Mīļie bērni P. un O.! Jūs pieviļat paši sevi. Jūs neesat kristieši. Būt patiesam kristietim, nozīmē būt Kristum līdzīgam. Šai ziņā jūs esat tālu no mērķa, bet es ceru, ka jūs sevi nekrāpsiet līdz būs par vēlu pārveidot savus raksturus priekš Debesīm.
Jūsu piemērs nav bijis labs. Jūs neesat paklausījuši Kristus vārdiem: “Ja kas grib Mani sekot, tas lai aizliedz pats sevi un lai ņem savu krustu uz sevis un seko Man.” Šīs mācības jūs neesat mācījušies. Jūs neesat attīstījuši pašaizliedzību. Jūs esat atstājuši novārtā dzīvības Vārdu studijas. Debesu Skolotājs sacīja: “Meklējiet Rakstos!” Viņš zināja, ka visiem nepieciešams to darīt, lai kļūtu par patiesiem Kristus sekotājiem. Jūs mīlat lasīt sacerētas grāmatas, bet Dieva Vārds jūs neinteresē. Jums savu lasīšanu vajadzētu ierobežot ar Dieva Vārdu un tām grāmatām, kas ir ar garīgu un derīgu saturu. [82] To darot, jūs aizslēgtu durvis kārdinājumiem un saņemtu svētības.
Ja jūs būtu izlietojuši to gaismu, kas dota Batl-Krīkā, tad tagad jūs būtu daudz tālāk uz priekšu dievišķajā dzīvē. Jūs abi esat tukši un lepni. Jūs neesat izjutuši, ka vajag dot norēķinu par nama turēšanu. Jūs esat atbildīgi Dievam par visām priekštiesībām un par visiem līdzekļiem, kas iet caur jūsu rokām. Jūs esat meklējuši savu prieku un sevi apmierinošas baudas, samaksājot ar sirdsapziņu un zaudējot Dieva labvēlību. Jūs neesat rīkojušies kā Kristus kalpi, kas atbildīgi Pestītāja priekšā, kas jūs ir atpircis ar savām dārgām asinīm. “Vai jūs nezināt, ka tā kalpi jūs esat, kam jūs padodat sevi par kalpiem, lai paklausītu, vai grēkam uz nāvi, vai paklausībai uz taisnību? Bet paldies Dievam, ka jūs, kas bijāt grēka kalpi, esat no sirds palikuši paklausīgi tai mācībai, kas jums tika pasniegta. Un atbrīvoti no grēka, jūs esat palikuši par kalpiem taisnībai.”
Jūs sevi apliecinājāt par Kristus kalpiem. Vai jūs nododaties Viņam, lai ātri un labprāt paklausītu? Vai jūs esat nopietni jautājuši sev, kā vislabāk patīk Tam, kas jūs ir aicinājis būt par Kristus krusta kareivjiem? Vai jūs abi uzņematies krustu un vai lepojaties ar to? Atbildat uz šiem jautājumiem Dievam. Visi jūsu darbi lai arī cik apslēpti jums liktos, ir atklāti jūsu Debesu Tēvam. Nekas nav apslēpts, nekas nav aizklāts. Visi jūsu darbi un tos ierosinošie motīvi ir atklāti Viņa skatam. Viņš pilnīgi pazīst visus jūsu vārdus un domas. Jūsu pienākums ir valdīt pār savām domām. Jums jācīnās ar tukšām un godkārīgām iedomām. Jūs varbūt domājat, ka nav nekāds grēks atļaut savām domām bez ierobežojuma traukties tur, kur tās dabīgi gribētu skriet. Tomēr tā tas nav. Jūs Dieva priekšā esat atbildīgi par iecietību pret tukšām domām, jo godkārīga un tukša fantāzija noved pie grēka, pie to lietu piepildīšanās dzīvē, pie kurām ir kavējies prāts. Valdiet savas domas un tad daudz vieglāk būs valdīt pār savu darbību. Jūsu domām jākļūst svētām. Pāvils raksta korintiešiem: “Atmezdami iedomas un visu, kas augsti ceļas pret Dieva atzīšanu un savaldām visas domas, lai tās Kristum paklausa.” [83] Ieņemot tādu viedokli jums abiem būs labāk izprotams svētīšanās darbs. Jūsu domas tad būs skaidras, tīras un cēlas, jūsu rīcība skaidra un bezgrēcīga. Jūsu miesas tiks saglabātas svētumā un godā, lai jūs varētu pienest “dzīvu un Dievam patīkamu upuri, kas lai ir jūsu prātīgā dievkalpošana”. No jums prasa, lai jūs sevi aizliegtu kā mazās tā arī lielākās lietās. Jums pilnīgi jānododas Dievam, tagadējā stāvoklī Viņš jūs neatzīst par labiem.
Jūsu iespaids uz jaunatni bijis nesvēts. Mīlestība uz ārējo greznību jūs vada pie nepareizas līdzekļu izdošanas. Jūs nesaprotat prasības, kādas Kungam ir pret jums. Jūs neesat iepazinušies ar sevis aizliegšanas patīkamajām sekām. Pašaizliedzības augļi ir svēti. Jūsu dzīves likums ir bijis kalpot sev un izpatikt sev. Jūs esat pieraduši izdot līdzekļus lepnuma apmierināšanai. Ak, cik daudz labāk jums būtu bijis, ja jūs būtu apspieduši savas vēlēšanās un tā aizliedzot acu kārību, miesas kārību un dzīves lepnumu, jums būtu bijis kaut kas ko ielikt Dieva mantu namā! Nenozīmīgu lietu pirkšanas vietā ieguldiet mazumiņu Dieva laukā, lai Kungam atnākot, jūs varat saņemt kā kapitālu, tā augļus.
Vai jūs esat pārdomājuši, cik daudz varat darīt, lai virs zemes pagodinātu savu Pestītāju? Ak, nē! Jums ir paticis godāt pašiem sevi un saņemt godu no citiem, bet mācīties kā panākt, lai Dievs jūs atzītu par labiem, nav bijusi jūsu dzīves nasta. Šķīsta un neaptraipīta reliģija ar tās stingrajiem pamatlikumiem būtu jums kā enkurs. Lai atbilstu dzīves lielajam gala mērķim, tad jums jāizvairās no to cilvēku piemēra, kas meklē sev priekus un baudu un nebīstas Dievu. [84] Dievs bagātīgi ir rūpējies par jums. Viņš ir gādājis, lai jūs, paklausot Viņa Vārdā izteiktajiem nosacījumiem un atšķiroties no pasaules, saņemtu no Viņa spēku apspiest katru pazemojošu iespaidu un attīstītu to, kas ir godājams, labs un cēls. Kristus būs jūsos kā ūdens avots, kas verd uz mūžīgu dzīvību. Reliģijas pārvaldītai gribai, prātam un katrai izjūtai ir pārveidojošs spēks.
“Vai ēdat, vai dzerat un ko vien jūs dariet, to visu dariet Dievam par godu.” Katra darba, domas un rīcību ierosinošā motīva pamatā jāatrodas šim principam, visa mūsu būtne kā fiziskā, tā garīgā, jānodod Dieva Gara vadībai. Nesvētītā griba un kaislības jāsit krustā. Tas var likties kā daudz pūļu prasošs grūts darbs. Tomēr tas jādara, jeb jūs dzirdēsiet briesmīgos vārdus no Jēzus mutes: “Ejiet prom…” Jūs spējat visas lietas caur Kristu, kas jūs dara spēcīgus. Jūs esat tajā vecumā, kad griba, apetīte un kaislības kliedz pēc apmierināšanas. Dievs tās ir licis jūsos augstiem un svētiem nolūkiem. Nav nepieciešams, lai tās, pazemotas, kļūtu jums par lāstu. Tās tādas kļūs tikai tad, ja jūs atteiksities pakļauties saprāta un sirdsapziņas pārvaldībai. Savaldies, aizliedzies,- ir vārdi un darbi, ar kuriem jūs savos piedzīvojumos neesat tuvu iepazinušies. Kārdināšanas jūs ir ietekmējušas. Nesvētošs prāts nevar saņemt spēku un atbalstu, ko Dievs tiem ir sagatavojis. Viņiem nav miera, un tie pastāvīgi kāro kaut ko jaunu, kaut ko, kas apmierinātu prātu, tam izpatiktu un to uzbudinātu, un to nosauc par prieku. Sātanam pieder vilinošās burvības ar ko ieinteresēt un kairināt sevišķi jaunatnes fantāziju, lai to varētu sagūstīt savās cilpās. Jūs ceļat uz smiltīm. Jums nopietni ir jākliedz: “Ak, Kungs, pārvērt visapslēptāko manā dvēselē!” Jūs varat atstāt uz citiem jauniešiem labu un ļaunu iespaidu.
Kaut miera Dievs jūs svētītu pilnīgi, jūsu dvēseli, miesu un garu.