Dievs ir ļāvis dārgajai patiesības gaismai apspīdēt savu vārdu un apgaismot mana vīra prātu. Ar sludināšanu un rakstīšanu viņš var uz citiem atstarot Jēzus klātbūtnes gaismas starus. Bet kalpojot pie galda, rūpējoties par draudzes kopšanas jautājumiem un kārtojot ar darbu saistītos pienākumus un darījumus, viņam lielā mērā ir atņemta priekštiesība izlietot savu spalvu un arī sludināt ļaudīm.
Viņš ir juties no Dieva aicināts aizsargāt patiesību un norāt, reizēm pat bargi tos, kas nepareizi izturējušies pret darbu. Rūpju svars un slimības radītās ciešanas bieži viņu ir grūdušas mazdūšībā un reizēm viņš visu ir redzējis pārspīlētā gaismā. Viņa brāļi ir izmantojuši savā labā viņa vārdus un ātro rīcības veidu, kas bija stipri pretējs viņu gausajam darbam un šaurajiem darbības plāniem. Tie viņam pierakstījuši motīvus un izjūtas kādu viņam nebija. Lielā starpība starp manu vīru un viņiem likās kā bezdibenis, bet tam viegli varētu tikt pāri, ja šie saprātīgie vīri būtu veltījuši visas savas intereses, lai virzītu uz priekšu dārgo Dieva darbu un ielikuši tajā visu savu sirdi. [503]
Mūsu iespaids šinī vietā, darba vadībā, varēja būt pastāvīgs un tas būtu sekmējis mūsu iestāžu uzplaukumu. Bet citi nedarīja visu iespējamo. Būdami pakļauti kārdināšanām sastopot šķēršļus, viņi ar savu rīcību varēja mest ēnu uz mūsu visnopietnākajām pūlēm Dieva darba celšanas labā. Tāpēc bijām spiesti meklēt patvērumu kaut kur citur, kur no mūsu darba nāktu lielāks labums un būtu mazāk briesmu, ka nastas mūs varētu nospiest. Dievs mums ir devis lielu brīvību un ietekmi par Viņa ļaudīm Batl-Krīkā. Pagājušā vasarā, atnākot uz šo vietu, mēs uzsākām nopietnu darbu un tas turpinās līdz šim brīdim. Sarežģījumi un grūtības bieži sekoja viens otram, prasot nogurdinošu darbu, lai tos novērstu.
Kungs nekļūdījās un neizvēlējās nepareizi, norādot, ka brālis D. varētu būt piemērots dotajai vietai, ja tas paliktu pazemīgs un paļautos uz Viņa spēku. Kādu laiku brāļa D. intereses bija godīgas un viņš darbojās Veselības Institūtā kā tēvs. Bet tad viņš paaugstinājās un kļuva pašapmierināts. Viņš sāka iet pa nepareizu ceļu. Viņš padevās kārdināšanām. Visas aizbildināšanās, ar ko direktori atvainojuši savu nolaidību pienākumos, ir nepareizas. Atbildības nobīdīšana uz brāli un māsu Vaitiem, liecina viņiem par sliktu. Viņi vienkārši neizpildīja savu pienākumu, jo tas bija nepatīkams.
Es redzēju, ka Klusā okeāna piekrastē bija vajadzīga palīdzība. Tomēr Dievs nevēlas, ka mēs uzņemtos atbildības vai censtos atrisināt sarežģījumus, kas attiecas uz citiem. Mēs varam būt padomdevēji un palīdzēt viņiem ar savu iespaidu un spriedumu. Mēs varētu daudz darīt, ja mūs nepiespiestu uzņemties nastas un smagumu, ko vajadzētu nest citiem, kaut to nešana ļoti svarīga nepieciešamo piedzīvojumu iegūšanai. Mums jāraksta par svarīgiem jautājumiem, kas ļaudīm ļoti vajadzīgi. Mums ir dārga gaisma par Bībeles patiesībām, kas jāatklāj ļaudīm.
Man rādīja, ka Dievs nevēlas, lai mans vīrs nestu tās nastas, kuras viņš ir uzņēmies pēdējos piecos mēnešos. [504] Ir pieļauts, ka liela darba daļa gūlusies uz viņu. Tas bija par iemeslu samulsumam, nogurumam un nervozitātei, kā rezultātā zaudētā drosme un gara stāvoklis kļuvis nomākts. No paša darba sākuma brāļi nav strādājuši saskanīgi. Brāļi, sludinātāji ir mīlējuši brīvību. Viņi nav nesuši vajadzīgās atbildības un nav ieguvuši iespējamos piedzīvojumus, kas tos tagad darītu spējīgus nostāties visatbildīgākajās vietās, kas skar Dieva darba vitālās dzīvības intereses. Savu nolaidību atbildību nešanā viņi ir atvainojuši ar bailēm, ka tos var nepareizi saprast.
Ticība, kuru mēs apliecinām, pieņem mūsu dabiskā noskaņojuma un mūsu temperamenta nokrāsu; tāpēc visaugstākā mērā svarīgi, lai mēs vingrinot stiprinātu sava rakstura vājās vietas un stiprās, nevēlamās īpašības vājinātu, strādājot pretējā virzienā un stiprinot pretējās īpašības. Bet daži brāļi to nav darījuši, ko viņi varēja un kas viņiem būtu bijis jādara un kas savukārt iedrošinātu un palīdzētu manam vīram turpināt nest dažas atbildības darba vadībā. Viņa līdzstrādnieki nav rīkojušies patstāvīgi, raugoties uz Dievu pēc gaismas, lai izprastu savus pienākumus. Viņi nav paklausījuši Dieva aizgādībai, kas pašķīrusi ceļu, nav kopīgi apspriedušies par darba plāniem, nav vienojušies par plāniem un darba paņēmieniem.
Kopš pagājušā vasarā atnācām uz Mičigānu, Kungs mana vīra darbu ir sevišķi svētījis. Viņš visredzamākā veidā ir ticis atbalstīts, lai paveiktu tik ļoti vajadzīgo darbu. Ja mūsu pēdējā Mičigānas telts sapulcē viņa biedri būtu bijuši nomodā, lai redzētu un izprastu Dieva darba vajadzības, tad būtu paveikts daudz vairāk. Dotās izdevības nav izlietotas. Ja brālis A. būtu palicis savienībā ar Dievu un staigājis gaismā, ja viņš būtu bijis gatavs ieraudzīt darāmo darbu un centies to ātri paveikt, tad tagad jau mēnešiem ilgi mēs būtu gājuši darbā uz priekšu un sen būtu likti pamati spiestuvei Klusā Okeāna krastā. [505] Padodoties grūtsirdībai un paliekot zem šiem mākoņiem, mēs nevaram pagodināt Dievu. Gaisma turpina spīdēt, kaut gan mēs neizjūtam tās svētību; bet ja mēs uzticīgi trauksimies uz gaismu, un ja iesim uz priekšu tā, it kā kad gaisma spīdētu, tad drīz arī iziesim no tumsas un visapkārt ieraudzīsim gaismu.
Pēdējā telts sanāksmē Dieva eņģeļi nāca, lai ar savu spēku sevišķi apgaismotu, dziedinātu un svētītu kā manu vīru, tā arī brāli Vagoneru. Tur ieguva dārgu uzvaru, kuras ietekme nekad nezudīs. Man rādīja, ka Dievs visredzamākā veidā ar zīmēm ir apliecinājis savu mīlestību, gādību un uzturošo žēlastību pār manu vīru. Viņš ir ņēmis vērā mana vīra centību un nodošanos Viņa darbam. Šim piedzīvojumam vienmēr vajadzētu vadīt manu vīru uz pazemību un pateicību.
Dievam vajadzīgi ļoti noteikti vīri. Viņš vēlas tādus strādniekus, kas, pieņemot svarīgus lēmumus, būtu tikpat uzticīgi Viņa lietai, kā magneta adata polam, kuru galvenā vēlēšanās būtu, līdzīgi Pestītājam, glābt dvēseles. Sātans izmanto katru iespēju, lai ietekmētu cilvēku prātus, viņš darbojas tieši tādā veidā un laikā, kad iespējams gūt sev vislielāko labumu un visvairāk kaitēt Dieva darbam. Nolaidība darīt to, ko spējam un ko Dievs no mums prasa darbā, ir grēks, ko nevar atvainot ar stāvokli un apstākļiem, jo Jēzus ir rūpējies par katru neparedzētu gadījumu.
Mans brāli, darot Dieva darbu tu nonāksi dažādos apstākļos, kas no tevis prasīs lielu savaldīšanos, bet kas tevi darīs spējīgu piemēroties īpatnējiem apstākļiem un situācijām. Tad tu strādājot neapmulsīsi. Tev nevajadzētu pārāk zemu novērtēt savas spējas darīt savu daļu dažādajos praktiskās dzīves aicinājumos. Ieraugot trūkumus tūlīt ķeries pie darba, lai šīs vainas dziedinātu. [506] Nepaļaujies uz citiem, ka tie aizpildīs tavus trūkumus, pašam paliekot vienaldzīgam, it kā tas būtu pats par sevi saprotams, ka tev vienmēr jāpaliek pie savām īpatnībām. Nopietni pārbaudi pats sevi, lai šīs vainas tiktu dziedinātas un tu varētu būt pilnīgs Jēzū Kristū, tā kā tev nekā netrūktu.
Ja tu sevi augstu vērtēsi, tad domāsi, ka tavi darbi ir nozīmīgāki nekā tie patiesībā ir, un tu nostāsies par personīgu neatkarību, kas robežosies ar augstprātību. Ja tu iesi otrā galējībā un par sevi spriedīsi pārāk zemu, tad tu jutīsies mazdūšīgs un tavs iespaids būs vājš; tā tu stipri ierobežosi savu ietekmi uz labu, kāda tev tomēr varētu būt. Tev jāizvairās no abām galējībām. Jūtas tevi nedrīkst pārvaldīt, apstākļi tevi nedrīkst ietekmēt. Tev ir iespējams sevi pareizi novērtēt, kas vienīgi tevi pasargās no abām galējībām. Tu vari būt cienīgs bez tukšas godkārīgas pašpaļāvības, tu vari uzklausīt citus un būt piekāpīgs, neupurējot pašcieņu un individuālo neatkarību, un tavai dzīvei būs liels iespaids kā uz augstāk stāvošiem, tā arī uz tiem, kuru sabiedriskais stāvoklis ir zemāks.
Brāli A., tagad draud briesmas, ka tevi var ietekmēt baumas. Tavs darbs noteikti ir praktisks, pamatīgs un ass. Tava mēraukla un prasības ļaudīm ir pārāk stingras. Reizēm tas ir nepieciešams; tomēr tavā darbā šīs īpašības iezīmējas pārāk asi un tās pazaudēs savu spēku, ja viņas nesavienosies ar līdzjūtīgo un iedrošinošo Dieva Gara laipnību. Tu atļauj savu radinieku un tuvāko draugu vārdiem iespaidot savus lēmumus. Tu pārāk tiem uzticies un viņu domas un uzskati novirza tevi nepareizā virzienā. Tev jābūt modram. Ģimenēm, kas atrodas X un ir tik cieši saradojušās, ir savs iespaids. Tavs spriedums, jūtas un uzskati iespaido viņas un savukārt tās iespaido tevi, spēcīga straume plūdīs nepareizā virzienā, ja jūs visi nebūsiet pazemīgi un pilnīgi svētījušies Dievam. Visi šo ģimeņu locekļi pēc dabas ir neatkarīgi un apzinīgi un ja Dieva Gars tos sevišķi nelīdzsvaros un nepārvaldīs, tad tie tiecas uz galējībām.
Nekad, nekad neļauj baumām sevi ietekmēt. Nekad lai tavu izturēšanos neiespaido tavi vismīļākie radinieki. [507] Ir pienācis laiks, kad Dieva darbā vajadzīga vislielākā gudrība. Jāsaprot, kad runāt un kad klusēt. Vēlēšanās iegūt līdzjūtību, cilvēkus ar smagiem, drūmiem raksturiem bieži ierosina neapdomīgi atklāt savas jūtas citiem. Tavs izskats uzstājoties bieži vien modina līdzjūtību, kad tev būtu labāk to nesaņemt. Visiem ir svarīgs pienākums dienu no dienas arvien vairāk un tuvāk iepazīt savas izturēšanās un rīcības motīvus. Jāiepazīst īpatnējie motīvi, kas izsauc attiecīgo rīcību. Katrs dzīves darbs jāvērtē nevis pēc ārējās izpausmes, bet gan pēc motīviem, kas liek tā rīkoties.
Visiem jābūt nomodā par savu prātu un jūtām, citādi sātans tos uzvarēs. Jūtas ir tie ceļi, pa kuriem aizsniedz dvēseli. Audzinot sevi mēs varam būt tik stingri, cik vien vēlamies, bet mums jābūt ļoti piesardzīgiem, lai citas dvēseles neiegrūstu izmisumā. Dažiem liekas, ka brālis Vaits ir pārāk bargs, runājot tik noteikti ar atsevišķām personām un norājot to, kas pēc viņa domām pie tiem ir nepareizs. Viņam varbūt draud briesmas dot iemeslu pārmetumiem, jo norājot nav tik piesardzīgs kā varētu būt. Bet daži, kas sūdzas par viņa norāšanas veidu, paši lieto visasāko, pārmetumiem un nosodījumiem pilnu valodu, nepārdomājot runā sanāksmēs un tad jūtas it kā savas dvēseles atvieglojuši un paveikuši labu darbu. Bet Dieva eņģeļi ne vienmēr šādu darbu atzīst par labu. Ja brālis Vaits arī kādai personai liek saprast, ka tā nav rīkojusies pareizi, ja viņš pret kādu ir pārāk bargs un viņu vajadzētu pamācīt mainīt savu izturēšanos un mīkstināt savu garu, tad cik daudz vairāk viņa brāļiem, sludinātājiem nepieciešams saprast, cik nepareizi, lielai sanāksmei likt ciest no griezīgiem pārmetumiem un smagām apsūdzībām, kad pilnīgi nevainīgiem jācieš līdz ar vainīgo.