[99] Man norādīja uz līdzību par pazudušo avi. Deviņdesmit deviņas avis atstāj tuksnesī un dara visu, lai meklētu vienu noklīdušo. Kad pazudusī avs ir atrasta, gan to ceļ uz saviem pleciem un līksms atgriežas mājās. Viņš neatgriežas pārmetot un rājot nabaga pazudušo avi, ka tā Viņam sagādājusi tik daudz pūļu, bet gan līksma ir Viņa atgriešanās ar avi kā savu nastu.
Viņš grib vēl vairāk parādīt savu prieku. Viņš saaicina draugus un kaimiņus, lai tie līksmotos kopā ar atradēju, “jo Es esmu atradis savu avi, kas bija pazudusi.” Atrašana bija Viņa līksmības galvenais iemesls, par nomaldīšanos nerunā, jo atrašanas prieks ir liels un atsver skumjas par zaudējumu un rūpes, grūtības un briesmas, ar kurām nācās sastapties, meklējot pazudušo avi un no jauna nogādājot to drošībā. “Es jums saku, ka tāpat Debesīs būs lielāks prieks par vienu atgriezušos grēcinieku, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga.”