Man rādīja, ka manam vīram vajag atstāt tos pienākumus, kurus nesot viņš sagādā prieku citiem, jo tas viņus atbrīvo no daudzām grūtībām. Mana vīra ātrās spriešanas spējas, skaidrā izpratne un asā uztvere, ko viņš ieguvis audzināšanas un vingrināšanās ceļā, ir vadījuši viņu uzņemties daudzas nastas, ko būtu vajadzējis nest citiem.
Brāli A., tu esi pārāk lēns. Tev vajadzētu attīstīt pretējās īpašības. Dieva darbs prasa cilvēkus, kas spēj ātri saskatīt un acumirklī darboties, īstā laikā un ar spēku. Ja tu gaidīsi, lai izmērītu katras grūtības un apsvērtu katru sastopamo sarežģījumu, tad tu maz padarīsi. Tev vienmēr būs jāsastopas ar kavēkļiem un grūtībām; tev stingri jāapņemas tos uzvarēt, vai arī tie uzvarēs tevi. Reizēm dažādi ceļi un dažādi rīcības veidi un nodomi, kas saistīti ar Dieva darbu, prātā apsvērti, liekas vienādi labi, bet tieši šinīs gadījumos ir vajadzīgas vissmalkākās izšķiršanas spējas. Un ja mērķa sasniegšanai ir kaut kas jādara, tad to vajag darīt īstajā zelta acumirklī. Jāpamana vismazākā svaru kausa nosvēršanās un tam uzreiz jāizšķir visa lieta. Ilga vilcināšanās nogurdina eņģeļus. Nepareizs lēmums reizēm ir pat vairāk attaisnojams, nekā nepārtraukta svārstīšanās, vilcināšanās, reizēm nosveroties vienā virzienā un pēc tam atkal otrā. No šādas vilcināšanās rodas vairāk sarežģījumu un nelaimes, nekā no kāda pārāk sasteigta soļa.
Man rādīts, ka visievērojamākās uzvaras un visbriesmīgākās neveiksmes viena otru nomainījušas dažu acumirkļu laikā. Dievs prasa ātru, tūlītēju rīcību. Atlikšana, šaubīšanās, vilcināšanās un nenoteiktība bieži atdod ienaidniekam visas priekšrocības. [498] Mans brāli, tev vajag reformēties. Īstā laikā veikti uzdevumi var daudz darīt patiesības labā. Vilcinoties bieži zaudē uzvaras. Šajā darbā būs kritiski stāvokļi. Ātra un noteikta rīcība īstā laikā dos slavenas uzvaras, turpretī atlikšana un nolaidība nesīs lielas neveiksmes un negodu Dievam. Ātra rīcība kritiskā brīdī bieži atbruņo ienaidnieku un viņš apmulst un tiek pārvarēts, jo viņš bija gaidījis, ka būs laiks plānot un rīkoties viltīgi.
Darbam Batl-Krīkā Dievam vajadzīgi vīri, kam spriedums vienmēr ir pie rokas, kuru prāts, ja tas ir vajadzīgs, darbotos līdzīgi zibenim. Lielu briesmu brīžos vajadzīga ātra un noteikta rīcība. Nedrīkst nokavēties. Zināma mērķa sasniegšanai var izstrādāt labus plānus, bet šo plānu atlikšana uz pavisam īsu laiku var grozīt apstākļus un līdz ar to zaudēt lielo mērķi, ko ar attapību, tālredzību un nekavējošu rīcību būtu iespējams sasniegt. Daudz varētu padarīt, ja vingrinātu prātu pārvarēt kūtrumu. Ir brīži, kad nepieciešama uzmanība un nopietnas, ilgstošas pārdomas; tad steigties būtu neprātīgi. Bet arī tad, pārāk ilgi vilcinoties, var daudz zaudēt. Noteiktos gadījumos piesardzība ir vajadzīga, bet vilcināšanās un gudrošana atsevišķos gadījumos ir atnesusi vairāk posta nekā iespējamā neveiksme steidzoties.
Mans brāli, tev jāiemācās ātri un noteikti rīkoties. Atmet savu ieradumu vilcināties. Tu esi lēns un nolaidīgs darbu uzsākt un nobeigt. Tu nedrīksti strādāt tik ierobežoti, tas nav pareizi. Kad tavu dvēseli pārņem neticība, tad tu tik ilgi vilcinies, svārsties un apsver, ka pats neko nepadari un aizkavē arī citus. Tu arī tiešām esi pietiekoši ieinteresēts ieraudzīt grūtības un sākt šaubīties, bet tu neesi ieinteresēts un modrs pārspēt grūtības un izklīdināt šaubas, vai arī tev priekš tam pietrūkst drosmes. Šādos brīžos tev vajag atdoties Dievam. Tev vajadzīgs rakstura spēks un mazāk stūrgalvības un ietiepības. Šis lēmumu un rīcības kūtrums ir viens no taviem lielākiem trūkumiem un tas stāv ceļā tavam derīgumam.
Reizēm sāpīgi izjūtams, ka tu gausi izlem ar Dieva darbu saistītās lietas. Tas pavisam nav vajadzīgs. Ātra un noteikta rīcība var dot lielus panākumus. Tu parasti labprāt strādā, ja darbs tev patīk, tu esi gatavs darboties, ja skaidri vari redzēt, kas jādara, bet tu varētu vairāk palīdzēt, ja noteikti un ātri rīkotos kritiskos brīžos un uzvarētu vilcināšanās un atlikšanas ieradumu, kas tev ir raksturīgs un stipri kavē Dieva darbu. Šis trūkums, ja tu to neuzvarēsi, lielas krīzes brīžos atnesīs postu darbam un izrādīsies liktenīgs tavai dvēselei. Ir jāiemācās noteikta un precīza rīcība īstā laikā, jo tev nav šo īpašību. Kara gājienos un kaujās bieži vairāk iegūst ar prasmi ātri rīkoties nekā nopietnās un smagās sadursmēs ar ienaidnieku.
Spēja ātri un tomēr labi padarīt savu darbu ir liels ieguvums. Mans brāli, tu tiešām esi domājis, ka tava piesardzīgā, nogaidošā rīcība pelnījusi uzslavu, ka tā drīzāk gan ir tikums nekā netikums. Bet vadoties no tā, ko Kungs man šajā lietā rādīja, tava kūtrā rīcība ir stipri kavējusi Dieva darbu un bijusi par iemeslu, ka daudz kas palicis nedarīts, ko vajadzēja padarīt. Tagad tev būs grūti mainīt savu raksturu atbilstoši Dieva prasībām, jo tev jau jaunībā ir bijis grūti būt noteiktam un ātram savā rīcībā. Kad raksturs ir izveidojies, ieradumi nostiprinājušies un garīgās un tikumiskās spējas nobriedušas, tad visgrūtāk atradināties no nepareiziem ieradumiem un iemācīties ātri rīkoties. Tev jāsaprot laika vērtība. Tu neesi atvainojams, ja atliec vissvarīgāko, kaut arī tev nepatīkamu darbu, cerēdams, ka vispār varēsi to nedarīt, vai arī domādams, ka tas kļūs mazāk nepatīkams, kamēr tanī pašā laikā tu nodarbojies ar patīkamām lietām, kas īstenībā nav vēl tik spiedošas. Vispirms tev jāveic nepieciešamais darbs, kas ietver Kunga lietas vitālās intereses, un pie mazāk svarīgiem jautājumiem jāķeras tikai tad, kad svarīgie jau atrisināti. [500] Precizitāte un noteiktība Dieva darbā ir ļoti svarīgas. Kavēšanās rada neveiksmes. Minūtēm ir zelta vērtība, tās jāizlieto pēc vislabākā aprēķina. Laicīgajām attiecībām un personīgajām interesēm vienmēr jābūt otrajā vietā. Pat vismazākā Dieva darba daļiņa nedrīkstētu ciest mūsu zemes draugu vai vismīļāko radinieku dēļ.
“Un Viņš uz citu sacīja: “Seko Man!” Bet tas sacīja: “Kungs, atļauj man papriekš noiet aprakt savu tēvu.” Bet Jēzus uz to sacīja: “Lai miroņi aprok savus miroņus, bet tu ej un pasludini Dieva valstību.” Un cits sacīja: “Kungs, es tev sekošu, bet atļauj man papriekš atvadīties no tiem, kas ir manā namā.” Bet Jēzus uz to sacīja: “Neviens neder Dieva valstībā, kas savu roku pieliek pie arkla un skatās atpakaļ.” (Lūk. 9:59-62)
Nekādām šīs zemes saitēm, nekādiem laicīgiem apsvērumiem ne uz mirkli nevajadzētu iegulties svaru kausā pret pienākumiem Dieva darbā. Jēzus atstāja visu, lai glābtu pazudušo pasauli, un Viņš no mums prasa pilnīgu svētošanos, Dieva lietas interešu labā ir jāpienes upuri. Upuris, ko no mums prasa un ko mēs izjūtam visasāk, ir jūtu upuris, tomēr galu galā tas ir pavisam mazs upuris. Draugu tev ir papilnam, un ja tikai tavas jūtas ir svētotas, tad tev nevajadzētu domāt, ka tev jāpienes ļoti liels upuris. Tev tava sieva nav jāatstāj starp pagāniem. Tu netiec aicināts iet degošajos Āfrikas tuksnešos vai cietumā, un katrā solī sadurties ar lieliem pārbaudījumiem. Esi uzmanīgs, nemeklē citu līdzjūtību; uzmanies, lai cilvēcīgās jūtas un personīgie apsvērumi tevi neietekmētu Dieva darbā. Viņš prasa nesavtīgu un labprātīgu kalpošanu. Tu vari to Viņam veltīt un bez tam izpildīt arī visus savus pienākumus pret ģimeni, tomēr šai lietai jāatrodas otrā vietā.
Mans vīrs un es pati esam pielaiduši kļūdu, uzņemoties atbildības, kuras vajadzētu nest citiem. Darba sākumā bija vajadzīgs kāds, kas ierosinātu, noteikti izpildītu uzdevumus, ietu priekšgalā cīnoties ar maldiem un visur sastopamiem kavēkļiem. [501] Mans vīrs nesa vissmagākās nastas un viņam bija jāsastopas ar visnoteiktāko pretestību. Bet atkal mēs pilnīgi noorganizējamies un atbildīgajām vietām izvēlēja vairākus cilvēkus, tad manam vīram bija īstais laiks pārtraukt vienam uzņemties atbildības un nest smagas nastas. Šis darbs sadalāms uz vairākiem cilvēkiem. Brāļi viņu spieda un viņš piekāpās un turpināja stāvēt zem gadiem ilgi nestajām nastām un atbildībām un to darot pielaida kļūdu. Viņam šīs nastas vajadzēja nolikt jau pirms vairākiem gadiem un sadalīt starp cilvēkiem, kas izvēlēti darboties citu labā. Sātanam tas patiktu, ka viena vīra prāts un spriedums pārvaldītu visu to cilvēku prātus un spriedumus, kas tic tagadējai patiesībai.
Bieži vien manam vīram vienam vajadzēja redzēt un saprast, kas nepieciešams Dieva darbā, un bez kavēšanās rīkoties. Citiem vadošajiem brāļiem netrūka prāta, bet gan trūka gribas nostāties viņa ieņemtajā vietā. Slimam cilvēkam [paralizētam] viņi ir ļāvuši nest šī darba nastas un atbildības, ko nebūtu spējis neviens no viņiem ar saviem veselajiem nerviem un spēcīgajiem muskuļiem. Reizēm viņš izturējās šķietami bargi un viņa runas varēja uzņemt kā apvainojumu. Redzot citus, kas varēja nest nastas, bet izvairījās no atbildībām, viņa sirds jutās dziļi apbēdināta un viņš runāja acumirkļa iespaidā. Viņu šajā, viņa spēkiem neatbilstošajā stāvoklī nav nolicis Kungs, bet brāļi. Viņa dzīve ir bijusi tikai nedaudz labāka kā vergam. Brāļi nav vērtējuši viņa pastāvīgos pārbaudījumus, nogurdinošās rūpes un pārmērīgo smadzeņu piepūli. Viņa dzīve ir bijusi bez prieka; un savu nelaimi viņš palielināja, sūdzoties par brāļiem – sludinātājiem, kas atstāj nedarītu viņu spējām atbildošu darbu un bija nolaidīgi darīt to, ko spēja. Atkal un atkal ir pārkāpti dabas likumi. Runājot un kritizējot, ka mans vīrs strādā par daudz, brāļi tomēr nenāca, lai uzņemtos savu atbildības daļu, bet gan labprāt prasīja atbildību no viņa. Tu augstsirdīgi nāci nest atbildības, kad nebija neviena cita, kas gribētu tās uzņemties. [502] Ja brāļi – sludinātāji būtu bijuši labprātīgi uzņemties nastas, kuras tiem vajadzēja nest, tad mans vīrs nebūtu redzējis un darījis tik daudz darba, kas bija jāveic un ko, pēc viņa domām, nedrīkstēja atstāt novārtā.
Dievs nav pieļāvis, ka mana vīra dzīve noslēgtos ar kaunu. Viņš ir to uzturējis. Bet cilvēks, kas izpilda divkāršu darbu, kas divu gadu darbu dara vienā gadā, savu dzīves sveci dedzina no abiem galiem. Vēl manam vīram ir darāms darbs, ko vajadzētu veikt jau vairākus gadus atpakaļ. Tagad tam vajadzētu mazāk saskarties ar strīdiem, sarežģījumiem un dzīves atbildībām; viņam vajadzētu sagatavoties savai pēdējai pārvēršanai, kļūt maigākam un cēlākam. Tagad viņam vajadzētu taupīgi un saprātīgi izlietot spēkus. Nevajadzētu pieļaut, ka darba atbildības tik smagi gulstas uz viņu, lai brāļu aizspriedumi un aizdomas netraucētu viņa mieru.