Dievs sevišķā kārtā sargāja savus ļaudis, lai tie nesajauktos ar apkārtējām elkdievīgajām tautām un viņu sirdis nepiekrāptu skaistās birzis, tempļi ar tur iekārtotiem altāriem, kas visi bija celti izšķērdīgi pievilcīgi, lai savaldzinātu jūtas un izspiestu Dievu no ļaužu prātiem.
Jērikas pilsēta bija nodevusies visneprātīgākajai elku kalpībai. Tās iedzīvotāji bija ļoti bagāti. [264] Tomēr visas Dieva piešķirtās bagātības viņi uzskatīja kā savu elku dāvanas. Pārpilnībā tiem bija zelts un sudrabs; bet līdzīgi pirms plūdu ļaudīm, tie bija samaitāti un Dieva zaimotāji, apvainodami un kaitinādami Debess Dievu ar saviem ļauniem darbiem. Tas izsauca Dieva sodu. Jērika bija cietokšņa pilsēta. Bet Kungs, karapulku virsnieks, pats nonāca no debesīm, lai vadītu debess armijas uzbrukumā pret šo pilsētu. Dieva eņģeļi pieskārās masīvajām mūra sienām un tās sabruka. Dievs bija teicis, ka Jērikas pilsēta tiks izdeldēta un ka visiem tanī jāiet bojā, izņemot Rakabu un viņas namu. Tie izglābās, Rakabas Kunga vēstnešiem parādītās žēlastības dēļ. Kunga Vārds uz ļaudīm skanēja: “Tikai sargājaties no izdeldējamā, ka jūs paši netiekat izdeldēti un neņemiet no izdeldējamā un nedariet, ka Izraēļa lēģeris top izdeldēts un nevedat to postā.” “Un tanī laikā Jozua zvērēja un sacīja: Nolādēts lai ir tas vīrs Kunga priekšā, kas celsies un uztaisīs šo pilsētu Jēriku! Pamatus lai liek pār savu pirmdzimto un vārtus lai ceļ pār savu jaunāko.” (Jozua 6:18,26)
Dievs bija sevišķi prasīgs attiecībā uz Jēriku, lai pilsētas iedzīvotāju pielūgtās lietas nesavaldzinātu Viņa ļaudis un nenovērstu to sirdis no Dieva. Viņš savus ļaudis sargāja ar visnoteiktākajām pavēlēm. Bet neskatoties uz Dieva, caur Jozua muti, dotajiem priekšrakstiem, Ākans iedrošinājās tos pārkāpt. Mantkārība viņu spieda paņemt kaut ko no tām bagātībām, kuras Dievs bija pavēlējis neaizskart, jo Dieva lāsts bija uz tām. Un šī vīra grēka dēļ, Dieva Izraēls bija nespēcīgs savu ienaidnieku priekšā. Jozua un Izraēļa vecajie bija ļoti noskumuši. Tie nometās Dieva šķirsta priekšā visdziļākā pazemībā, jo Kungs dusmojās uz saviem ļaudīm. Viņi lūdza un raudāja Dieva priekšā. Kungs runāja ar Jozua: “Celies, kāpēc tu guli uz sava vaiga? Izraēls ir apgrēkojies un arī pārkāpis Manu derību, ko Es tiem esmu pavēlējis, tie ir ņēmuši no izdeldējamā un ir zaguši un slēpuši un to ir likuši pie savas mantas. Tāpēc Izraēļa bērni nevar pastāvēt priekš saviem ienaidniekiem, tiem bēgot jābēg, jo tie ir izdeldējami. Es nebūšu vairs ar jums, ja jūs to, kas izdeldējams, no sava vidus neizdeldēsiet.”