēsāšanas. Vai mēs esam tie, kas pārspīlētajos tērpos un izpriecu kārē saskatām pasaules cilvēku saprātu? Ja tā ir, tad mums pašiem jāizvairās no visa, kas atbalsta šo garu, kas tik ļoti pārņēmis ļaužu prātus un sirdis, ka tie dzīvo tikai šai pasaulei un nemaz nedomā par nākamo.
Kristīgie jaunieši, es esmu pie daudziem no jums redzējusi mīlestību uz drēbēm un greznošanos, un tas mani ir ļoti sāpinājis. Esmu redzējusi, ka daži no jums, kas baudījuši labu audzināšanu un reliģijas priekštiesības jau visagrākajā bērnībā, un kas ar kristību apvilkuši Kristu, tā atzīdami, ka ir miruši pasaulei, ģērbjas grezni un izturas vieglprātīgi, tā apbēdinot mūsu mīļo Pestītāju un apkauno Dieva draudzi. Man ar sāpēm bija jāredz jūsu reliģiskā lejup eja un vēlēšanās izgreznot savu apģērbu. Daži pūlas iegādāties zelta ķēdes un saspraudes, un valkājot šīs greznumlietas, pūlējušies pievērst sev citu uzmanību, tā atklājot savu slikto gaumi. Šādus raksturus es varu salīdzināt ar lepno pāvu, kas greznojas ar savām greznām spalvām, lai citi to apbrīnotu. Šim nabaga putnam nekā cita nav ar ko piesaistīt apkārtējo uzmanību, jo ne balss, ne auguma piemīlības viņam nav.