Es redzēju, ka daudzi, kas sevi atzīst par Dieva baušļu turētājiem, piesavinās savu vajadzību apmierināšanai Kunga uzticētos līdzekļus, kam vajadzēja ieplūst Viņa mantu namā. Tie aplaupa Dievu ar desmitiem un ar upuriem. Viņi slēpj un aiztur Kunga daļu sev par ļaunu. Savas mantkārības un liekuļošanas dēļ, aplaupot Dievu ar desmito un upuriem, viņi paši piedzīvo trūkumu un nabadzību un nes tumsu draudzē.
Es redzēju, ka daudzas dvēseles mantkārības dēļ ieslīgst tumsā. Skaidram, noteiktam liecību vārdam jādzīvo draudzē, vai arī Dieva lāsts pār Viņa ļaudīm nāks tikpat noteikti, kā pār seno Izraēli viņa grēku dēļ. Dievs no saviem ļaudīm, kā no vienas miesas, prasa atbildību par grēkiem, kas pastāv pie atsevišķām personām to vidū. Ja draudzes vadītāji ir nolaidīgi tādu grēku uzticīgā izmeklēšanā, kas izsauc Dieva nepatiku pār visu draudzi, tad viņi kļūst atbildīgi par šiem grēkiem. Bet pareiza pieeja cilvēku raksturiem prasa vissmalkāko darbu, kāds jeb kad cilvēkiem uzticēts. Ne visi spējīgi maldošiem aizrādīt. Tiem trūkst gudrības rīkoties taisnīgi, tāpēc ka viņi nemīl žēlastību. Viņi neredz nepieciešamību savienot mīlestību un maigu līdzcietību ar uzticīgu norāšanu. [270] Daži parasti ir nevajadzīgi bargi un neizjūt nepieciešamību ņemt vērā apustuļa piekodinājumu: “Un pret citiem esat līdzcietīgi, darīdami atšķirību, un citus izglābiet ar bailēm, izraudami tos it kā no uguns.”
Daudziem trūkst Jozua apdomības, un tie neizjūt pienākumu izmeklēt netaisnības un nekavējoties cīnīties pret viņu vidū pastāvošajiem grēkiem. Lai tie nekavē tos, uz kuriem gulstas šī darba nasta, lai tie nestājas ceļā tiem, kuriem šis pienākums jāveic. Daži šo lietu apstrīd, apšauba un atrod kļūdas, tāpēc ka citi dara darbu, ko Dievs nav uzlicis viņiem pašiem. Viņi stāv tieši ceļā un traucē tos, kam Dievs uzticējis norāt un novērst valdošos grēkus, lai Viņa dusmas neizlietos pār Viņa ļaudīm. Ja Akana gadījumam līdzīga lieta nerisinātos mūsu vidū, tad atrastos daudzi, kas apvainotu negodīgumā un kļūdu meklēšanas garā tos, izmeklēdami netaisnības, rīkotos līdzīgi Jozuam. Dievs neļaujas apsmieties, un stūrgalvīgie ļaudis, kas neņem vērā Viņa brīdinājumus, nepaliks nesodīti.
Man rādīja, ka Akana atzīšanās veids ir līdzīgs tam, kā daži mūsu vidū ir atzinuši savas vainas un kā vēl atzīs. Viņi slēpj savas kļūdas un atsakās labprātīgi atzīties, līdz Dievs tos uzrāda, un tad viņi atzīst savus grēkus. Daži cilvēki turpina kādu nepareizu rīcību, līdz tie nocietinājās. Viņi varbūt pat zina, ka apgrūtina draudzi, kā Akans zināja, ka viņa vainas dēļ Izraēls bija kļuvis nespēcīgs savu ienaidnieku priekšā. Tomēr viņu sirdsapziņa tos nenosoda. Viņi negrib atvieglot draudzi, pazemojot savas lepnās, nepaklausīgās sirdis Dieva priekšā un noliekot savas vainas. Dieva nepatika ir pār Viņa ļaudīm, un kamēr viņu vidū pastāvēs grēks un to kops atbildīgajās vietās esošie, Viņš neatklās savu spēku pār tiem.
Kas Dievu bīstoties strādā, lai atbrīvotu draudzi no kavēkļiem un lai novērstu nospiedošās netaisnības, ka Dieva ļaudis ieraudzītu nepieciešamību ienīst grēku un kļūtu savā dzīvē arvien skaidrāki, lai pagodinātu Dieva vārdu, tiem vienmēr būs jāsastopas ar pretestībā pilnu iespaidu no nesvētījušos cilvēku puses. Cefanija šādi apraksta šīs šķiras patieso stāvokli un briesmīgo sodu, kas nāks pār tiem: “Un tanī laikā Es Jeruzalemi izmeklēšu ar uguni un piemeklēšu tos vīrus, kas sēž uz savām mielēm, kas saka savās sirdīs: Kungs nedara ne laba ne ļauna.
Kunga lielā diena ir tuvu un ļoti steidzas. Klau, Kunga diena! Briesmīgi brēc paši varenie. Šī diena būs bardzības diena, bēdu un baiļu diena, vētras un posta diena, melna un tumša diena, apmākusies un miglaina diena, bazūnes un kara trokšņa diena pret visām stiprām pilsētām un augstām pilīm. Un Es izbiedēšu cilvēkus, ka tie iet kā akli, jo tie grēkojuši pret Kungu un viņu asinis taps izgāztas kā pīšļi un viņu miesas kā mēsli. Ne viņu sudrabs, ne viņu zelts tos neizglābs Kunga bardzības dienā, bet Viņa karstumā ugunī visa zeme taps aprīta, jo ātru galu Viņš darīs visiem zemes iedzīvotājiem.”